Ārpus ētera
Pirms dažām dienām Latvijas kinoteātros iznāca filma "Mana brīvība", kuras galvenās varones prototips ir Ita Marija Kozakeviča, filoloģe, poļu kopienas aktīviste, pirmā Latvijā atdzimušās Poļu savienības priekšsēdētāja un Augstākās Padomes locekle, kura balsoja par valsts neatkarību no Padomju Savienības. Pirms mēneša viena no Rīgas ielām tika nosaukta Itas Kozakevičas vārdā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Andris Auziņš sarunājas ar pasākuma vadītāju, Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) turnīru organizatoru, "sestā spēlētāja" vienu no kūrētājiem Sandi Miltoviču. Kādas pārdomas ir pēc Pasaules kausa, kur mūsu sestais spēlētājs bija pamanāmākais no visiem Pasaules kausa faniem?
Augustā un septembra sākumā Latvijas līdzjutēji izbaudīja lieliskus lielā sporta mirkļus – Pasaules kausa finālturnīrs basketbolā un Latvijas panākumi bija pāri visam. Pirms tam arī pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur galveno varoņu lomās gan citi, taču atzīstami starti izdevās Agatei Caunei un Anetei Kociņai. Rīgā jau nedēļas nogalē notiks pasaules skriešanas čempionāts, pirmais šāds sarīkojums pasaulē ar vērienīgu zvaigžņu piedalīšanos.
Latvijas Televīzijā (LTV) ceturtdien, 28. septembrī, pulksten 21.10 LTV1 pirmizrādīs dokumentālo filmu "Neērtie latvieši" (2023), režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Iveta Lepeško. Filma vēsta par traģisku vēstures lappusi pagājušā gadsimta 20.–30. gados to latviešu vidū, kas izvēlējās iet citu ceļu – palikt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).
Ko jūs domājat par vārda brīvību? Cik tā jums ir svarīga? Šādi un daudzi citi jautājumi apspriesti sabiedrisko mediju auditorijas pētījumā, kurā fokusa grupu dalībnieki no visas Latvijas diskutēja par Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās iekļautajām profesionālajām vērtībām.
Šonedēļ apritēja 20 gadu kopš dienas, kad es, tāpat kā vēl miljons Latvijas pilsoņu, devos uz balsošanas iecirkni, lai izlemtu, vai Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Toreiz gāju balsot bez īpašām ilūzijām, bet ar skaidru mērķi: Latvijai ir jākļūst par "normālu, garlaicīgu" Eiropas valsti.
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
Līdz ar jaunās Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības apstiprināšanu saistībā ar "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" veidoto koalīciju publiskajā telpā aktualizējās jautājums par ZZS politiķa un ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga ietekmes atgriešanos.
Notikums, kam atvēl visas Latvijas Televīzijas (LTV) kameras un pat vairāk. Vai zināt kas tas ir? Par zirnekļa kamerām, par dzīvo montāžu un LTV resursiem, rādot Dziesmu un deju svētkus, LSM.lv ziņu redaktore Aleksandra Fahretdinova uz sarunu aicināja LTV Raidījuma daļas direktori Inesi Kublicku-Petroviču un Audiovizuālās ražošanas nodaļas vadītāju Dāvi Jaunzemu.
18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Pārmetumi un ironija nelīdzēs – žurnālisti, redaktori un citi mediju profesionāļi kļūdās un kļūdīsies. Tas var būt izlaists burts, neprecīzi aprēķināti skaitļi vai nozīmīga fakta kļūda. Kļūdas novērtējuma labākais mērs ir tās labojums. Tomēr… labojumi ir tikpat dažādi kā kļūdas un tikpat seni kā mediji un žurnālistika. Kāda ir mediju kļūdu labošanas prakse?