Revidents

Kā izvēlēties drošu vietu, kur riteni pieslēgt?

Revidents

«Revidents». Kā uzsākt urbāno dārzniecību?

Revidents. Kā sevi pasargāt no saules?

Kā un kāpēc āda jāsargā no saules. Skaidro dermatoloģe

Jebkura atrašanās saulē ilgāk par 20 minūtēm jau ir sauļošanās, Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā “Revidents” pauda dermatoloģe un triholoģe Sandra Vizule. Lai saules izraisīti apdegumi sadzītu, nepieciešams vismaz viens mēnesis, kura laikā āda būs jūtīgāka pret apkārtējo vidi.

Kopā ar sauli mūsu ķermenis nonāk saskarē ar ultravioleto jeb UV radiāciju. Nelielos daudzumos tā ir labvēlīga, jo palīdz mūsu organismā veidot D vitamīnu. UV radiāciju izmanto arī tādu slimību kā ekzēmas, rahīta un ādas slimību ārstēšanā.

Taču pārlieka saskare ar radiāciju ir kaitīga. Viens no galvenajiem starojuma negatīvajiem faktoriem ir ādas vēzis. Un katru gadu pasaulē tiek reģistrēti aptuveni divi līdz trīs miljoni šīs slimības pacientu.

Ādas audzēji kļūst par aizvien aktuālāku problēmu arī Latvijā, tāpēc ir svarīgi pasargāt savu ādu un izprast, kā to darīt, pauda dermatoloģe un triholoģe Vizule.

Īpaši jāpiedomā par bērniem un senioriem

“Jebkura atrašanās saulītē ilgāk par 20 minūtēm – tā jau ir sauļošanās,” stāstīja eksperte. “Ja mēs skrienam no mājas [līdz dārzam] trīs minūtes šurp turp – tad tas varbūt nebūs tik aktuāli. Bet, ja mēs ejam jau pastaigā ar sunīti vai ar bērnu, vai tāpat sevi gribam palutināt ar kādu pastaigu, iziešanu saulainā laikā, tad tas saules aizsargfaktors ir ļoti aktuāls.”

Jo īpaši par saules aizsargfaktoru jāpiedomā bērniem un senioriem. Bērniem – tāpēc, ka viņu āda ir jūtīgāka, bet senioriem – jo vecumdienās organisma rezerves, kas nepieciešamas, lai ātri atjaunotu saules bojāto ādu un šūnas, ir mazākas. Tāpēc kaitējums šīs vecuma grupas pārstāvjiem var būt jūtams ātrāk nekā cita vecuma cilvēkam.

Tāpat maldīgs ir arī uzskats, ka tumšākas ādas krāsas īpašniekiem par aizsardzību pret sauli nav jārūpējas. UV starojums ietekmē jebkuras krāsas ādas veselību.

Saskarē ar sauli mūsu āda kļūst sausāka, bet pārlieka uzturēšanās tajā var veicināt apdegumus, iekaisumus, paaugstinātu ādas jutību un pat ādas vēža veidošanos.

Kādu līdzekli izvēlēties

Mūsdienās ādu pret saules kaitīgo iedarbību var aizsargāt ar dažādiem kopjošās kosmētikas līdzekļiem – krēmiem, sprejiem, fluīdiem un losjoniem. Tas, kuru izvēlēties, ir atkarīgs no katra cilvēka ādas tipa.

“Ja sejas āda taukaina, tad vairāk ieteicams izvēlēties fluīda tipa līdzekļus. Ķermenim atkal var izmantot pretēji – mazliet krēmveida konsistences līdzekli, kurš ne tik ātri iesūksies, bet vairāk aizsargkārtiņu izveidos un pabaros ādu saulītē, kas ir kļuvusi sausāka,” stāstīja eksperte.

Izvēlētie līdzekļi gan uz sejas, gan ķermeņa atkārtoti jāuzklāj ik pēc divām stundām:

“[To ielāgot ir svarīgi] jebkuram cilvēkam, bet bērniņam tas ir ļoti aktuāli.

Veciem cilvēkiem varbūt [pat vairāk] jāpievērš uzmanība tam, ka viņš vispār ilgāk par divām stundām saulē nebūtu.

Nekādā gadījumā to visu garo dienas laiku viņam vispār nav vēlams atrasties saulē,” vērtēja Vizule.

Katrs no iepriekš minētajiem aizsarglīdzekļiem satur dažādu skaitu SPF jeb saules aizsardzības faktora. Un tieši tam, izvēloties produktu, ir jāpievērš uzmanība.

SPF palielina mūsu ādas dabīgo spēju aizsargāties pret saules staru kaitīgo ietekmi. Piemēram, SPF 15 sniedz 15 reizes spēcīgāku aizsardzību, nekā to spētu mūsu āda pati.

Un vasarā ir ieteicams lietot aizsarglīdzekļus, kas satur vismaz 30 SPF. Bet, jo āda jūtīgāka, jo augstākam šim skaitlim jābūt. Piemēram, mazuļiem, kuru āda ir īpaši jūtīga, iesaka krēmu, kas satur vismaz 50 SPF.

Taču daļa no šiem aizsarglīdzekļiem ir paredzēti sejai, bet daļa – ķermenim. 

“Es ieteiktu tomēr kopjošajai kosmētikai sejas zonā, pirms pavadīt laiku jūras malā, uzlikt arī papildus speciālu krēmu ar saules aizsargfiltru,” pamācīja dermatoloģe.

Apdegumi 

Ja tomēr par aizsardzību pret sauli ir aizmirsts vai tā nav bijusi pietiekami spēcīga, var rasties apdegumi. Eksperte norādīja, ka, ja āda pēc atrašanās saulē kļuvusi sārta, tas norāda uz saules staru radītu ādas bojājumu – ādas iekaisumu, un tas var radīt sekas.

“Āda kļūst jutīgāka pret ārējo vidi, tā atkopjas pamazām. Tikai mēneša laikā varbūt tas brūnumiņš iestāsies, bet ādas jutīgums saglabāsies ilgāk. Un tā āda būs vairāk pakļauta un mazāk noturīga pret dažādiem ārējās vides faktoriem. Ja nerunājam par to nopietno sadaļu, par dažādiem veidojumiem, ko [tas] var veicināt – piemēram, ādas audzējus. Tā kā no iekaisumiem vajag izvairīties un tos nevajag pieļaut,” viņa pauda.

Ja šāds iekaisums ir radies, jālieto pantenolu saturoši, mīkstinoši un mitrinoši ādas līdzekļi. Bet, ja apdegums ir nopietns, noteikti jāvēršas pie ārsta pēc recepšu medikamentiem, stāstīja dermatoloģe.

Tāpat pēc sauļošanās var lietot arī dažādus losjonus. Tos lieto uz tīras ādas, un šādi kopjošie līdzekļi palīdzēs ādu mīkstināt un paātrināt tās atjaunošanos pēc uzturēšanās saulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt