Sīrijas ziemeļrietumos ceturtdien, 20. februārī, saasinājās karadarbība, kaujās iesaistoties arī Krievijai un Turcija.
Ārzemēs
Ukrainā izcēlušās sadursmes, vietējiem iedzīvotājiem protestējot pret evakuēto ierašanos no jaunā koronavīrusa «Covid-19» epidēmijas epicentra Ķīnā.
Londonas policija aizdomās par slepkavības mēģinājumu ceturtdien aizturējusi kādu vīrieti, kurš atbilstoši liecinieku teiktajam pilsētas centra mošejā sadūris muedzinu - draudzes kalpotāju, kurš vada lūgšanas.
Dānijas tiesa ceturtdien apstiprināja Dānijas ģenerālprokurora lēmumu atcelt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikas Republikai (DĀR) un atzina, ka Misāne jāizdod Latvijai, vēsta aģentūra "Ritzau".
Austrumukrainā turpinās apšaudes starp Krievijas atbalstītajiem separātistiem un valdības karaspēku. Oficiālā Kijeva vēsta, ka kaujinieki pēdējās diennakts laikā ir izmantojuši arī 82 milimetru kalibra mīnmetēju.
Vismaz deviņi cilvēki gājuši bojā apšaudē Vācijas pilsētā Hānavā. Kāds vīrietis atklājis uguni divos bāros. Policija uzskata, ka 43 gadus vecais uzbrucējs rīkojās rasistisku un galēji labēju motīvu vadīts. Aizdomās turēto vēlāk atrada mirušu savās mājās blakus viņa mātes mirstīgajām atliekām. Lietas izmeklēšanu pārņēmusi pretterorisma prokuratūra.
Portugāles parlamentā ceturtdien, 20. februārī, sāksies debates par vairāku likumprojektu kopumu, kas valstī paredz dekriminalizēt eitanāziju. Šādai iecerei izveidojies prāvs pretinieku pulks, kuru vidū ir Katoļu baznīca un portugāļu ārsti.
Igaunijas Rīgikogu trešdien pieņēmis rezolūciju "Par vēsturisko atmiņu un vēstures falsifikāciju", kurā nosodīti Krievijas mēģinājumi sniegt savu interpretāciju notikumiem pirms Otrā pasaules kara.
Kijevā šonedēļ atceras arī 2014. gada februāra traģiskos notikumus un godina “Debesu simtnieka” piemiņu. Valdības spēki atklāja uguni un nogalināja vairāk nekā 100 demonstrantu, kuri protestēja pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību un atteikšanos virzīties uz Eiropas Savienību.
Lielbritānija vairs neizsniegs vīzas mazkvalificētiem strādniekiem, liecina britu valdības trešdien, 19. februārī, publicētie plāni par jaunu imigrācijas sistēmu. Tā nosaka prioritāti augsti kvalificētam darbaspēkam un izbeidz cilvēku brīvu kustību. Valdība aicina uzņēmumus nepaļauties uz lētu darbaspēku no Eiropas un ieguldīt līdzekļus automatizācijā.
Nīderlandē trešdien, 19. februārī, tūkstošiem lauksaimnieku ar traktoriem protestēja pret valdības siltumnīcefekta emisiju ierobežošanas politiku.
Lībijas vienotības valdība ir paziņojusi par izstāšanos no ANO sarunām, kuru mērķis bija veicināt ilgstošu pamieru kara izpostītajā valstī. Šāds paziņojums izskanējis neilgi pēc uzbrukuma Tripoles ostai. Pret starptautiski atzīto valdību karojošie Lībijas nacionālās armijas kaujinieki paziņojuši, ka uzbrukuma mērķis esot bijis turku kravas kuģis, kas no Turcijas piegādājis Lībijai bruņojumu.
Eiropas Komisija (EK) trešdien, 19. februārī, nāca klajā ar stratēģiju datu un mākslīgā intelekta industrijas regulējumam. Komisija norādīja, ka digitālo tehnoloģiju mērķtiecīga izmantošana daudzējādā ziņā dos labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Turcijas varasiestādes turpina vēršanos pret pilsoniskajiem aktīvistiem, kurus tur aizdomās par valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā. Otrdien, 18. februārī, tiesa pierādījumu trūkuma dēļ uzlika par pienākumu atbrīvot vienu no skaļākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Osmanu Kavalu, taču vien dažas stundas vēlāk viņu atkārtoti arestēja, izvirzot jaunas apsūdzības. Šodien paredzēts pasludināt spriedumu vēl 11 aktīvistu lietā.
Lielbritānijas varas iestādes izstrādājušas jaunu imigrācijas sistēmu, kuras mērķis ir veicināt augsti kvalificētu speciālistu ieceļošanu. To varētu ieviest no nākamā gada sākuma, kad beigsies izstāšanās pārejas periods no Eiropas Savienības.
Vairākās Spānijas provincēs notikušas plašas zemnieku protesta akcijas. Lauksaimnieku neapmierinātību izraisa zemās lopkopības un augkopības produktu cenas.
Īrijas piekrastē spēcīgā vētra izskalojusi spoku kuģi "Alta". Tas vairāk nekā gadu Atlantijas okeānā dreifējis bez apkalpes.
Šomēnes Starptautiskā Klimata un drošības militārā padome publicēja pirmo ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz starptautisko drošību. “Pasaules klimata un drošības ziņojums 2020” ir aicinājums uz rīcību un aicinājums sagatavoties un novērst klimata pārmaiņu radītos drošības riskus, starptautiski sadarbojoties.
Eiropas Komisija (EK) trešdien, 19. februārī, gatavojas nākt klajā ar jaunu mākslīgā intelekta pārraudzības stratēģiju. Šī joma pašreiz strauji attīstās, un tas rada vairākus būtiskus jautājumus.
Ukrainas austrumos saasinoties situācijai, kaujās nogalināts viens Ukrainas armijas karavīrs, bet četri ievainoti.
Jaunākie
Interesanti