Ārpus ētera
Valsts robežsardzes novērojumi liecina par iespējamu agresiju uz robežas, taču robežsargi kopā ar citiem dienestiem ir gatavi aizsargāt robežu.
Ziņu bota veidots saturs mūsu jaunumu lentēs ir ikdiena, jo mākslīgā intelekta (MI) rīki un profesionāli žurnālisti vai redaktori strādā līdzās gandrīz kā parasti kolēģi. Daudzi mediji veido un testē jaunas MI izmantošanas iespējas, uzdodot jautājumus ne vien par programmētāju, bet arī par žurnālistikas ētiku. Kas par to jāzina auditorijai?
Jūlijam noslēdzoties, aicinām pārbaudīt zināšanas par vēsturiskiem notikumiem, kas risinājušies tieši šajā gada mēnesī. Atbildi uz 12 jautājumiem un noskaidro, cik zinošs esi!
Skumja ziņa pienākusi no Ņujorkas – nenodzīvojusi līdz savai 95. jubilejai sešas dienas, viņsaulē aizgājusi Latvijas žurnāliste Emma Bramņika-Vulfsone. Par to pavēstīja Natella Grigorjana, Gaļina Prosvirova, Renē Armanda, Vladimirs Haneliss – bijušie laikraksta "Vefietis" līdzstrādnieki. Droši vien šis būs mans neparastākais… ne gluži nekrologs (Emma droši vien šim vārdam veltītu ironisku "hm"). Un arī ne "atvadu vārdi" ("šķiršanās – tā nav mums", kā dzied dziesmiņā no filmas "Salmu cepurīte").
Trešdien, 2. augustā, speciāli veidota darba grupa spriedīs jau par konkrētiem scenārijiem tālāko gadu nodokļu politikai. Līdz šim visi darba grupā skatītie priekšlikumi no plašākām diskusijām sabiedrībā tika slēpti, un to uzskatīt par normālu praksi diez vai vajadzētu. Laika līdz gada beigām, kad teorētiski nodokļu izmaiņām vajadzētu stāties spēkā, nav daudz. Vai būs iespējamas kvalitatīvas diskusijas un piedāvājuma korekcijas – atliek tikai cerēt.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk skolu un augstskolu dzīvē, jo skolēni un studenti dažādu tekstu sacerēšanā izmanto "ChatGPT" un līdzīgas programmas. Augstskolas raizējas par plaģiātisma risku, tādēļ plāno stingrāk kontrolēt mākslīgā intelekta lietošanu. Savukārt reālisti spriež: apturēt mākslīgā intelekta uzvaras gājienu nav iespējams, tādēļ jāmācās to izmantot lietderīgi.
"Cīņa pret cenzūru ir atklāta un bīstama, tāpēc varonīga, savukārt cīņa pret pašcenzūru ir anonīma, vientuļa un neredzama, un tā liek tās subjektam justies pazemotam," 1986. gadā esejā "Cenzūra/pašcenzūra" rakstīja rakstnieks un tulkotājs Danilo Kiss.
"Tā ir zeme, kas applūdusi ar asinīm", parasti tik daudz poļi zina par Volīniju, aizmirstot par simtgadīgo poļu, ebreju un ukraiņu līdzāspastāvēšanu šajās zemēs, par slaveno Kremenecas liceju un Juliuša Slovacka (Juliusz Słowacki), Džozefa Konrada (Joseph Conrad) un Jaroslava Dombrovska (Jarosław Dąbrowski) dzimteni. Latviešiem Volīnija ir vēl lielāks noslēpums.
Baudot vasaru, paceļosim pa Latvijas pilīm! Ir tik patīkami apzināties, ka daudzas no tām pamazām atgūst sākotnējo izskatu, bet viduslaiku piļu drupas liecina par spilgtiem notikumiem un vēsturiskām kolīzijām Latvijas teritorijā. Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." dalībnieki, atbildot uz jautājumiem par pilīm, bieži atzīstas, ka tās apceļojuši vai noteikti to izdarīs vasaras mēnešos. Nu ir laiks!
Veicot reformas slimnīcu tīklā, plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām, teikts Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla izmaiņām, kuru sākts saskaņot ar sociālajiem partneriem, bet kura izskatīšana valdībā plānota vēlāk šovasar.
"Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa" jeb kurelieši bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas varas pakļautībā 1944. gada 28. jūlijā izveidota bruņota struktūra. Neraugoties uz sākotnējo pakļautību Vācijas 16. armijas 212. frontes izlūkošanas nodaļai, vēlāk – Augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē, tā pakāpeniski transformējās par neatkarīgu latviešu karaspēka vienību.
Tūristi no Lietuvas skaita ziņā ar lielu atrāvienu vienmēr ir līderi starp visiem Liepājas ārvalstu viesiem. Šī vasara nav izņēmums. Nepārsteidz, ka avārija attīrīšanas iekārtās satrauca mūsu "braļukas". Šķiet, ka daudz vairāk nekā mūs, vietējos. Situācija nepārprotami prasa paskaidrojumus. Galvenais, ko gribu pateikt, – vēsais un lietainais laiks bojā atpūtu daudz vairāk nekā jau likvidētā noplūde!
Atlicis tieši gads līdz Parīzes vasaras olimpisko spēļu sākumam 2024. gada 26. jūlijā. Bažu par spēļu sarīkošanu nav, viss jau praktiski gatavs, un kopējās izmaksas ap astoņiem miljardiem eiro pat nešķiet vairs astronomiskas, jo bijušas jau vairākas daudz dārgākas spēles. Ir gan kāds jautājums, kas uztrauc ne tikai sportā, bet visu sabiedrību kopumā – vai Parīzē atļaus dalību arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kaut neitrālā statusā. Skaidras atbildes uz to pagaidām nav, un Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) arvien vairāk slīgst diplomātijas reveransos.
Ak, tāda tā jūsu "redakcionālā neatkarība un mediju brīvība"! Kāpēc par šo teikumu, viedokli vai vārdu nav konstatēts pārkāpums? Kāpēc Jūs to neaizliedzat? Sāciet diskusiju par žurnālistu kriminālu sodīšanu!
Lai gan energoresursi kļūst lētāki, pārtikas cenu pieaugums Latvijā nav apstājies. Dažas Eiropas Savienības valstis mēģina ar dažādiem līdzekļiem apturēt pārtikas cenu kāpumu, bet Latvijas ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) neatbalsta mākslīgu iejaukšanos tirgū, norādot, ka lielu pienesumu cenu mazināšanā var sniegt tieši pircējs.
Eiropas dienvidu valstīs šonedēļ valdījis liels karstums, kad gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +40 grādu. Latvijas vasara tikmēr bijusi salīdzinoši mērena, lai gan augustā tiek prognozēts siltāks laiks. Klimata pārmaiņas varētu mainīt arī Eiropas tūristu ieradumus, jo vasarā pievilcīgāki kļūst vēsāki reģioni.
Reiz, kad es, baltkrievu bēgle, braucu elektrovilcienā no Rīgas uz Tukumu, kas divos gados, ko esmu nodzīvojusi Latvijā, kļuvis par savējo, vagonā pie manis pienāca vecāka gadagājuma sieviete. Viņa, vienkārši ģērbusies, ar puķainu lakatu galvā, man atgādināja manu vecmāmiņu no tēva puses, kas dzimusi Voroņežas apgabalā. Viens pret vienu. Viņa pienāca un mēģināja man kaut ko pajautāt… angliski!
Vasaru ir vērtīgi baudīt tepat Latvijā – apceļot novadus, iebrist ezeros, iepazīt upju straumes. Latvijas Televīzijas erudīcijas projekta "Veiksme. Intuīcija. Prāts" veidotāji piedāvā saviem skatītājiem testu, kurā, rodot atbildes, iespējams, tiks gūta ierosme kādam vasarīgam galamērķim.
Pirms dažām dienām Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Paredzams, ka viena no viņa pirmajām oficiālajām vizītēm būs Varšavā. Starpkaru periodā Latvijas prezidenti Poliju apmeklēja reti. Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Kārlis Ulmanis nekad nav bijuši neatkarīgajā Polijā. Tikai Alberts Kviesis, kurš amatā bijis no 1930.–1936. gadam, pa ceļam uz Šveici apmeklēja Lielpoliju.
Ar salīdzinoši vieglu sodu ticis cauri Latvijas pilsonis, kurš atzīts par vainīgu nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanā Krievijai. Viņam piemērots 15 500 eiro naudassods. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficālas informācijas apsūdzētais ir prokremliskais aktīvists, Krievijas medija "Sputnik Lietuva" redaktors Marats Kasems.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
