De Facto

31. marta «De Facto»

De Facto

Bez izsoles «Rīgas meži» iznomā vērtīgu purvu, nomnieki saistīti ar skandāliem Rīgas pašvaldībā

Ušakova atstādināšana var ietekmēt vēlētāju izvēli EP vēlēšanās

«De facto»: Ušakova atstādināšana var saasināt cīņu par krievvalodīgo elektorātu

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs ir maija nogalē paredzēto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu “Saskaņas” saraksta līderis.  Tāpēc viņa atstādināšana varētu saasināt cīņu par krievvalodīgo elektorātu, vērtēja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Savukārt Rīgas domes turpmāko darbu būtiski ietekmēs tieši EP vēlēšanu rezultāti. Ja no “Saskaņas” saraksta mandātu EP iegūs vien Ušakovs, tad bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”), kuram sarakstā ir otrais numurs, varētu pretendēt uz galvaspilsētas vadīšanu.

“Saskaņa” atturas prognozēt sava elektorāta mobilizēšanos

“Mūsu pārbaude rāda to, ka faktiski Ušakova rīcība attiecībā uz likuma ievērošanu no viņa personiskās attieksmes viedokļa ir raksturojama kā bezkaunīga. Un tāpēc es nebūtu pārsteigts, ja faktiski viņš censtos arī bezkaunīgi rīkoties attiecībā pret šo lēmumu,” tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) prognozēja piektdien, kad skaidroja žurnālistiem savu lēmumu.

Pūces rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata vismaz piektdien nekādas redzamas izmaiņas nenesa. Ušakovs turpināja saimniekot Rīgas mēra kabinetā un noteica toni arī preses konferencē, kurā piedalījās kopā ar abiem vicemēriem – Oļegu Burovu (GKR) un Vadimu Baraņņiku (“Saskaņa”).

Ušakovs pat neslēpa, ka ietekmi viņš nav zaudējis un tuvākajā laikā paiet ēnā neplāno. “Es esmu atstādinātais, bet domes priekšsēdētājs, līdz ar to es atļaušos tālāk atrasties un strādāt šajās telpās, iesaistīties maksimāli atbilstoši arī rīkojuma būtībai ar ierobežojumiem domes procesā, strādājot pie domes darba organizācijas,” sacīja Ušakovs.

Ušakova bravūra gan varētu būt skaidrojama ar to, ka šobrīd viņam ir skaidrs plāns B. Visticamāk, “Saskaņa” Ušakova problēmu samilšanu prognozēja jau tad, kad viņš februārī pēkšņi tika izvēlēts par pirmo numuru partijas EP vēlēšanu sarakstā.

“Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs īpaši neslēpj, ka partijas plāns radās, rēķinoties ar šādu iznākumu.

“Es viņu [Ušakovu] no šī gribētu un to komandu glābt, un, manuprāt, tā mēs risinām visas šīs problēmas. Ja Pūces kungs gribēs mums palīdzēt, izdarot kļūdainu viņa atstādināšanu – paldies, mēs arī ar tādu iespējamību rēķināmies,” atzina Urbanovičs.  

Vai “Saskaņai” tagad izdosies aktivizēt savus vēlētājus? Urbanovičs prognozēs ir atturīgs.

Ždanoka: Ušakova kandidēšana saasina cīņu

Šobrīd EP  “Saskaņai” pārstāvju nav – pirms pieciem gadiem kā vienīgais no partijas ievēlētais bijušais žurnālists Andrejs Mamikins pirms pāris gadiem ir pārgājis pie Latvijas Krievu savienības.

Šogad tās sarakstā kandidēs gan divi tagadējie eiroparlamentārieši – Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs, gan trīs reizes šai amatā ievēlētā partijas līdere Tatjana Ždanoka.

Ždanoka atzīst, ka Ušakova kandidēšana cīņu par krievvalodīgo elektorātu šajās vēlēšanās padara sīvāku, tomēr apgalvo, ka no konkurences nebaidās, jo “Saskaņa” savā programmā neaizstāvot mazākumtautības.

“Mēs necīnāmies ar “Saskaņu”. Mēs kritizējam viņus par konkrētām rīcībām. Viņi cīnās ar mums. Jā, [viņiem] ir personības kults, otrs secinājums ir tas, ka viņi grib monopolu, monopolu krieviski runājošu vēlētāju pārstāvniecībā. Tieši tāpēc viņi cīnās ar mums. Mēs necīnāmies ne ar vienu,” klāstīja Ždanoka.

