Piedalīties vēlēšanās ir katra pilngadīga pilsoņa tiesības. Pagājušajās, 13. Saeimas vēlēšanās, savu balsi par izvēlēto kandidātu atdeva nedaudz vairāk kā 54% balsstiesīgo. Ja salīdzina citus gadus, tad var secināt, ka pie urnām ar vēlēšanu zīmēm rokās dodas arvien mazāk cilvēku. Taču ir viens vēlētāju grupa, kuri savas tiesības izmanto aktīvāk.
Migrācija un Eiropas fondu naudas izmantošana ir galvenās tēmas, kurām īpaši pievērsties šajā priekšvēlēšanu kampaņā izlēmušas Čehijas politiskās partijas. Eksperti atzīst – migrācijas problēmas valstī nav, bet Eiropas fondu nauda vairāk gan saistāma ar Čehijas premjerministra personīgajām finansiālajām interesēm. Daudz ko var izšķirt arī vēlētāju aktivitāte, kas iepriekš Čehijā ir bijusi ārkārtīgi zema.
Dānijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtiskas tēmas ir "Brexit" ietekme, kā arī imigrācija. Kopš iepriekšējām vēlēšanām 2014. gadā politiskā dinamika gan ir mainījusies. Toreiz visvairāk balsu ieguva eiroskeptiskā Dānijas Tautas partija, taču šoreiz tai prognozē pieticīgākus rezultātus. Turklāt drīzumā Dānijā gaidāmas arī nacionālā parlamenta vēlēšanas – nav izslēgts, ka tās varētu notikt vienlaikus ar Eiropas vēlēšanām.
Briselē trešdien, 10. aprīlī, tiek rīkotas debates ar to partiju pārstāvjiem, kas Latvijā iesniegušas sarakstus startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Debatēs piedalīsies 14 partiju pārstāvji, un viņus iztaujās Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālisti – Ilze Nagla un Jānis Geste. Debates 10. aprīlī plkst. 21.20 būs iespējams vērot LTV1 ēterā un Replay.lv, informē LTV.
Svarīgākais, kas Latvijai jāpanāk Eiropas Savienībā (ES), ir nevis lielākie eirofondu maksājumi, bet iespēja brīvi konkurēt ar rietumvalstīm, jo “tad mēs viņus izkonkurēsim”, šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderis Roberts Zīle.
No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs ir maija nogalē paredzēto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu “Saskaņas” saraksta līderis. Tāpēc viņa atstādināšana varētu saasināt cīņu par krievvalodīgo elektorātu, vērtēja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pašsaprotami nozīmē diskusijas par tādiem jēdzieniem kā “Eiropas vērtības”, “Eiropas tradīcijas” utt., un tas savukārt tikpat prognozējami nozīmē vēl aktīvāku purpināšanu starp eiropiešiem par to, kurš ir “īstāks” eiropietis. Purpināšanas saturs labi zināms.