Dienas ziņas

Sāks veidot valdību

Dienas ziņas

Kā novēlēja Apvienotā Karaliste

Vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte

13.Saeimas vēlēšanās rekordzema vēlētāju aktivitāte

13.Saeimas vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60% balsstiesīgo, liecina Centrālas vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā pieejamā informācija par 1078 iecirkņiem. Tādējādi tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas.

Iepriekš zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās reģistrēta 12.Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās 912 349 vēlētāju jeb 58,78% no balsstiesīgajiem.

Kā liecina CVK mājaslapā pieejamā informācija par 1078 iecirkņiem, sestdien, 6.oktobrī, vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 794 754 jeb 51,34% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 33 791 jeb 2,18% balsstiesīgo.

Aktīvākie vēlētāji šajās vēlēšanās bijuši Vidzemē, kur nobalsoja 239 174 jeb 60,96% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur nobalsojuši 90 066 jeb 43,07% vēlētāju.

Rīgā vēlēšanās nobalsojuši 294 139 jeb 53,94% balsstiesīgo, Kurzemē – 104 700 jeb 55,86%, bet Zemgalē – 104 703 jeb 54,86% vēlētāju.

 

 

 

 

Vidzemes vēlēšanu apgabalā vēlētāju aktivitātes ziņā nepārspēts palicis Saulkrastu novads. Saulkrastu novadā novēlēt ieradušies 90% vēlētāju no reģistrēto balsstiesīgo skaita. Visneaktīvākie ir bijuši vēlētāji Rēzeknes novadā. Rēzeknes novadā vēlēšanās viedokli izteica vien 33% balsstiesīgo.  

CVK vadītājs Arnis Cimdars norādīja, ka vēlētāju aktivitāte dažviet bijusi lielāka, nekā gaidīts. Piemēram, Portugālē, Gruzijā, Vācijā, Lielbritānijā, Jaunzēlandē bija nepieciešami papildu biļeteni. Piemēram, iecirknim Jaunzēlandē iepriekš nosūtīti 20 biļeteni, taču vajadzēja sarūpēt vēl vismaz tikpat daudz. Kopumā tur vēlēšanās piedalījušies 50 balsstiesīgo.

Zema aktivitāte un draudi iecirkņa komisijas priekšsēdētājam – aizvadītas 13. Saeimas vēlēšanasKristaps Feldmanis

    Cimdars paziņoja arī, ka CVK rīcībā nav informācijas, ka vēlēšanu norises laikā būtu bijuši nopietni pārkāpumi, kas kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātu. Tāpat šoreiz saņemtas daudz mazāk sūdzības par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanās.

    Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka dalība vēlēšanās norāda uz to, cik daudz cilvēku sevi saista ar Latviju, kā arī ar to, cik daudz iedzīvotāju pievērš uzmanību tam, kā mūsu vārdā pieņem lēmumus.  

    KONTEKSTS:

    Kopumā Latvijā ir 1 548 100 balsstiesīgo.

    12.Saeimas vēlēšanās piedalījās 912 349 vēlētāju jeb 58,78% balsstiesīgo – tā bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas.

    Šajās Saeimas vēlēšanās bijusi zemākā vēlētāju aktivitāte Latvijas parlamentārisma vēsturē. Satversmes sapulci 1920.gadā vēlēja 84,9% balsstiesīgo. 1.Saeimas vēlēšanās 1922.gadā piedalījās 82,2% balsstiesīgo, 2.Saeimas 1925.gadā – 74,9%, 3.Saeimas 1928.gadā – 79,4%. Savukārt 4.Saeimas vēlēšanās 1931.gadā piedalījās 80% balsstiesīgo, vēsta Rus.lsm.lv.

    Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014.gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti