Ārpus ētera
Mariupole reiz bija plaukstoša Ukrainas ostas pilsēta, kas pēc Krievijas karaspēka iebrukuma ir pārvērtusies par masu kapu. Karadarbības laikā pilsētā tika nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju; lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tas viss nemulsina daudzus Krievijas iedzīvotājus, kas interesējas par iespēju nopirkt īpašumu Mariupoles un citu okupēto Ukrainas pilsētu teritorijā. Okupācijas varas atbalstītāji vēsta, ka jau sen sapņojuši par dzīvi pie jūras.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš sarunājas ar nu jau bijušo basketbolistu Kasparu Vecvagaru. Šajā gadā Vecvagars sezonu sāks jaunā ampluā kā "Valmiera Glass/ViA" treneris.
Postoši mežu ugunsgrēki, sirdi stindzinošas viesuļvētras un iznīcinoši karstuma viļņi… Ekstrēmi laika apstākļi un informācija par netipiskām gaisa temperatūras izmaiņām ienākusi pamata ziņu lentēs. Tās vairs nav laika vai dabas katastrofu ziņas. Tās ir klimata pārmaiņu, zinātnes, sabiedrības veselības, sociālo problēmu, ekonomisko krīžu un politiskā procesa ziņas. Tās pamana un nicīgi, pārmetot žurnālistiem angažētību, uzdevumu pakļaut sabiedrību, "tāpat kā ar "izdomātu pandēmiju", dusmīgi komentē klimata pārmaiņu skeptiķi. Arī Latvijā. Arī dienās, kad ziņas par laika apstākļiem mūsu valstī sākas ar vārdiem "pārsniedz novērojumu vēsturē fiksēto…" Diskusijas par to, kā profesionāli atspoguļot klimata pārmaiņas, ir ļoti aktīvas. Par ko tajās runā žurnālisti un pētnieki?
Šodien, klausoties, ko stāsta mani tautieši – baltkrievu bēgļi, kuriem Latvija kļuvusi par otrajām mājām, es sapratu, ka lepojos ar to, ka viņus pazīstu. Viņi visi ir neticami stipri, drosmīgi un gudri cilvēki. Manas nācijas zieds. Baltkrievi stāsta par to, kā viņi nonākuši šeit, par savu dzīves pieredzi jaunā valstī. Kā arī par sabiedrisko organizāciju "Supolka" ("Суполка"), kuru viņi izveidojuši Latvijā, lai atbalstītu cits citu un dzimto Baltkrieviju, saglabātu savu nacionālo kultūru. Jā, visu sarunbiedru vārdi ir mainīti, un nē, fotogrāfiju nebūs: visiem Baltkrievijā ir radinieki.
Valsts robežsardzes novērojumi liecina par iespējamu agresiju uz robežas, taču robežsargi kopā ar citiem dienestiem ir gatavi aizsargāt robežu.
Ziņu bota veidots saturs mūsu jaunumu lentēs ir ikdiena, jo mākslīgā intelekta (MI) rīki un profesionāli žurnālisti vai redaktori strādā līdzās gandrīz kā parasti kolēģi. Daudzi mediji veido un testē jaunas MI izmantošanas iespējas, uzdodot jautājumus ne vien par programmētāju, bet arī par žurnālistikas ētiku. Kas par to jāzina auditorijai?
Jūlijam noslēdzoties, aicinām pārbaudīt zināšanas par vēsturiskiem notikumiem, kas risinājušies tieši šajā gada mēnesī. Atbildi uz 12 jautājumiem un noskaidro, cik zinošs esi!
Skumja ziņa pienākusi no Ņujorkas – nenodzīvojusi līdz savai 95. jubilejai sešas dienas, viņsaulē aizgājusi Latvijas žurnāliste Emma Bramņika-Vulfsone. Par to pavēstīja Natella Grigorjana, Gaļina Prosvirova, Renē Armanda, Vladimirs Haneliss – bijušie laikraksta "Vefietis" līdzstrādnieki. Droši vien šis būs mans neparastākais… ne gluži nekrologs (Emma droši vien šim vārdam veltītu ironisku "hm"). Un arī ne "atvadu vārdi" ("šķiršanās – tā nav mums", kā dzied dziesmiņā no filmas "Salmu cepurīte").
Trešdien, 2. augustā, speciāli veidota darba grupa spriedīs jau par konkrētiem scenārijiem tālāko gadu nodokļu politikai. Līdz šim visi darba grupā skatītie priekšlikumi no plašākām diskusijām sabiedrībā tika slēpti, un to uzskatīt par normālu praksi diez vai vajadzētu. Laika līdz gada beigām, kad teorētiski nodokļu izmaiņām vajadzētu stāties spēkā, nav daudz. Vai būs iespējamas kvalitatīvas diskusijas un piedāvājuma korekcijas – atliek tikai cerēt.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk skolu un augstskolu dzīvē, jo skolēni un studenti dažādu tekstu sacerēšanā izmanto "ChatGPT" un līdzīgas programmas. Augstskolas raizējas par plaģiātisma risku, tādēļ plāno stingrāk kontrolēt mākslīgā intelekta lietošanu. Savukārt reālisti spriež: apturēt mākslīgā intelekta uzvaras gājienu nav iespējams, tādēļ jāmācās to izmantot lietderīgi.
