Par nepiedienīgu un sarkastisku joku pret Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu pazīstamam vācu žurnālistam draud atbildība likuma priekšā. Vācijas kanclere Angela Merkele ir apstiprinājusi Turcijas lūgumu, kas ļauj izvirzīt apsūdzības žurnālistam pēc panta, kas reti lietots Vācijas demokrātisko mediju praksē. Vai šis gadījums iezīmē demokrātijas robežas vai arī raksturo piekāpību autoritāru līderu priekšā?
Kaut arī demokrātijas stāvoklis Vācijā nevienam bažas neraisa, tomēr tās likumdošanā vēl arvien ir kāds reti lietots pants, kas ļauj sodīt žurnālistu par citas valsts vadītāja vai augstas amatpersonas aizskaršanu. Ar kancleres lēmumu to atļauts iedarbināt pret komiķi Janu Bēmermanu par satīrisku dzejoli, kurā nopulgāts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Patiesībā divu nedēļu laikā Vācijā dienas gaismā nonāca divi satīras vēstījumi. Oficiālā Stambula asi reaģēja jau uz "Extra 3" humora un satīras raidījumu, pieprasot arī raidījuma dzēšanu. Tad Berlīne apsūdzības atvairīja. Bet pēc tam, kad Jans Bēmermans nolēma pārbaudīt brīvības robežas un nolasīja savu pulgājošo dzejoli, sodīšanu pieprasīja nu jau Turcijas prezidents pats. Kanclere Angela Merkele tam negribīgi piekrita.
"Federālā valdība sankcionēs lietas ierosināšanu. Turcija ir valsts, ar kuru Vācijai ir tuvas un draudzīgas attiecības. Gan daudzu turku izcelsmes ļaužu dēļ mūsu valstī, gan ciešo ekonomisko attiecību, kā arī kopīgo atbildību dēļ kā partneriem Ziemeļatlantiskajā aliansē. Tomēr mūsos vairojas bažas par mediju stāvokli Turcijā un atsevišķu žurnālistu likteni, kā arī ierobežojumi tiesībās piedalīties demonstrācijās. Arī nākotnē Federālā valdība pieprasīs, lai Turcijā visos varas līmeņos tiek ievēroti konstitucionālie principi, varas nošķīrums un tiesības uz atšķirīgu viedokli," norādīja Angela Merkele.
Vācijas kanclere centās uzsvērt, ka galīgais lēmums ir tiesas ziņā. Tomēr sabiedrība šo argumentu nepieņēma, sašķeļoties divās pretējās frontēs. Pret Vācijas kancleri nostājusies pat daļa viņas kabineta ministru. Pat Vācijas turku kopienas vadītājs un liela daļa Vācijā dzīvojošo turku nepiekrīt kancleres viedoklim, radot nopietnu jautājumu par Angeles Merkeles un Kristīgo demokrātu izredzēm nākamgad gaidāmajās vēlēšanās.
Šis gadījums aktualizē daudz plašāku jautājumu par vārda brīvības robežām. Apdraudējumi šai brīvībai samilst ne tikai tieši aiz Eiropas Savienības robežām – Krievijā, Baltkrievijā un Turcijā. Kaut arī Vācu komiķa izteikumus īsti neciestu arī Eiropā, tomēr vienlaikus politologi satraucošus signālus redz arī Polijā, Ungārijā un pat pašu mājās.
"Kopumā šī kontroles stiprināšana par to, ka nevari izteikt vārdus, jo šos vārdus var nointerpretēt un izmantot pret tevi," skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds. "Tomēr žurnālistika un mediju brīvība ir bijusi viena no mūsu pamatvērtībām. Jā, tas ir paralēls process, kurā jāskatās, kur tā visatļautība sākās, bet vēl sliktāk mēģināt par katru cenu uzlikt ietvaru un rāmjus un tev jādomā vienā kategorijā, un tu nevari izteikties."
Tava brīvība beidzas tur, kur tā apdraud otra brīvību, - atgādina profesors Juris Rozenvalds. Viņaprāt, Bēmermana poēma ar zoofilijas un bērnu pornogrāfijas pieminējumiem atpūtai no kurdu sišanas aiziet par tālu. Likums nevar noteikt rāmi, tomēr pastāvot arī veselais saprāts. Vienlaikus viņš tomēr piekrīt, ka uz šādu pārspīlētu vēstījumu provocē arī pats Turcijas prezidenta Erdogana valdīšanas stils un spertie soļi:
"Tajā pašā laikā es pilnīgi jums piekrītu, ka Erdogans provocē. Tāpat kā Putins provocē. Provocē šāda veida kariķēšanu. Bet arī kariķēšanai ir saprāta robežas. Daudzas lietas nav vienkārši nosakāmas – šeit te drīkst un šeit nedrīkst. Uz vienkāršu principu – nedari citam to, ko negribi, lai dara tev. Kaut arī, protams, varam teikt, ka žurnālistis, parodists var atļauties pret politiķi daudz ko tādu, ko politiķis nekad neatļautos pret viņu. Šeit ir dažādas lomas," uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns politoloģijas profesors Juris Rozenvalds.
Šī nav pirmā reize, kad politiskā satīra piesaistījusi uzmanību Janam Bēmermanam. Pērnā gada sākumā tas bija Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Toreiz Bēmermans ironizēja par pašu vāciešu simpātijām pret ekscentrisko grieķi un viņa demaršiem pret starptautiskajiem aizdevējiem, starp kuriem noteicošā bija tieši Vācija ar kancleri Merkeli.
Neatkarīgi no lietas iznākumu pret žurnālistu Bēmermanu, Vācijas valdības vadītāja solījusi pārskatīt sodu likumu, atsakoties no mūsdienu brīvību izpratnei arhaiskā panta.
