Ārpus ētera
Esmu bilingvs. Tā sauc cilvēkus, kuri domā vairākās valodās, tās labi prot un pastāvīgi lieto. Ir cilvēki, kuriem dzimtās valodas ir divas vai trīs, un mūsdienu pasaulē tas nav nekas pārsteidzošs. Latvijā ir diezgan daudz bilingvu – tā izveidojies vēsturiski. Man bija interesanti uzzināt, ko domā šeit dzīvojošie jaunieši, vairāk iepazīt fenomenu, kuru pēta kognitīvā lingvistika. Kā valoda ietekmē cilvēka apziņu? Katru dienu lasot ziņu lenti, pārliecinos, ka Latvijai tas ir neticami svarīgs jautājums.
Eiropas Savienībā tagad ir par vienu valsts līderi vairāk, kurš ir draudzīgi noskaņots pret Krieviju. Roberts Fico, Slovākijas premjerministrs, kura valdība šonedēļ deva amata zvērestu, paziņojis, ka Bratislava vairs nesniegs militāru palīdzību Ukrainai. Fico kopā ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu arīdzan liek šķēršļus turpmākas Eiropas Savienības finansiālās palīdzības piešķiršanai Ukrainai.
Tests paredzēts lieliem un maziem – pildiet ģimenes lokā, pārbaudot un uzlabojot savas naudas pratības zinības. Pārbaudiet, vai ziniet, kā sevi pasargāt no blēžiem un burlakiem, kas to tik vien kāro, kā pievākt sev citu sapelnīto un sataupīto naudu. Jautrākai spēlēšanai iesakām pareizu atbilžu gadījumā jautātājam uzmest miltus vai ko citu nekaitīgu, kā to dara raidījumā.
Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Gudrs, vēl gudrāks" kārtējā sezona rit pilnā sparā, un tas ir arī labs laiks, kad pieaugušie var gan pārbaudīt, gan atsvaidzināt savas zināšanas. Aizpildi testu un uzzini, vai par dzīvniekiem zini tikpat daudz, cik zina skolēni!
Ik gadu oktobra beigās pasaulē tiek atzīmēta medijpratības nedēļa. Arī Latvijā tā kļuvusi par tradīciju, tieši pēc mūsu un citu līdzīgi domājošu valstu ierosmes šo sākotnējo UNESCO ideju ANO Ģenerālā asambleja pirms diviem gadiem nodēvēja par Globālo medijpratības nedēļu.[i] Šīs nedēļas ietvaros Baltijas Mediju izcilības centrs (BMIC) 26. oktobrī rīko medijpratības dienu[ii], kuras ietvaros notiks paneļdiskusija ar vadošiem jomas ekspertiem par medijpratību valsts drošības aspektā, kā arī praktiski, izglītībā strādājošiem domāti semināri.
Lielākajās straumēšanas platformās un portālā LSM.lv klausāms jauns raidieraksts "LSMnīca" – vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām.
"Sporta studijas" raidierakstā viesos Ralfs Vilcāns, Latvijas čempions boksā otrajā vidējā svara kategorijā līdz 76,2 kilogramiem. Profesionālajā boksā Vilcāns piedzīvojis tikai vienu zaudējumu, šobrīd ar savu komandu jau drīzumā ir gatavs paziņot savu nākamo cīņu.
Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami "Sidraba birzs" estrādē? Kā nodot koncerta māksliniecisko ideju un stāstu dalībniekiem un apmeklētajiem ar īpašām vajadzībām? Kā nonākt līdz lielo svētku koncertu režijas idejām? Kāpēc dziesmu un deju svētkos dejotāju kļūst vairāk nekā koristu? Kāda ir dziesmas, valsts himnas galvenā sūtība – funkcija dziesmu svētkos? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Vai dziesmu un deju svētkus vajag reklamēt un kā? Kas tiek uztverts kā dziesmu un deju svētku svētuma aizskaršana? Kas aicina, nevis atgrūž cilvēkus pievienoties dziedātpriekam? Kam pieder dziesmu un deju svētki? Vai māksliniecisku kļūdu pieļaušana un jaunu ideju ieviešana var apdraudēt svētku izdošanos? Kā cieņpilni attiekties pret svētku dalībniekiem un apmeklētājiem? Par šo un vēl klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Vārdu "ideoloģija" mēs lietojam ļoti dažādās situācijās un kontekstos – sākot no mākslas izstāžu aprakstiem[1] un kino filmu analīzes[2], turpinot ar pasaules ekonomisko procesu raksturošanu[3] un beidzot, protams, ar politisko notikumu skaidrojumiem gan starptautiskā[4], gan Latvijas ietvarā[5].
