Pēc 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs komandu stafetē izcīnītās 6. vietas Zirni iekļāva Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) A sastāvā. Pēc noteikumiem Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam viņai ik mēnesi bija jāpārskaita 2150 eiro pabalsts līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, jo Zirne noteikumos izvirzītās prasības ik gadu izpildīja.
2020. gada janvārī apstiprināja jaunu Olimpiešu sociālā fonda nolikumu. Pāris mēnešus vēlāk Zirnei olimpiskā cikla vidū tika samazināts pabalsta apmērs – sākotnēji uz 1600 eiro mēnesī, bet vēlāk uz 850 eiro.
Iniciatīva par ikmēneša pabalsta samazināšanu bija Latvijas Kamaniņu sporta federācijai, kas savu rīcību izskaidroja ar pamatā neapmierinošiem Zirnes rezultātiem. Federācijas viedoklim gan bijis tikai rekomendējošs raksturs, jo gala lēmumu pieņēmusi LOV valde. Tomēr uz tiesas zāli beigās nācās doties IZM juristiem, jo ministrija pārrauga valsts sporta budžeta izlietojumu un ir par to atbildīga.
Bijusī kamaniņu braucēja sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) paskaidroja, ka tiesvedību sāka, lai iestātos arī par citu sportistu interesēm.
"Es droši vien gribētu uzsvērt to, kāpēc es šo visu darīju. Es redzēju visas šīs problēmas. Es redzēju, cik sportists ir neizdevīgā situācijā un īsti neko nevar darīt.
Tajā brīdī, kad sāc uzdot jautājumus, kad sāc kļūt neērts, tad vairs nav citas opcijas, kā beigt karjeru, un tad arī attiecīgi var uzsākt tiesas procesus," sacīja Zirne.
Uz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā Zirne nedevās, jo netika Latvijas izlasē, un drīz pēc tam noslēdza sportistes karjeru. Kopējā summa, ko sportiste nesaņēma no valsts, bija 18 300 eiro.
IZM pērn atzina federācijas lēmumu par prettiesisku un sportistei izmaksāja daļu no ieturētā pabalsta – 6600 eiro. Zirnes prasību par atlikušās summas jeb vairāk nekā 11 000 eiro piedziņu izskatīja Administratīvā rajona tiesa Rīgā. Tiesas spriedums Zirnei ir labvēlīgs – IZM būs jāizmaksā viņai vairāk nekā 11 000 eiro.
"Tā kā nav noteikti konkrēti kritēriji, pēc kā sporta veida federācijas valde nosaka pabalsta apmēru, kādi rezultāti ir ņemami vērā, vai olimpiādē iegūtais rezultāts kā labākais rezultāts ir attiecināms uz visu olimpisko ciklu vai tikai attiecībā uz vienu sezonu, secināms, ka pieteicējas tiesiskā paļāvība, ka viņas situācija nepasliktināsies (jo nav gūtas traumas, kas liedz dalību sacensībās u.tml., izbeigta sportiskā karjera, kas būtu pamats pārskatīt lēmumu) ir aizsardzības vērta, jo tādā veidā tiek aizsargātas arī valsts intereses attiecībā uz izcilu sportistu sagatavošanu," teikts tiesas sprieduma fragmentā.
Administratīvās rajona tiesas spriedums ir ļoti apjomīgs uz vairāk nekā 20 lapām. Tiesas ieskatā,
Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) nebija tiesību olimpiskā cikla vidū mainīt spēles noteikumus un samazināt Zirnei ikmēneša pabalstu.
LOK ir pārkāpusi rīcības brīvību, nenosakot visiem saprotamus, pārskatāmus kritērijus ikmēneša pabalsta apmēra noteikšanā sportistiem.
Zirnei labvēlīgais lēmums strīdā ar valsti ir radījis Latvijā jaunu precedentu, uz ko turpmāk varēs atsaukties strīdu gadījumos par sportistu finansēšanu no valsts budžeta. Zirne ir gandarīta, ka tiesnese pamatīgi iedziļinājās situācijā, kā arī lietas izskatīšanā ar ministrijai uzdotajiem jautājumiem izgaismoja dažādas nepilnības un paviršības sporta administrēšanā.
"Kad viņa [tiesnese] uzdeva šos jautājumus, tas laikam bija pirmais brīdis, kad bija gandarījums, jo redzēju, ka kāds ārpus sporta pasaules ir sapratis un ieraudzījis problēmas. Tiesnese arī uzdeva visus šos jautājumus un lūdza skaidrot. Un tur arī var redzēt, ka to skaidrojumu līdz galam nebija," gandarījumu par tiesneses darbu pauda Zirne.
IZM vēl nav iepazinusies ar tiesas spriedumu, un lēmumu par turpmāko rīcību ministrijā pieņems pēc tā izvērtēšanas.
Tomēr, ministrijas ieskatā, līdzīga situācija nākotnē atkārtoties nevarētu, jo ir mainījusies kārtība, kā sportistus nodarbina Latvijas Olimpiskajā vienībā.
"Šobrīd spēkā esošais Latvijas Olimpiskās vienības normatīvais regulējums izslēdz šādu situāciju atkārtošanos, jo ar sportistiem tiek slēgti divi līgumi. Viens terminētais darba līgums uz vienu gadu. Vasaras sporta veidiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim, ziemas sporta veidiem no 1. maija līdz 30. aprīlim. Otrs līgums ir par treniņu darba finansējumu, termiņi tie paši. Darba alga un treniņu darba finansējums tiek piešķirts pēc LOV kritērijiem jeb izcīnītās vietas," paskaidroja ministrijā.
Zirnei labvēlīgais spriedums tika pasludināts 2024. gada 29. maijā. IZM to var pārsūdzēt viena mēneša laikā jeb līdz jūnija beigām.
