Ārpus ētera
Baltkrievu bēgļu bērni 1. septembrī ies skolā Latvijā. Kopā ar vecākiem viņi te sākuši jaunu dzīvi. Un ja vecāku izvēle piedalīties 2020. gada revolūcijā Baltkrievijā bija apzināta, tad bērni iet pa to ceļu, kuru izvēlējušies māte un tēvs. Kā jūtas bērni bērnudārzā, skolā? Kā tas ir – iet uz stundām un mācīties priekšmetus, nesaprotot latviešu valodu?
Pirms dažām dienām LSM portālā tika pieminēta sociālā kampaņa "Atceries. 23. augusts", veltīta totalitārisma upuriem, ko izveidoja Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" (European Network Remembrance and Solidarity, ENRS), kuru dibināja Centrālās un Austrumeiropas valstu pārstāvji. Būsim godīgi: mums ir kopīga vēsture.
Sporta komercializācijas dēļ pieaugošās televīzijas pārraižu licenču cenas ir novedušas pie tā, ka sabiedriskie mediji visā Eiropā sastopas ar problēmām iegādāties raidīšanas tiesības, lai skatītāji bez ierobežojumiem, nemaksājot papildus par īpašām pakām vai interneta pieslēgumiem, varētu just līdzi savējiem.
Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā no aizsardzības nozares skatupunkta ir redzami būtiski trūkumi – nesavienojamība ar Rietumeiropu būtiski palēnina militāro mobilitāti Baltijas reģionā, jo ir nepieciešami loģistikas centri, kuros notiek kravu pārkraušana uz cita platuma sliežu vilcieniem, vai arī uz cita veida sauszemes transportlīdzekļiem, norādīts Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Latvijas nacionālajā militārās mobilitātes plānā.
Kamēr teātri vasarā atpūtās un gatavojās nākamajai sezonai, skatītāji tomēr nepalika pavisam bešā un varēja sekot līdzi Latvijas Nacionālā teātra drāmai vairākos cēlienos. Amatā stājās jaunais teātra direktors Māris Vītols, bet teātri pameta mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs ar komandu. Tam sekoja spekulācijas un solījumi par teātra nākotni un diskusijas par kļūdām un problēmām teātra nozarē. Nu jaunā sezona ir sākusies, uz teātra skatuvēm atgriežas godalgotas izrādes un top jauni iestudējumi, bet lugas "Jaunais direktors" priekškars vēl nenolaižas – dažas nedēļas pēc sezonas atklāšanas teātra direktors sasauca preses konferenci, lai dalītos ar savu redzējumu par teātra attīstību un izgaismotu "skeletus" no paša dosjē, radot jautājumus, cik rūpīgi konkursa komisija vērtējusi viņa reputāciju.
1989. gada 23. augustā notikušais "Baltijas ceļš" bija nevardarbīga pretošanās akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Pārbaudi sevi, vai pārzini "Baltijas ceļu" faktos un skaitļos.
Kad jūnijā iesniedzām projektu Rīgas domes Sabiedrības integrācijas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām, ļoti satraukti gaidījām iznākumu, jo bez atbalsta šādu nometni personību izaugsmei, kurā ir lekcijas ar dažādiem lektoriem, kurā katru dienu nedēļas garumā strādā vairāki pedagogi plašas amplitūdas nodarbēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām, nebūtu iespējams sarīkot. Nometni sarīkot Saulkrastos izdevās!
Augusta sākumā Rīgā, Doma laukumā notika viens no diviem "Telewizja Polska" ("Polijas televīzija) pie Daugavas rīkotajiem pasākumiem – koncerts "Łączy nas Bałtyk" ("Mūs vieno Baltijas jūra"). 24. septembrī poļu dziedātāji līdzīgajā sastāvā uzstāsies arī Daugavpilī.
Iepazīt, apmeklēt Latvijas muižas nozīmē iegūt jaunas zināšanas par Latvijas kultūrvēsturi. Šīs vietas allaž saistītas ar personībām, ar varenām dzimtām, ar literatūru, mūziku un nozīmīgiem faktiem. Jautājumi par muižām jūs aizvedīs uz visiem Latvijas novadiem, daži no tiem grūti, citi viegli, tas atkarīgs no vietas, kur dzīvojat, no intereses par Latvijas vēsturi, tomēr jums ir iespēja, tos atverot, padomāt un rast pareizo atbildi, kā tas jau ir izdevies Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" dalībniekiem.
Tas, ko stāsta baltkrievu bēgļi, kas pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā atbraukuši uz Latviju, dziļi aizkustina dvēseli. Varonis (viņa vārds mainīts), kurš šodien atklāj savu stāstu, kļuva par liecinieku tam, kā spēka struktūru pārstāvji protestu laikā nogalināja cilvēku. Neskatoties uz visu pārdzīvoto, aktīvists sāka dzīvi no baltas lapas, un sekmīgi – apguva jaunu, prestižu profesiju, izveidoja ģimeni, turpina mācīties latviešu valodu un piedalīties baltkrievu diasporas dzīvē.