"Cīņa pret cenzūru ir atklāta un bīstama, tāpēc varonīga, savukārt cīņa pret pašcenzūru ir anonīma, vientuļa un neredzama, un tā liek tās subjektam justies pazemotam," 1986. gadā esejā "Cenzūra/pašcenzūra" rakstīja rakstnieks un tulkotājs Danilo Kiss.
"Tā ir zeme, kas applūdusi ar asinīm", parasti tik daudz poļi zina par Volīniju, aizmirstot par simtgadīgo poļu, ebreju un ukraiņu līdzāspastāvēšanu šajās zemēs, par slaveno Kremenecas liceju un Juliuša Slovacka (Juliusz Słowacki), Džozefa Konrada (Joseph Conrad) un Jaroslava Dombrovska (Jarosław Dąbrowski) dzimteni. Latviešiem Volīnija ir vēl lielāks noslēpums.
Baudot vasaru, paceļosim pa Latvijas pilīm! Ir tik patīkami apzināties, ka daudzas no tām pamazām atgūst sākotnējo izskatu, bet viduslaiku piļu drupas liecina par spilgtiem notikumiem un vēsturiskām kolīzijām Latvijas teritorijā. Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." dalībnieki, atbildot uz jautājumiem par pilīm, bieži atzīstas, ka tās apceļojuši vai noteikti to izdarīs vasaras mēnešos. Nu ir laiks!
Veicot reformas slimnīcu tīklā, plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām, teikts Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla izmaiņām, kuru sākts saskaņot ar sociālajiem partneriem, bet kura izskatīšana valdībā plānota vēlāk šovasar.
"Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa" jeb kurelieši bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas varas pakļautībā 1944. gada 28. jūlijā izveidota bruņota struktūra. Neraugoties uz sākotnējo pakļautību Vācijas 16. armijas 212. frontes izlūkošanas nodaļai, vēlāk – Augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē, tā pakāpeniski transformējās par neatkarīgu latviešu karaspēka vienību.
Tūristi no Lietuvas skaita ziņā ar lielu atrāvienu vienmēr ir līderi starp visiem Liepājas ārvalstu viesiem. Šī vasara nav izņēmums. Nepārsteidz, ka avārija attīrīšanas iekārtās satrauca mūsu "braļukas". Šķiet, ka daudz vairāk nekā mūs, vietējos. Situācija nepārprotami prasa paskaidrojumus. Galvenais, ko gribu pateikt, – vēsais un lietainais laiks bojā atpūtu daudz vairāk nekā jau likvidētā noplūde!
Atlicis tieši gads līdz Parīzes vasaras olimpisko spēļu sākumam 2024. gada 26. jūlijā. Bažu par spēļu sarīkošanu nav, viss jau praktiski gatavs, un kopējās izmaksas ap astoņiem miljardiem eiro pat nešķiet vairs astronomiskas, jo bijušas jau vairākas daudz dārgākas spēles. Ir gan kāds jautājums, kas uztrauc ne tikai sportā, bet visu sabiedrību kopumā – vai Parīzē atļaus dalību arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kaut neitrālā statusā. Skaidras atbildes uz to pagaidām nav, un Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) arvien vairāk slīgst diplomātijas reveransos.
Ak, tāda tā jūsu "redakcionālā neatkarība un mediju brīvība"! Kāpēc par šo teikumu, viedokli vai vārdu nav konstatēts pārkāpums? Kāpēc Jūs to neaizliedzat? Sāciet diskusiju par žurnālistu kriminālu sodīšanu!
Lai gan energoresursi kļūst lētāki, pārtikas cenu pieaugums Latvijā nav apstājies. Dažas Eiropas Savienības valstis mēģina ar dažādiem līdzekļiem apturēt pārtikas cenu kāpumu, bet Latvijas ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) neatbalsta mākslīgu iejaukšanos tirgū, norādot, ka lielu pienesumu cenu mazināšanā var sniegt tieši pircējs.
Eiropas dienvidu valstīs šonedēļ valdījis liels karstums, kad gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +40 grādu. Latvijas vasara tikmēr bijusi salīdzinoši mērena, lai gan augustā tiek prognozēts siltāks laiks. Klimata pārmaiņas varētu mainīt arī Eiropas tūristu ieradumus, jo vasarā pievilcīgāki kļūst vēsāki reģioni.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