Ušakova atstādināšana – punkti “Attīstībai/Par!”?

Tā dēvēto latvisko partiju flangā no Ušakova atstādināšanas lielākos plus punktus Eiropas Parlamenta vēlēšanās, visticamāk, gūs apvienība “Attīstībai/Par!”.

Tās līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts gan kategoriski noraida to, ka  apvienības otrā vadītāja Pūces rīcību varētu būt vadījuši tieši šādi apsvērumi.

“Ja domes priekšsēdētājs rupji nepilda likuma prasības, neuzrauga savas kapitālsabiedrības, nelemj to, kas būtu kapitāldaļu turētājam lemjams, situācijā, kad lielos uzņēmumos nav padomes, nav skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība, kad ir korupcijas aizdomas iepirkumos un tā tālāk... Es domāju, šeit neviens ministrs nedrīkst nerīkoties.

Te būtu jautājums: kāpēc ministrs nerīkojās? Te nav runa par to,  ka šobrīd tas būtu īstermiņā politiski izdevīgi. Ir jāievēro likums,” uzsvēra Pavļuts.

Iepriekšējā valdībā par pašvaldībām atbildīgais ministrs bija Nacionālās apvienības pārstāvis Kaspars Gerhards. Vien pagājušā gada nogalē, jau pēc kratīšanām Rīgas domē un aizturēšanām “Rīgas satiksmē”, turklāt tikai pēc partijas kongresā dotā uzdevuma viņš iesniedza valdībā likumprojektu par visas Rīgas domes atlaišanu. Tomēr tālaika premjers Māris Kučinskis to tā arī neiekļāva Ministru kabineta darba kārtībā, kritizējot dokumenta juridisko pamatojumu.

Taču Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars nedomā, ka Pūces rīkojums varētu mudināt partijas atbalstītājus migrēt pie “Attīstībai/Par!”. 

“Nē, es domāju, ka tā ir cita dimensija, kuru Eiropas Parlamenta vēlēšanas neietekmē. Ja runājam par “Attīstībai/Par!” un Nacionālo apvienību, tad tā drīzāk ir tāda ideoloģiska pretstāve, kas kaut kādā veidā izpaudīsies arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. (..)

Jā, protams, “Attīstībai/Par!” politiski tas ir izdevīgs solis, tas varbūt var likties arī kā spēka demonstrēšana latviskā vēlētāja acīs, ka kāds ir spējis pieņemt izšķirīgu lēmumu. Taču, protams, lielākas konsekvences un reālās izmaiņas spēku samēros būtu, ja tiktu atlaista Rīgas dome,” uzskata Dzintars.

Ietekme būs vēlētāju aktivitātei

Ušakova atstādināšanas ietekme uz citu partiju rezultātiem nav tik acīmredzama. Tomēr savu lomu tajā varētu nospēlēt tas, ja patiešām pieaugtu vēlētāju aktivitāte.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tā bija visai zema un vien nedaudz pārsniedza 30% balsstiesīgo. Taču šogad Ušakova atbalstītāju mobilizēšanās varētu likt aktivizēties arī viņa pretiniekiem.

Savukārt līdz Rīgas domes kārtējām vēlēšanām ir atlikuši divi gadi, un politiķi šobrīd neprognozē, ka tā tiktu atlaista ātrāk.

Tāpēc Ušakova došanās uz Briseli, kas, visticamāk, nav novēršama, nozīmēs arī jaunu situāciju galvaspilsētā. Vicemērs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” šonedēļ pauda gatavību pildīt mēra pienākumus uz laiku.

Taču, ja Ušakovu ievēlēs Eiropas Parlamentā, viņš zaudēs  domes deputāta mandātu, un divu mēnešu laikā Rīgas domei būs jāievēl jauns mērs. Ja starts no “Saskaņas” saraksta nebūs veiksmīgs “Gods kalpot Rīgai” līderim, bijušajam vicemēram Andrim Amerikam, pretenzijas uz mēra amatu varētu pieteikt viņš. Tomēr arī “Saskaņā” gribētāju uz mēra amatu netrūkst.

Ušakova aiziešana no Rīgas “Saskaņai” rada izaicinājumus ne vien pašvaldības, bet arī nacionālās politikas līmenī. Cita tik atpazīstama politiķa partijai šobrīd nav, tāpēc iespēja atrast jaunu partijas vadītāju, kurš līdzīgi Ušakovam kā vēlētāju magnēts darbotos arī Saeimas vēlēšanās, pats tajās nemaz nestartējot, neizskatās reāla.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti