Rīgā nosiltināti vien 65 daudzdzīvokļu nami; izrāviens tuvākajos gados maz ticams

Apmēram 44% no visiem Latvijā esošajiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, bet aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi reģionos. Rīgā nosiltinātas vien 65 daudzdzīvokļu ēkas, kas ir tikai 3% no vajadzīgā apjoma.

Kā Latvijas Radio noskaidroja rubrikā "Zaudētais siltums", iemesls, kādēļ pēdējos desmit gados Rīgā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu veicies ievērojami sliktāk nekā reģionos, meklējams ne vien kūtrajā iedzīvotāju aktivitātē, bet arī galvaspilsētās vadības lēmumos – Nila Ušakova ("Saskaņa") vadībā māju renovācija Rīgā nav bijusi domes prioritāte. Tagad mērķis un vajadzība ir ambicioza – līdz 2050. gadam Rīgai ir jānosiltina 6000 daudzdzīvokļu ēkas. Diemžēl ir arī skaidrs, ka visdrīzāk šo mērķi Rīgai nu nekādi neizdosies sasniegt.

«Zaudētais siltums»: Rīgā nosiltinātas vien 65 mājas; būtisks renovēto namu skaita pieaugums – maz ticams
00:00 / 11:51
Lejuplādēt

Labie piemēri nedaudz palīdz

Rīgā Patversmes iela ir īpaša – šeit ir nevis viena renovēta ēka visas ielas garumā, bet veselas trīs. Aktīvists Ainārs Zandersons, kurš pirms desmit gadiem kopā ar citiem Patversmes ielas 24 nama iemītniekiem panāca, ka māja tiek renovēta, atzina: "Uz šīs ielas mēs bijām pirmā māja, pēc tam renovēja dzelteno māju – Patversmes 30. Tā ir tā kā mūsu dvīņu māja. Tai ir līdzīgi nama ornamenti."

Māja uzcelta 1953. gadā. Tagad nama iekšpagalmā ir skaisti iekoptas puķu dobes un pirms vairākiem gadu desmitiem celtā ēka izskatās ne sliktāk kā turpat blakus esošais jaunais projekts, kuru tagad būvē.

Ainārs stāstīja, ka nama iemītnieki 2005. gadā izveidoja biedrību un paši sāka namu apsaimniekot. Veica uzkrājumus mājas remontam un bija viena no pirmajām mājām Rīgā, kas sāka nama renovāciju. "Lēcām iekšā nezināmajā, nezinot, vai būs atbalsts vai nebūs. Solīt jau solīja," saka Ainārs. Sliktā stāvoklī tad bijusi mājas fasāde, tecējis jumts. Darbus veikuši pa posmiem. Ainārs arī pieļauj, ka tieši viņu māja, kas jau bijusi renovēta, bijis arī labs piemērs citiem, lai arī sakārtotu savas daudzdzīvokļu ēkas. "Iespējams, ka tieši mūsu renovētā māja ir attīstījusi šo rajonu, jo rajons nav slikts," uzskata Ainārs.

Latvijas Radio devās arī uz Anniņmuižu. Tur māja Anniņmuižas bulvārī 60 ēka tika renovēta un siltināta pirms 12 gadiem.

"Man ir bēdīgi, ka desmit gados mēs šeit joprojām esam vienīgie. Visā apkārtnē esam vienīgā renovētā māja.

Es neredzu, ka pie šiem apstākļiem, šajā situācijā cilvēki tomēr izlems kaut ko tādu veikt un maksāt par to daudz. Es ar interesi apskatījos, kādas ir bijušas siltumenerģijas cenas. Līdz šim visaugstākā cenā ir bijusi 2012. gadā. Šogad būs nākamā lielākā. Vēl pagājušajā gadā nebija ne tuvu tāda cena kā 2012. gadā, un tas nozīmē, ka cilvēkiem no 2012. gada līdz pagājušajam gadam nebija nekāda dzinuļa kaut ko veikt. Bet viņi varēja samaksāt, jo dzīve jau gāja uz augšu. Algas palielinājās, bet tās ir liekas klapatas un vajag cilvēku, kas ar to visu nodarbojas. Tā ir neiespējamā misija," uzskata Anniņmuižas 60 nama vecākā Anita Bērziņa.

Domei tā nebija prioritāte

Iemesls, kādēļ pēdējos desmit gados Rīgā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu veicies ievērojami sliktāk nekā reģionos, meklējams arī galvaspilsētās vadības izvirzītajās prioritātes. Proti, kamēr Rīgas mēra krēslā kopš 2009. gada sēdēja Nils Ušakovs ("Saskaņa"), daudzdzīvokļu namu atjaunošana nebija dienas kārtības pirmais jautājums. Jāpiebilst, ka iepriekšējā cikla "Zaudētais siltums" materiāli liecina, ka tieši pašvaldību būtiska iesaiste, pat finansiāls atbalsts un mudinājums ir licis cilvēkiem aizdomāties un rīkoties.

Taču pat bez politiskā Rīgas domes atbalsta atkāpšanas ceļš praktiski nav iespējams. Eiropas Zaļais kurss prasa, ka 2050. gadā ir jābūt tā saucamajam nulles emisijas patēriņam. Rīgai šobrīd ūdens smeļas mutē. To apzinās arī jaunais Rīgas domes sasaukums, kas, sākot darbu  2020. gadā, kā prioritāti izvirzīja daudzdzīvokļu namu siltināšanu.

Plāni ambiciozi, bet šķēršļu daudz, līdz ar to arī cerētais izrāviens pagaidām ir blāvs.

"Rīga ir gan labais, gan sliktais piemērs vienlaicīgi. Iepriekšējā Rīgas domes vadība pateica diezgan skaidri, ka viņi nesaskata lietderību ēku siltināšanā. Tas radīja tūlītēju efektu, un iedzīvotāji teica: "Ja jau mums domes vadība saka, ka tas nav lietderīgi, tad priekš kam mums tas ir jādara?" Šī domes attieksme radīja diezgan lielu neuzticību. Pēc pēdējām vēlēšanām 2020. gadā mainījās domes vadība un tā ir pateikusi, ka mēs redzam lietderību un mēs to darīsim. Otrs faktors ir tas, ka Rīga ir milzīga. Salīdzinot ar jebkuru citu pilsētu, piemēram, Valmieru, Liepāju, Rīga ir milzīga. Rīgā ir ļoti daudz māju, kas ir siltinātas, vienkārši Rīga ir tik milzīga, ka to nevar pamanīt," uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.

Piliens jūrā

No visa nepieciešamā apjoma, ko Rīgā vajadzētu renovēt, tas izdarīts tikai 3% jeb 65 daudzdzīvokļu mājās. Uz visa Rīgas kopējā daudzdzīvokļu ēku apjoma tas nav daudz un pamanāmi. Vēl 136 nami esot renovācijas īstenošanas stadijā, bet arī tas uz kopējā skaita ir piliens jūrā.

Rīgā vēl jāatjauno 97% ēku jeb nedaudz mazāk par 6000, un tas ir jāizdara turpmāko 28 gadu laikā jeb līdz 2050. gadam.

Tiesa, tuvākais mērķis esot līdz 2030. gadam atjaunot 2000 ēkas. Tas nozīmē, ka astoņos gados jāatjauno 1800 ēkas. Kopumā Rīgā ir ap 11 000 daudzdzīvokļu māju, lielākoties tās ir jau 30 gadus vecas.

Rīgas Enerģētikas aģentūra ir galvenā pietura tiem rīdziniekiem, kas vēlas spert soli dzīvojamās ēkas renovācijas virzienā. Tās vadītājs Jānis Ikaunieks atzina, ka šķērslis ēku renovācijā ir ne vien iedzīvotāju nevēlēšanās siltināt savu dzīvojamo namu, bet arī nepietiekamais finansējums. "2000 ēkām, ņemot vērā pagājušā gada izmaksas, nepieciešams gandrīz miljards eiro. Izmaksas strauji mainās, līdz ar to šis skaitlis jau vairs nav aktuāls. Ja pat mums būtu šis miljards eiro, es neesmu pārliecināts, ka mēs šo rezultātu sasniegtu, jo ir daudz aspekti, kas ir jāuzlabo," sacīja Ikaunieks.

Viņš piebilda, ka māju renovācijas temps ir jāpalielina desmit reizes un kampaņai ir jābūt milzīgai. Ikaunieks arī atklāja, ka pēc dažām nedēļām publiskajā telpā būs vairāki video, teju kā neliels seriāls ar 13 sērijām par ēku siltināšanu.

Rīgā renovācija atkal buksē

Kupls skaits Rīgas iedzīvotāju mīt "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) apsaimniekotajās ēkās. Kopskaitā to ir 4000, un lielākā daļa no tām ir padomju laika tipveida daudzdzīvokļu nami. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis stāstīja, ka pēdējos 15 gados atjaunotas vien astoņas ēkas.