Nepagāja ne nedēļa, kopš premjers Krišjānis Kariņš solīja nemest plinti krūmos, bet nu jau "Jaunā Vienotība" izraudzījusies jaunu savas partijas premjera amata kandidāti Eviku Siliņu.
Jaunākajā "Sporta studijas" aizkulišu epizodē ciemojas Latvijas hokeja izlases un "Zemgale/LLU" treneris Artis Ābols. Atskatījāmies uz pasaules čempionātu Rīgā, kādi bija iemesli un sakritības bronzas medaļas izcīnīšanai. Noskaidrojām, par ko Artis Ābols šobrīd ir ļoti dusmīgs, kāda ir šībrīža hokeja sistēma Latvijā un kādus uzlabojumus būtu nepieciešams ieviest.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks sarunājas ar vieglatlēti Rūtu Kati Lasmani. Tikko notikušajā Valsts prezidenta balvas izcīņā trīssoļlēkšanā Lasmane uzvarēja ar rezultātu 14,02 metri. Šis sniegums Pasaules Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu tabulas vērtē deva 1119 punktus, kas bija augstvērtīgākais rezultāts abās sacensību dienās.
2020. gada prezidenta vēlēšanu trešajā gadadienā Latvijas baltkrievi, tāpat kā citu diasporu baltkrievi visā pasaulē, rīkoja "Solidaritātes dienu". Kolonna Rīgā gāja no Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim. Šis datums – 9. augusts – mainījis dzīvi uz "līdz" un "pēc" gan pašai Baltkrievijai, gan desmitiem tūkstošiem tās pilsoņu, pret kuriem tika vērstas nežēlīgas represijas. Un, lai kā diktators necenstos "aizšķirt" Revolūcijas lappusi, ar propagandu uzbūvējot pats savu realitāti, tas pilnīgi noteikti neizdosies.
1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju nepatīkami pārsteidza iedzīvotājus. Bet no 2025. gada 1. janvāra īpašumiem Latvijā tiks piemērotas jaunas, augstākas kadastrālās vērtības.
Tā mēdz būt – cilvēks jau sen ar kaut ko vairs nenodarbojas, viņu reti kurš redzējis, kāds jau aizmirsis par viņa eksistenci, taču viņa lieta tomēr turpina dzīvot. Runa ir par bijušo Latvijas Futbola federācijas prezidentu un "Skonto" futbola impērijas bosu Gunti Indriksonu, kura lolojums – "Skonto" stadions – liek arvien no jauna atgriezties tajās līksmajās dienās.
Mariupole reiz bija plaukstoša Ukrainas ostas pilsēta, kas pēc Krievijas karaspēka iebrukuma ir pārvērtusies par masu kapu. Karadarbības laikā pilsētā tika nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju; lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tas viss nemulsina daudzus Krievijas iedzīvotājus, kas interesējas par iespēju nopirkt īpašumu Mariupoles un citu okupēto Ukrainas pilsētu teritorijā. Okupācijas varas atbalstītāji vēsta, ka jau sen sapņojuši par dzīvi pie jūras.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš sarunājas ar nu jau bijušo basketbolistu Kasparu Vecvagaru. Šajā gadā Vecvagars sezonu sāks jaunā ampluā kā "Valmiera Glass/ViA" treneris.
Postoši mežu ugunsgrēki, sirdi stindzinošas viesuļvētras un iznīcinoši karstuma viļņi… Ekstrēmi laika apstākļi un informācija par netipiskām gaisa temperatūras izmaiņām ienākusi pamata ziņu lentēs. Tās vairs nav laika vai dabas katastrofu ziņas. Tās ir klimata pārmaiņu, zinātnes, sabiedrības veselības, sociālo problēmu, ekonomisko krīžu un politiskā procesa ziņas. Tās pamana un nicīgi, pārmetot žurnālistiem angažētību, uzdevumu pakļaut sabiedrību, "tāpat kā ar "izdomātu pandēmiju", dusmīgi komentē klimata pārmaiņu skeptiķi. Arī Latvijā. Arī dienās, kad ziņas par laika apstākļiem mūsu valstī sākas ar vārdiem "pārsniedz novērojumu vēsturē fiksēto…" Diskusijas par to, kā profesionāli atspoguļot klimata pārmaiņas, ir ļoti aktīvas. Par ko tajās runā žurnālisti un pētnieki?
Šodien, klausoties, ko stāsta mani tautieši – baltkrievu bēgļi, kuriem Latvija kļuvusi par otrajām mājām, es sapratu, ka lepojos ar to, ka viņus pazīstu. Viņi visi ir neticami stipri, drosmīgi un gudri cilvēki. Manas nācijas zieds. Baltkrievi stāsta par to, kā viņi nonākuši šeit, par savu dzīves pieredzi jaunā valstī. Kā arī par sabiedrisko organizāciju "Supolka" ("Суполка"), kuru viņi izveidojuši Latvijā, lai atbalstītu cits citu un dzimto Baltkrieviju, saglabātu savu nacionālo kultūru. Jā, visu sarunbiedru vārdi ir mainīti, un nē, fotogrāfiju nebūs: visiem Baltkrievijā ir radinieki.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
