KARŠ UKRAINĀ
Krievijas karaspēks turpina iebrukumu Ukrainā. Vieni no galvenajiem Krievijas mērķiem joprojām ir Odesa, Hersona un Mariupole, un, kā norāda britu izlūkdienests, arvien vairāk ir izteikta Krievijas vēlme nogriezt kaimiņvalstij pieeju Melnajai un Azovas jūrai. Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā Mariupolē.
Tikmēr Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs norādīja – vērienīgās raķešu apšaudes liecina, ka tuvākajās dienās, īpaši pirms 9. maija, tiek plānots kaut kas masveidīgs. Izskan versija, kas 9. maijā Krievija oficiāli pieteiks karu Ukrainai.
Ukraina nepieļaus tādu "diplomātisku purvu" kā iesaldēto konfliktu valstī, saka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukumus Ukrainas austrumu daļā, taču ir liela iespēja, ka veiksmīgus pretuzbrukumus var veikt arī Ukrainas bruņotie spēki. Par to vēsta gan militārie eksperti, gan ārvalstu izlūkdienesti.
Pēdējo diennakšu laikā caur humānajiem koridoriem no Mariupoles un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti pāris simti cilvēku – sievietes, bērni un veci cilvēki.
Maskavas ielās parādījušies plakāti, kas leģendāras Zviedrijas personības – Astridi Lindgrēnu, Ingmaru Bergmanu un citus - attēlo kā nacisma atbalstītājus. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar kārtējiem nepamatotajiem apgalvojumiem par Ukrainā valdošo "neonacistu režīmu", bet šoreiz Maskava spērusi vēl soli tālāk un pamanījusies apsūdzēt antisemītismā ebreju valsti Izraēlu. Maskava piesaukusi arī Latvijas prezidentu Egilu Levitu kā piemēru tam, ka prezidents ar ebreju saknēm veicinot "neonacisma uzplaukumu".
Kamēr ukraiņi atsit Krievijas spēku ofensīvu un dodas pretuzbrukumos, Ukrainas valdība un sabiedrotie spriež par valsts atjaunošanu pēc kara. Varšavā ceturtdien tikās Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Zviedrijas premjere Magdalēna Andešsone kopīgi rīkotajā donoru konferencē, kuras laikā dalībnieki apsolīja piešķirt 6,3 miljardus eiro Ukrainas atbalstam. Savukārt ES gatavojas piešķirt vēl 200 miljonus eiro humānajai palīdzībai Ukrainai.
Foto: LETA, Zane Bitere
32. GADADIENA
Šonedēļ svinējām mūsu valsts neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu. Toreiz 1990. gadā Neatkarības atjaunošanas diena bija saviļņojošs notikums. Piedāvājam iespēju no jauna iejusties tajā dienā pie Augstākās Padomes ēkas.
Krievijas karš Ukrainā patriotismu Latvijā ir tikai vairojis, 4. maijā pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Deputāti tradicionāli sanāca uz svinīgo Saeimas sēdi. Baltijas valstis salīdzinājumā ar citām bijušajām PSRS valstīm ir veiksmes stāsts, uzskata Atmodas laika līdere, pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Savukārt militāro parādi varēja vērot Saldū.
STRAUME PALIEK
Jēkabs Straume turpinās vadīt KNAB arī turpmāk. Valsts kancelejā informē, ka atlases komisija Straumi atzina par piemērotāko kandidātu. Tiesa, tādi bija divi un tikai Straume nonāca līdz otrajai kārtai. Runājot par nākotnes plāniem, Straume sacīja, ka Krievijas karš Ukrainā liks vairāk pievērst uzmanību korupcijas novēršanai bruņotajos spēkos.
VADS
Lietuvā, netālu no Viļņas, atklāts gāzes starpsavienojums starp Lietuvu un Poliju. Šis gāzes cauruļvads pavērs ceļu uz Rietumeiropas gāzes tirgu ne tikai Lietuvai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.
PABALSTUS NELIES
Nākamā ziema saistībā ar energoresursu cenu kāpumu būs patiešām smaga, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” atzina Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Skaidrs, ka rēķinu apmaksai būtu jāparedz valsts atbalsts, taču tam būtu jābūt mērķētam. Levits sacīja, nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bija līdz šim.
BREMZĒS
Inflācijas kāpuma bremzēšanai Latvijā plānots uz laiku atteikties no prasības par obligātu biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai. Atteikšanās no obligātā biodegvielas piejaukuma degvielas litra cenu varētu mazināt provizoriski par 12–14 centiem.
ATBALSTS ATBALSTAM
Latvijas mājsaimniecības, kas izmitina Ukrainas bēgļus, sākot ar šo mēnesi varēs saņemt 100 eiro kompensāciju mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo. Atbalsta griesti būs 300 eiro mēnesī, tā lēma valdība.
SKOLOTĀJI BEZ KVADRĀTKODA
No 1. jūlija atcels izglītības nozarei noteiktās prasības par Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību. Vienlaikus darba devējs varēs izvērtēt katra darbinieka inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai un noteikt darbus, kuriem šis sertifikāts ir nepieciešams. Obligātu sejas masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā varētu atcelt no 15. maija.
PRESES BRĪVĪBA
Jaunākajā Pasaules preses brīvības indeksā Krievija noslīdējusi līdz 155. vietai no 180 valstīm – vēl aiz Zimbabves, Sudānas un Lībijas. Latvija tajā bez izmaiņām palikusi 22. vietā, Lietuva pacēlusies uz 9. vietu, Igaunija – uz 4. vietu. Visbrīvākā prese ir Norvēģijā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir gājuši bojā desmit žurnālisti un dokumentālisti no dažādām pasaules valstīm – Ukrainas, ASV, Īrijas, Krievijas un Lietuvas, televīzijas operatori, reportieri, kinodokumentālisti un fotogrāfi. Pasaules preses brīvības dienā pieminējām žurnālistus un mediju darbiniekus, kuri gājuši bojā karā.
PRESTIŽI
Latviešu animācijas režisores Signes Baumanes animācijas filma pieaugušajiem “Mans laulību projekts” atlasīta pilnmetrāžas filmu konkursa programmā Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā Francijā. Savukārt festivāla bērnu īsfilmu konkursā skatē piedalīsies Māras Liniņas darbs "Čuči, čuči", kas pirmizrādi piedzīvoja Berlīnes kino festivālā. Suminām!