- 16. janvārī notiks Rušenicas atbrīvošanas simtgades svinības, kuras Zemessardzes 32. Kājnieku bataljons rīko sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību.
Rušenicā, Feimaņu pagastā Rēzeknes novadā, pulksten 13.00 tiks atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā. Pieminot šo cīņu simtgadi, pie pieminekļa 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vietā pie Rušenicas upes notiks svinīgs pasākums, kurā piedalīsies un uzrunas teiks Zemessardzes 32. Kājnieku bataljona komandieris majors Edgars Belinskis un Rēzeknes novada pašvaldības pārstāvji.
- Preiļos atbrīvošanas svinības notiks 18. janvārī no pulksten 13.00 līdz 16.00.
Preiļu novada dome un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar Kultūras centru, biedrību “Latviešu karavīrs” un Zemessardzes 35. kājnieku bataljonu aicina uz svinīgu un izzinošu pasākumu Preiļos, kura laikā būs iespēja doties ekskursijā “Preilieši lielinieku varā”, apskatīt gan Neatkarības kara laika, gan arī mūsdienu Nacionālo bruņoto spēku tehniku un aprīkojumu. Tāpat Zemessardzes 35. kājnieku bataljons piedāvās iedzīvotājiem nogaršot lauka virtuvē gatavotu putru un tēju.
- 20. janvārī svinības turpināsies Viļānos, kur atminēsies arī 1991. gada barikāžu aizstāvjus.
Pulksten 12.00 Viļānu vidusskolas pagalmā notiks atceres pasākums un ugunskura iedegšana, kā arī būs apskatāma Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde.
- Latgales atbrīvošanas simtgades svinīgie pasākumi turpināsies Rēzeknē 21. janvārī.
Tur notiekošajam lāpu gājienam un svinīgajam pasākumam būs iespējams sekot līdzi arī tiešraidē LSM.lv.
- Svinības notiks arī Ludzā – 26. janvārī.
Latgales atbrīvošanas simtgades noslēdzošais pasākums būs Nacionālo bruņoto spēku reģionālā parāde Daugavpilī 4. maijā, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības, tai skaitā Polijas bruņoto spēku vienības un tehnika, simbolizējot gan Latvijas armijas ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan arī pēc gadsimta nezūdušo ciešo saikni ar mūsu sabiedrotajiem.
KONTEKSTS:
Latvijas armija Latgales atbrīvošanas operāciju sāka plānot 1919. gada nogalē. Sarkanās armijas spēki Latgalē bija diezgan ievērojami, tāpēc Latvijas armijai vajadzēja sabiedroto. Par to kļuva Polija.
Latgales atbrīvošanas operāciju uzsāka 1920. gada 3. janvārī. Dienu pēc dienas no padomju varas atbrīvoja arvien jaunas Latgales teritorijas. Padomju Latvija tika likvidēta desmitajā dienā pēc Latgales atbrīvošanas operācijas sākuma.
Februāra sākumā starp Latviju un Padomju Krieviju noslēdza slepenu pamiera līgumu, aktīva karadarbība frontē beidzās. Pēc Neatkarības kara kaujām Latgale no visiem Latvijas novadiem atradās vissmagākajā saimnieciskajā un sociālajā stāvoklī. Palīdzību Latgalei sniedza arī ASV palīdzības organizācijas.
Latvijas valdība Latgalei pievērsa lielu uzmanību. Par to liecina kaut vai tas, ka Franci Trasunu iecēla par iekšlietu ministra biedru, viņš bija atbildīgs par situāciju Latgalē.
Latvijas Neatkarības karš noslēdzās ar Latgales atbrīvošanu. Par godu šim notikumam 1939. gadā atklāja pieminekli “Vienoti Latvijai”, ko tautā bieži sauc par "Latgales Māru".
Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Rušenicas, Viļānu, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš.
