Irāna trešdien, 25.aprīlī, noraidījusi jebkādu jaunu kodolvienošanos, ko varētu ierosināt ASV un Francija. Irānas prezidents Hasans Rouhani brīdinājis, ka pašlaik jau ir vienošanās un ir tikai divas iespējas – tā vai nu turpināsies vai ne. ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis izstāties no līguma, kas ierobežojis Teherānas kodolprogrammu. Francijas prezidents Emanuels Makrons pieļauj, ka varētu sākt darbu pie jaunu līgumu izstrādes. Eiropas Savienība un Krievija trešdien paziņoja, ka esošā kodolvienošanās ir jāsaglabā.
Ārzemēs
Talibu nemiernieki Afganistānā paziņojuši par jaunas ofensīvas sākšanu, kas būs vērsta pret ASV spēkiem. Nemiernieki sola izmantot jaunu un sarežģītu taktiku, lai iznīcinātu amerikāņu iebrucējus un viņu atbalstītājus.
Latvija par četrām vietām pakāpusies organizācijas "Reportieri bez robežām" veidotajā "Pasaules preses brīvības indeksā". Kopumā organizācija nobažījusies, ka pasaulē pret žurnālistiem izturas arvien naidīgāk.
ASV un Francijas prezidenti aicina strādāt pie jaunas vienošanās ar Irānu. ASV prezidents Donalds Tramps draud izstāties no kodolvienošanās ar Teherānu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītē ASV piedāvāja sarunas par līguma paplašināšanu, lai mazinātu Trampa kritiku. Tramps vēlas, lai pret Irānu paplašina gan ierobežojumus tās kodolprogrammai, gan līgumā iekļauj Irānas ballistisko raķešu programmas iegrožošanu. Teherāna uz abu līderu paziņojumiem reaģējusi, apšaubot jaunas vienošanās likumību.
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ prezentēja jaunus priekšlikumus trauksmes cēlēju aizsardzībai visā Eiropā. Direktīva, par kuru vēl būs jālemj gan dalībvalstīm, gan Eiropas Parlamentam, paredz izveidot vienotu rāmi, kā gan ziņošanas procesus, gan ziņotāju aizsardzību regulēt visās 28 dalībvalstīs. Turklāt visos uzņēmumos un iestādēs, kurās strādā vairāk nekā 50 darbinieki un ir vairāk nekā 10 miljonus eiro liels apgrozījums, jāizveido iekšējās kārtības mehānisms, kā apstrādāt šādu informāciju. Latvijā likumprojekts trauksmes cēlēju aizsardzībai patlaban atrodas Saeimas atbildīgajā komisijā, un prognozē, ka parlamenta plenārsēdē otrajā lasījumā to varētu skatīt maija sākumā.
Austrijas valdības vadītājs Sebastians Kurcs paziņojis par plāniem reformēt sociālā nodrošinājuma sistēmu. Viens no tās mērķiem ir novērst situāciju, kad vietējie iedzīvotāji saņem mazākas sociālās garantijas nekā iebraucēji.
Lietuva jau ilgāku laiku mēģina apturēt Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas projekta īstenošanu. Atomelektrostacija (AES) top aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas-Baltkrievijas robežas un atradīsies vien aptuveni 50 kilometrus no galvaspilsētas Viļņas. Cīnoties pret šo ieceri, Lietuvai jau izdevies panākt Eiropas Parlamenta Enerģētikas komitejas atbalstu saviem centieniem ierobežot trešajās valstīs saražotas elektroenerģijas pārdošanu Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgū.
Pie Lielbritānijas parlamenta ēkas galvaspilsētā Londonā atklāta aktīvistes Milisentas Fosetas statuja. Foseta pagājušā gadsimta sākumā cīnījās par balsstiesību piešķiršanu sievietēm.
Turcijas policija Stambulā otrdien izjaukusi Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados notikušā armēņu genocīda piemiņas pasākumu, pavēstīja cilvēktiesību aizsardzības organizācija.
Ukrainā pašnāvību izdarījuši vairāk nekā tūkstotis pretterorisma operācijas dalībnieku, otrdien paziņoja Ukrainas parlamenta deputāts, Veterānu, kauju dalībnieku, pretterorisma operācijas dalībnieku un invalīdu lietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Tretjakovs.
Divu G7 valstu vadītāji – ASV prezidents Donalds Tramps un Francijas prezidents Emanuels Makrons - otrdien, 24. aprīlī, tikās Baltajā namā. Sarunā Tramps uzsvēra, ka Francija ir vecākā ASV sabiedrotā.
Lielā septītnieka jeb G7 valstu ārlietu ministri sanāksmē Toronto kritizēja Krieviju par bezatbildīgu un destabilizējošu uzvedību. Valstu kopīgajā paziņojumā teikts, ka Krievijas rīcība mazina izredzes uz sadarbību.
„Vairāk militārās darbības nepalīdz risināt konfliktu politiskā ceļā. Ieročiem ir jāapklust gan humāno, gan politisko mērķu dēļ,” otrdien Briselē paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Eiropas Padomes prezidents, bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks liecinājis tiesā Smoļenskas aviokatastrofas lietā. Tajā Tusks figurē kā liecinieks.
ASV Senāta Ārlietu komiteja valsts sekretāra amatā apstiprinājusi Maiku Pompeo. Viņa kandidatūru atbalstīja visi 11 komitejā esošie republikāņu senatori, kā arī viens demokrātu senators.
Krievijas Tālo Austrumu reģionos izcēlušies daudzi mežu ugunsgrēki. Pašlaik ugunsdzēsēji cīnās ar vismaz 70 ugunsgrēkiem 14 apgabalos.
Sociālais tīkls “Facebook” otrdien paziņoja, ka dos lietotājiem iespēju apstrīdēt lēmumus dzēst ierakstus, fotogrāfijas un video, kas atzīti par neatbilstošiem sociālā tīkla standartiem.
Trešdien, 25. aprīlī, starp Armēnijas vadību un opozīciju notiks sarunas, lai risinātu politisko krīzi valstī. Par to otrdien, 24. aprīlī, paziņoja parlamenta spīkers Eduards Šarmazanovs pēc tam, kad no amata plašo protestu dēļ pirmdien atkāpās Armēnijas premjerministrs un valsts līdzšinējais līderis Seržs Sargsjans.
Turpinās diskusijas par to, kur un kā labāk izmantot Eiropas Aizsardzība fonda naudu. Tas veidots, lai stimulētu bloka dalībvalstu sadarbību bruņojuma un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā. Nākamajā Eiropas Savienība daudzgadu budžetā šim fondam ik gadu varētu būt atvēlēti vismaz pusotrs miljards eiro. Vieni uzstāj, ka prioritāte jāpiešķir to valstu uzņēmumiem, kuros jau ir attīstīta militārā industrija. Citi uzskata, ka pēc iespējas jāiesaista mazie uzņēmumi un mazākas valstis, kā Latvija. Latvija savu artavu varētu dot augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.
Otrdien, 24. aprīlī, un trešdien, 25. aprīlī, Briselē tiks vākti līdzekļi Sīrijai, lai varētu sniegt gan humāno palīdzību, gan ieguldīt valsts atjaunošanā.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti