Pēc pagājušajā mēnesī notikušās konfrontācijas Vidusjūrā starp Turciju un Franciju abu NATO dalībvalstu attiecības saasinājušās. Turcijas ārlietu ministrs ceturtdien, 2. jūlijā, paziņoja, ka Francijai vajadzētu atvainoties par “nepatiesu apgalvojumu” izteikšanu saistībā ar incidentu.
Ārzemēs
Apmeklētāji atkal var apmeklēt Ēģiptes piramīdas, kas uz laiku bija slēgtas Covid-19 pandēmijas dēļ. Varas iestādes un speciālisti ierobežojumu periodu izmantoja, lai veiktu atjaunošanas un restaurācijas darbus.
Amerikas Savienoto Valstu Misisipi štata varas iestādes pieņēmušas oficiālu lēmumu atteikties no karoga ar verdzības aizstāvju – konfederātu – simbolu. Trešdien īpašā ceremonijā tika nolaists karogs, kas atradās pie pavalsts parlamenta ēkas.
Ukrainas centrālās bankas vadītājs Jakivs Smolijs iesniedzis atlūgumu, paziņojot, ka demisionē politiskā spiediena dēļ.
Krievijā noslēgusies tautas nobalsošana par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paver iespēju prezidentam Vladimiram Putinam saglabāt amatu līdz 2036. gadam. Provizoriskie balsošanas rezultāti liecina, ka gandrīz 80% nobalsojušo atbalstījuši Kremļa virzītos grozījumus Krievijas pamatlikumā.
Eiropas Savienības (ES) migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā ir daudz trūkumu. To savā izmeklēšanā atklājusi raidorganizācija „Euronews”. Tieši šī programma tiek uzskatīta par flagmani bloka centienos apturēt migrantu nokļūšanu Eiropā. Tomēr atklāts, ka migranti pēc atgriešanās mītnes zemē nesaņem cerēto atbalstu un jau atkal domā par došanos atpakaļ uz Eiropu.
Brazīlijas pēc iedzīvotāju skaita otrajā lielākajā pilsētā Riodežaneiro no ceturtdienas atkal būs atvērti restorāni un sporta klubi. Tas notiks par spīti tam, ka pilsētā un visā valstī joprojām ir augsta saslimstība ar Covid-19.
Krievijā nedēļu ilgušajā tautas nobalsošanā vairākums dalībnieku atbalstījuši konstitūcijas grozījumus, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam kandidēt vēl uz diviem termiņiem valsts galvas amatā un palikt pie varas līdz 2036.gadam, liecina provizoriskie rezultāti.
Honkongā stājies spēkā jaunais drošības likums, ko asi kritizējuši pilsoniskie aktīvisti un arī vairākas rietumvalstis. Kritiķi uzskata, ka šī likuma mērķis ir ierobežot pilsoņu brīvības, pārkāpjot savulaik noslēgto līgumu par Honkongas autonomiju, kā arī juridisko un likumdošanas neatkarību no centrālās Ķīnas. Tikmēr Ķīna ārvalstu kritiku noraidījusi, bet, pamatojoties uz jauno drošības likumu, Honkongā jau aizturēti pirmie cilvēki.
Itālijā konfiscētas 14 tonnas amfetamīna, kas melnajā tirgū maksātu aptuveni miljardu eiro.
Pieci Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir devušies uz Krimu, lai novērotu referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā. Šāda eiroparlamentāriešu rīcība ir izsaukusi asu reakciju no Ukrainas varas iestādēm, jo Krimas apmeklēšana bez Kijevas atļaujas ir aizliegta.
Igaunijā aizvadītajā diennaktī nav reģistrēti jauni Covid-19 gadījumi. Tikmēr Lietuvā apstiprināts viens jauns inficēšanās gadījums.
Pieaugot Ķīnas radītajiem apdraudējumiem un samazinoties ASV vadošajai lomai pasaulē, Austrālija nolēmusi palielināt izdevumus aizsardzībai. Par to trešdien paziņoja valsts premjerministrs Skots Morisons. Viņš brīdināja, ka pēc Covid-19 pandēmijas pasaule būs daudz nestabilāka un nedrošāka.
Šonedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri dosies uz Ukrainu, lai Austrumukrainā nogādātu jau divdesmito humānās palīdzības sūtījumu, kas būs paredzēts Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un militārajā konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem, informēja Aizsardzības ministrijā.
Prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē trešdien, 1. jūlijā, uz sešiem mēnešiem pārņem Vācija. Tās prioritātēs pamatīgas izmaiņas ieviesusi koronavīrusa radītā krīze. Tieši tāpēc turpmāko sešu mēnešu laikā Vācijai un tās kanclerei Angelai Merkelei būs jāizrāda savas līdera dotības, lai mazinātu dalībvalstu domstarpības diskusijās par ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma sadali.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps apstiprinājis plānu par militārās klātbūtnes samazināšanu Vācijā. Jau tuvākajā laikā no šīs valsts tiks izvesti 9500 karavīru.
Eiropas Savienība no trešdienas, 1. jūlija, atvērs savas ārējās robežas ceļotājiem no 15 valstīm. Šo valstu sarakstā nav iekļautas Krievija, Brazīlija un Amerikas Savienotās Valstis, kuras koronavīruss skāris īpaši smagi. Par tā saucamo “drošo valstu” sarakstu pēc ilgstošām diskusijām vienojās bloka dalībvalstis. Sarakstu pārskatīs ik pēc divām nedēļām.
Beļģijas karalis Filips rakstiski atvainojies Kongo prezidentam par vardarbību, kas tika izdarīta viņa priekšteča, karaļa Leopolda II valdīšanas laikā no 1885.gada līdz 1908.gadam, kad Kongo bija beļģu karaļa personīgā kolonija.
Pasaulē ar Covid-19 saslimušo skaits pārsniedzis 10 miljonus un joprojām pieaug. Kaut arī vairākās valstīs vērojams slimības ierobežošanas progress, kopumā vīruss strauji izplatās un prasa arvien jaunas dzīvības. Daudzas valstis atgriežas pie stingrākiem ierobežojumiem.
Darbību izbeigusi Francijas vecākā atomelektrostacija (AES) Fesenheimas pilsētiņā pie Vācijas un Šveices robežas. Elektrostaciju slēdz, jo Francijas valdība ir apņēmusies samazināt valsts atkarību no atomenerģijas. Vides aktīvisti priecājas par šo notikumu, bet daudzi Fesenheimas iedzīvotāji zaudēs darbu un var būt spiesti pārcelties uz citurieni.
Jaunākie
Interesanti