Ķīna šonedēļ rīkoja forumu par Jostas un ceļa iniciatīvas projektu, ko Pekina izmanto, lai vairotu globālo ietekmi, un pasākumā tiks uzņemti 130 valstu vadītāji. Līdz ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu no Eiropas valstu līderiem uz forumu bija ieradušies tikai Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.
Pretēji solītājam skolotāju algu pielikumam, daļa izglītības darbinieku savos maciņos saņēmuši pat mazāk nekā iepriekš. Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, kļūdainie aprēķini radušies pašā Izglītības un zinātnes ministrijā, un pieļāva, ka tas noticis darbinieku mainības dēļ, jo skolotāju algu aprēķins ir specifisks.
Guntis Bojārs ne tikai ik nedēļu vada raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", bet ir arī publicists, grāmatas autors un filmu režisors. Par to, kā viņam izdodas tikt apbalvotam itin jebkurā jomā, kurā nolemj iemēģināt spēkus, kā arī par to, cik lielu lomu viņa dzīvē spēlē "Aizliegtais paņēmiens", kas LTV ekrānos skatāms jau 10 gadus, ar viņu sarunājās kolēģe Danuta Juste.
Nabadzība, nevienlīdzība, noziedzība, sadzīves vardarbība, bezdarbs... Tā ir tikai daļa no sociālo problēmu saraksta, kas pastāvīgi ir mediju uzmanības centrā. Sociālie jautājumi pieder pie sarežģītajiem tematiem, jo tieši skar cilvēku likteņus. Žurnālista spēkos ir tos uzlabot vai negatīvi ietekmēt, jo žurnālists strādā ar upuri, vainīgo vai varmāku, atbildīgajām institūcijām. Tāpēc uz sociālo žurnālistiku attiecas īpašas profesionālās ētikas normas.
Par tendenci idealizēt dziesmu svētku komponistus un diriģentus, par kordziedāšanas prieku un būtību, par Rīgas Projektu kora un Latviešu kora ārzemniekiem misiju un dažādiem līdzās pastāvēt spējīgiem kordziedāšanas modeļiem, par svētku pieejamību cittautiešiem-ārzemniekiem, par svētku pieejamību tūristiem, par mūzikas konkursiem un koru skatēm, par svētku procesu caurspīdīgumu, par sadziedāšanos kā atsevišķu dziesmu svētku daļu, par dziesmu svētkiem kā projektu un vēl – dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Raimonds Gekišs sarunājas ar bijušo basketbolisti Zani Teilāni.
Vai dziesmu svētki ir izklaides žanrs? Cik liela loma tajos ir tautasdziesmai? Kas ir sākotnējā dziesmu svētku identitāte un kas raksturīgs katram dziesmu svētku vēsturiskajam posmam? Ar ko mūsu svētki atšķiras no vācbaltiešu un igauņu? Cik plašam būtu jābūt dziesmu svētku koncertu repertuāram? Vai dziesmu un deju svētku organizēšana nav jānošķir, un kā vēsture mums var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus šodien? Speciāli sabiedrisko mediju portāla podkāstam "LSMnīca" tapis jauns dziesmu svētku pētniecības raidieraksta "Dziesmusvētku tīklos" cikls.
Zinātnes pasaulē ir balva, kuru piešķir zinātniekiem par savdabīgākajiem pētījumiem. Izskatās, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents – viņš arī biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks – tai labprāt nominētu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātnisko projektu "Gigwork LKA" jeb "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze", kas no valsts saņēmis 300 000 euro tā īstenošanai. Kaut gan Aigars Rostovskis uzsver savā "X" (iepriekš – Twitter) kontā, ka publicē pamatā savu personīgo viedokli, redzams, ka tam piekrīt arī citi LTRK biedri, pētījuma lietderību apšaubot arī LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam. Kā nākas, ka viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām kritizē pētījumu, kas tieši pēta nodarbinātību?
Polija jau vairāk nekā gadsimtu ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrotā, sākot jau ar mūsu Neatkarības karu, kad poļu karavīri palīdzēja latviešiem atbrīvot Latgali no boļševiku karaspēka. Un arī mūsdienās Polijai ir būtiska loma Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kas ir arī Latvijas drošības stūrakmeņi.
Ja jums nav īsti skaidrs, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņem lēmumus par procentlikmēm, šajā rakstā centīšos par to sniegt īsu kopsavilkumu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
