Latvijā
Pieaugs sods par rupjiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tāpat no nākamā gada arī mainīsies kārtība, kā autovadītajam paziņos par fotoradara fiksētu braukšanu ar auto bez tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises (OCTA). To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Uzņēmums "Kronis" informāciju par importētāju Krievijā uz iepakojuma vienkārši aizkrāsojis ar melnu krāsu, novēroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Uzņēmumā norāda – iepriekš pasūtītā iepakojuma partija saņemta īsi pēc Krievijas pilna apjoma kara Ukrainā sākuma, un tā norakstīšana būtu ļoti dārga. Taču eksportu uz Krieviju "Kronis" apturējis jau 2022. gada pavasarī.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ uzsācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, informēja dienestā.
Reto slimību pacienti nesaņems prasītos 19 miljonus eiro ārstēšanas iespēju paplašināšanai, liecina Veselības ministrijas informatīvais ziņojums. Lēmums šogad kompensējamo medikamentu sarakstā neiekļaut medikamentus jaunu reto slimību diagnožu ārstēšanai daudziem pacientiem atņems vienīgo iespēju uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, brīdina Reto slimību alianse.
Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, un citas izmaiņas administratīvo teritoriju kartē pašlaik nevajadzētu veikt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja nozares ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Situācija frontē Ukrainā šobrīd ir saspringta, bet būtisku pārmaiņu nav, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Ar šaubām, daloties gan optimistos, gan skeptiķos, līdzīgi kā pirms 20 gadiem, arī šodien dalību Eiropas Savienībā vērtē Zeltiņos. Par šo Alūksnes novada pagastu, gatavojoties referendumam par dalību Eiropas Savienībā (ES), "Panorāma" vēstīja vairākās sižetu sērijās, skaidrojot gan cilvēku izvēles, gan šaubas. Galu galā referendumā Zeltiņi izcēlās ar nebijuši aktivitāti, vairākumam nobalsojot – par. Kā klājas Zeltiņos 20 gadus vēlāk?
Process, kas prasīja tik daudz pūļu, bet kas devis tik daudz ieguvumu, īpaši šajos sarežģītajos laikos – tā vērtē cilvēki, kuri vadīja Latvijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Tagad, atskatoties 20 gadu senā pagātnē, var novērtēt to, kas izdevies un kas ne.
Jelgavā trešdien pulcējās ap 300 ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tur pasākumā "Maija bitīte" varēja ne tikai pabūt kopā, bet arī veicināt sabiedrības izpratni un šādām ģimenēm dot vēl lielāku iespēju iekļauties sabiedrībā.
Atzīmējot Latvijas 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Rīgā un citviet Latvijā noritēja dažādi pasākumi. Iespēja vērot koncertus, izstādes, pilsētas vides mākslas objektus, kā arī doties gājienā ar lielāko Eiropas Savienības karogu Latvijā. Tikmēr Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai lielākoties atzina, ka dalību Eiropas Savienībā saredz kā ieguvumu Latvijai, taču izskanēja arī pa kritiskākam vārdam.
Ar mērķi vērst uzmanību uz to, cik ļoti Rīgā nepieciešama droša veloinfrastruktūra, kas piemērota ikvienam – arī bērniem un senioriem – vairāki simti velobraucēju šodien piedalījās gadskārtējā braucienā pa galvaspilsētas centru ar nosaukumu "Kritiskā masa". Pasākums Rīgā notiek katru gadu, un riteņbraucēji atzina, ka diemžēl infrastruktūra tiek uzlabota lēni, kā arī citu ceļu satiksmes dalībnieku attieksme ne vienmēr ir saprotoša.
"Ar dzidru skatu Eiropā" – šādu akciju pirms 20 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Kuldīgā rīkoja jauniešu teātris "Focus". Viņi izgāja ielās un tīrīja logus. Tieši šādu pat akciju ar tiem pašiem cilvēkiem Kuldīgā varēja sastapt arī šodien. Viņi atzina – ir daudz padarīts, bet daudz arī vēl darāmā, tāpēc skatam ir jābūt dzidram.
Atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Rīgas pilī trešdien, 1. maija rītā, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, notika svinīgā godasardzes ceremonija un ES karoga pacelšana Svētā Gara tornī, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Labklājības pieaugums, lielākas investīcijas un drošība – tie ir galvenie ieguvumi no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisti un banku analītiķi uzskata – ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Par galveno prioritāti nākamajā attīstības posmā kļūs drošība un tai, visticamāk, tiks pakārtoti tautsaimniecības uzdevumi un mērķi. Taču ekonomistu ieskatā nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas ļautu skaidrāk redzēt, kurp virzāmies.
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.
Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, valdības koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu piedāvāt izmaiņas arī citu pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā, izriet no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paustā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
Valdība nule apstiprinājusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par "Slimnīcu tīkla attīstību", kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no tām – slimnīcas saņems tā saukto digitalizācijas maksājumu. Tas domāts, lai pilnīgi visas slimnīcas beidzot sāktu pilnvērtīgi ievadīt informāciju par pacientiem vienotā sistēmā elektroniski. Un tieši par šo jautājumu šodien valdībā izcēlās karstas diskusijas.
Nolūkā padarīt elektrisko braucamrīku lietotāju un kājāmgājēju sadzīvošanu kaut cik saticīgāku, no 1. maija Rīgā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz gan jaunus ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai. Tikmēr saasinās konkurence koplietošanas braucamrīku operatoru vidū. Viens no uzņēmējiem tiek vainots konkurences kropļošanā, sev par labu interpretējot likuma normas.
Materiālu, kas pēc taustes atgādina ādu, bet smaržo pēc meža, no priežu mizām veido latviešu dizainere Sarmīte Poļakova. Viņas darbs guvis atzinību jau daudzviet pasaulē, jo arvien pieprasītāki kļūst ilgtspējīgi materiāli.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