"2020. gada sākumā mums bija 115 projekti dažādās attīstības stadijās, bet šobrīd, redzot kā mainās tirgus gan pandēmijas ietekmē, gan ģeopolitiskās situācijas dēļ, pieaug visa veida izmaksas, arī darba spēka izmaksas un redzam, ka projektu kļūst būtiski mazāk. No 155 projektiem kaut kādā stadijā vēl ir 66, no tiem būtiski apdraudēta ir apmēram puse," sacīja Neimanis.

Viņš arī atzina, ka sasniegt izvirzītos mērķus neizdosies, tas esot skaidrs: "Jebkurai šādai finansiāli ietilpīgai darbībai ir vajadzīgs finansējums. Mēs esam aprēķinājuši, ka, lai tikai mūsu mājas nosiltinātu, ir nepieciešams 1,5–2 miljardi eiro. Visā Latvijā 4–5 miljardi eiro. Ja runājam par šīm "Altum" programmām, tad tās ir niecīgas, lai to attiecinātu pret visas Latvijas vajadzību."

To, ka ar pašreizējiem tempiem ambiciozos ēku siltināšanas mērķus neizdosies Rīgai sasniegt, apliecināja arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, sakot, ka Saeimā jau nosūtītas pašvaldības vēstules ar lūgumu veikt likumdošanā izmaiņas. "Skaidrs, ka mums arī nevajag milzīgā tempā pieņemt likuma brāķi, bet labāk ir nokļūdīties, vērt vaļā likumu un tad to mainīt, nevis vēlreiz stiept garumā un izdomāt, kā to izdarīt labāk," uzsvēra Staķis.

Uz Latvijas Radio jautājumu – kā pašreizējās Rīgas domes noteiktā prioritāte un mērķis nosiltināt daudz vairāk ēku saskaņojas kopā ar redzamo rezultātu, Rīgas mērs atbildēja:

"Ja būtu izdevušās tās mājas, kas bija paredzētas, tad mēs jau kaut kādā tempā ietu uz priekšu. Šobrīd mums ir divi soļi atpakaļ.

Tā lieta strādā tā – brīdī, kad blakus māja redz, ka kaimiņu māja ir nosiltināta un viņi maksā mazākus rēķinus, un viņu dzīves kvalitāte uzlabojas, tad arī apkārtējās mājas saprot, ka tām ir jādara tas pats. Tā sniega bumba veļas un aizveļas. Šobrīd izskatās, ka sniega bumba uz brīdi apstāsies."

Domē ir arī optimisti

Apņēmības pilna tomēr neļaut apstāties ēku siltināšanai Rīgā ir pie partijām nepiederošā Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece Selīna Vancāne. Viņa teica, ka divos gados savesta kārtībā enerģētikas saimniecība, jo līdz šim domē par to nebija neviena atbildīgā. Tālākais uzdevums panākt nepārtrauktu finanšu plūsmu.

"Mums jau ir diskusijas ar Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku, Eiropas Investīciju banku. Bankām nauda ir, un tās ir gatavas finansēt. Ir svarīgi saprast, kā to izdarīt visefektīvāk. Esam sākuši strādāt pie energoefektivitātes fonda izveides. Ir būtiski, lai būtu rotācijas fonda instruments, lai varam naudu piesaistīt no dažādām vietām, apkopot vienā platformā un sagatavot to klientam, lai tas var aizņemties," uzsvēra Vancāne.

Arī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis ("Par!/Progresīvie") nepieļāva, ka Rīgas ambiciozais plāns līdz 2050. gadam nosiltināt 6000 mājas, neizdosies. Viņš sacīja: "Es neizskatu tādu scenāriju. Ja neizdosies, tad jāstrādā vēl vairāk darba stundu, jāatrod vēl papildu līdzekļi speciālistiem, jāklauvē pie valdības durvīm, mainot nosacījumus, kas ir pašvaldībai.

Gan energo neatkarība, gan klimata krīze, gan dārgās cenas, ēku stāvoklis – šie ir tie jautājumi, kas nepazudīs tāpēc, ka mums negribas darīt.

6000 ēkas nav mājasdarbs, ko pēdējā gadā var izdarīt."

Lai visu milzīgo procesu iekustinātu, labākais brīdis, pēc Cepurīša teiktā, bija pirms pieciem gadiem, un otrs labākais brīdis esot šogad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt