To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Ar kampaņu cer veicināt senioru medijpratību
Ar kampaņu cer veicināt senioru medijpratību
Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas, Kultūras ministrija šonedēļ uzsāk informatīvo kampaņu "Viltus ziņas ir lipīgas", informēja ministrijā.
Kristaps Andrejsons: Krāpnieki un jaunie mediji jeb shēmas, uz kurām neuzķerties
Kristaps Andrejsons: Krāpnieki un jaunie mediji jeb shēmas, uz kurām neuzķerties
Jauno mediju joma Latvijā un pasaulē pēdējās desmitgades laikā ir ārkārtīgi attīstījusies. Kad sāku savu podkāstu, pie mums tikai retais zināja, kas tie ir. Pašlaik katram otrajam ir savs raidījums, “YouTube” kanāls, “TikTok” vai “Instagram” profils, un influenceri ir nopietna mārketinga nodarbe. Diemžēl uz šī augošā un arvien daudzveidīgākā mediju fona sabiedrības kopējais medijpratības līmenis ir iepalicis. Viltus ziņas un konspirāciju teorijas ir kļuvušas par ikdienu, tomēr aizvien ir cilvēki, kuri neuzskata par vajadzīgu apgūt kaut pamata prasmes kritiskajā domāšanā un satura analīzē. To, protams, saprot arī krāpnieki, kuri ātri gūst peļņu, izmantojot cilvēku lētticību un ietekmējamību.
Dezinformācijas pētnieks:  Ir naivi cerēt, ka vecāki vai skolotāji jauniešiem iemācīs medijpratību
Dezinformācijas pētnieks: Ir naivi cerēt, ka vecāki vai skolotāji jauniešiem iemācīs medijpratību
Jaunajā mācību saturā “Skola 2030” kritiskā domāšana ir caurviju prasme, katra mācību priekšmeta skolotājs to jaunietim mācīs. Raidījumā “Ģimenes studija” eksperti uzsver, ka ir nepieciešama valsts proaktīva rīcība jauniešu kritiskās domāšanas uzlabošanā, to nespēs izdarīt tikai pedagogi vai vecāki, īpaši, ja viņiem pašiem ir zemas zināšanas medijpratībā.
Kuri cilvēki visvairāk pakļauti dezinformācijas riskam? Skaidro eksperte
Kuri cilvēki visvairāk pakļauti dezinformācijas riskam? Skaidro eksperte
Lai arī sabiedrībai bieži liekas, ka neizglītotāki, sociālekonomiski neaizsargātāki cilvēki varētu būt vairāk pakļauti dezinformācijas riskam, kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” skaidroja dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. 
Kad ir un kad nav vērts pieslēgt kritisko domāšanu? Skaidro pētniece
Kad ir un kad nav vērts pieslēgt kritisko domāšanu? Skaidro pētniece
Pieņemt automātiskus lēmumus ir saprātīgi ikdienišķās situācijas, savukārt kritisko domāšanu ir vērts pieslēgt, lemjot par nopietnākiem jautājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Viņa uzsvēra, ka cilvēkam, kurš vēlas pieņemt labākus lēmumus, visu laiku jāiegulda kritiskās domāšanas pilnveidošanā.
Aptuveni puse cilvēku Latvijā neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atpazīt dezinformāciju
Aptuveni puse cilvēku Latvijā neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atpazīt dezinformāciju
Aptuveni puse sabiedrības neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atšķirt dezinformāciju, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījuma dati. Tas spilgti redzams arī pašreizējā situācijā, kad liela daļa sabiedrības tic sazvērestības mītiem, nevis zinātniekiem un ekspertiem. Medijpratība ir cieši saistīta ar cilvēka izglītību un zināšanām kopumā, tāpēc liela nozīme situācijas uzlabošanā ir skolām.