Vai Latvijas Ārlietu ministrija saka patiesību, ka Venēcijas komisija pozitīvi novērtējusi mazākumtautību skolu reformu

Pēc tam, kad Eiropas Padomes Venēcijas komisija 19. jūnijā publiskoja savu viedokli par Latvijas izglītības reformu, Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Venēcijas komisija reformu novērtējusi pozitīvi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, ĀM savā paziņojumā nav pieminējusi vērtējuma negatīvo daļu – tostarp tos reformas aspektus, kurus komisija ierosina mainīt, un tos, kurus komisija uzskata par nepieciešamu atcelt.

 

Citāts:

“Eiropas Padomes Venēcijas komisija pozitīvi vērtē izglītības reformu”

Paziņojuma virsraksts Ārlietu ministrijas portālā 19. jūnijā.

Latviešu valodas proporcijas palielināšana mazākumtautību izglītības programmās nolūkā uzlabot valodas prasmi pats par sevi ir leģitīms mērķis, bet valodas proporciju palielināšana nešķiet neadekvāta, paziņoja Venēcijas komisija pēc tam, kad bija veikusi Latvijas likumu grozījumu analīzi. Tomēr tās eksperti uzsver, ka reforma var sasniegt savu mērķi tikai tad, ja (..) ir atbilstošas metodikas, mācību materiāli un skolotāji, kas prot latviešu valodu.” Turklāt būtu jāatļauj privātajām skolām piedāvāt izglītību nacionālo minoritāšu valodās, bērnudārzu programmas arī jāpārskata par labu mazākumtautību valodām.

Komisija atgādina, ka nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām. (Plašāk – šeit.)

Vai komisijas ziņojumu var nodēvēt par “pozitīvu vērtējumu”, kā to dara Latvijas ĀM? Šo jautājumu LSM.lv uzdeva pašai Venēcijas komisijai un Latvijas ekspertiem.

Komisijas preses sekretāre Estelle Šteinere atbildēja ar citātu no Venēcijas komisijas atzinuma 120. rindkopas: “Lai gan nesen pieņemto grozījumu kopējā ievirze nav iemesls bažām, tomēr dažas izmaiņas raisa kritiku, jo tās nenodrošina godīgu līdzsvaru starp mazākumtautību tiesību un to valodu aizsardzību un valsts valodas [izmantojuma] veicināšanu. Lai nodrošinātu šādu līdzsvaru, Venēcijas komisija iesaka…” (tālāk seko jau minētie priekšlikumi, tostarp par mazākumtautību valodu izmantojuma paplašināšanu bērnudārzos un augstākās izglītības iestādēs - ne tikai privātajās, bet arī valsts, par to, ka privātajām skolām būtu jāļauj mācīt to izvēlētajās valodās u.t.t.).

Arī divas Latvijas ekspertes piekrita, ka komisijas secinājumus nevar traktēt kā viennozīmīgi pozitīvus Latvijas izglītības sistēmai.

“Šo dokumentu uztvert kā Izglītības ministrijas paslavēšanu - tas ir neredzēt spogulī to attēlu, kas realitātē tiek parādīts,” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja profesore Ilga Kreituse, kas 1995.-1996. gadā bija Saeimas priekšsēdētāja. “Tur ir pateikts par pozitīvu virzību, bet tajā pašā laikā ir atstāts jautājums par to, kā jūs šo virzību realizēsiet, - un šī realizācija tur galīgi nav slavēta, galīgi nav teikts, ka viss tiek darīts pareizi. Bet mēs [ziņojumā] esam ieraudzījuši to, ko mēs esam gribējuši, bet saskatīt realitāti mums kaut kā nav izdevies līdz galam. Latvijas izglītības reformas [kontekstā] notiek pozitīvas izmaiņas, bet ir ļoti daudz neatrisināto negatīvo jautājumu.“

Venēcijas komisijas viedoklis Latvijai ir ļoti noderīgs, un to nevar traktēt viennozīmīgi, tas ir, tikai ar plusa zīmi vai tikai ar mīnusa zīmi, LSM.lv teica Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska.

“Venēcijas komisija vērtē izglītības reformas procesu, vai ir taisnīgs līdzsvars starp valsts valodas prasmes veicināšanu un mazākumtautību tiesību un valodu aizsardzību. Komisijai ir atšķirīgi secinājumi par valsts pieeju dažādiem izglītības posmiem. Komisija pieņem valodu proporcijas izmaiņas pamatizglītības un vidējās izglītības posmā, uzskatot, ka šajos posmos ir pietiekamas iespējas mācībām mazākumtautību valodās. Tā ir kritiska par likumu grozījumiem attiecībā uz pirmsskolas līmeni un privātajām skolām, aicinot atjaunot bilingvālo pieeju pirmsskolas izglītības posmā un privātajām skolām atcelt valodas proporcijas prasības un nodrošināt izglītību nacionālajā valodā. Lielu uzsvaru tā liek uz izglītības kvalitātes kontroli. Ir svarīgi, ka Venēcijas komisija iesaka likumā stingri noteikt valsts skolu, kas piedāvā mazākumtautību izglītības programmu, pastāvēšanu, ja pēc tām ir pietiekams pieprasījums (Secinājumu 90. rindkopa.)

Venēcijas komisijas viedoklis Latvijai ir ļoti noderīgs, žēl, protams, ka Latvija pati to nelūdza, bet tas būtu jāpārtulko, jo sniedz detalizētāko mazākumtautību izglītības reformas vērtējumu no mazākumtautību tiesību viedokļa, tai skaitā par atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām. Venēcijas komisija vērtē grozījumus likumos, kas pieņemti 2018. gadā, bet ne agrākus, kas arī ir daļa no mazākumtautību izglītības reformas, tā nevērtē nesenos Satversmes tiesas spriedumus.” 

Ko atbildēja Latvijas Ārlietu ministrija

ĀM plašā atbildē LSM.lv uzstāj, ka Venēcijas komisijas vērtējums kopumā ir “pozitīvs”. Kā apstiprinājumu tam ĀM min virkni citātu no Venēcijas komisijas secinājumiem. Tiesa, dažos citātos ir pozitīvā daļa, bet tajā pašā teikumā sekojošā kritika ir izlaista.

Piemēram, Latvijas ĀM citē jau iepriekš minēto 120. rindkopu (27. lpp.): “Lai gan nesen pieņemto grozījumu kopējā ievirze nav iemesls bažām, (..)”. Bet šā teikuma beigas, kuras ĀM necitē, ir šādas: “…tomēr dažas izmaiņas raisa kritiku, jo tās nenodrošina godīgu līdzsvaru starp mazākumtautību tiesību un to valodu aizsardzību un valsts valodas [izmantojuma] veicināšanu.”

ĀM atzīst, ka ziņojumā tiek kritizēti “atsevišķi reformas elementi”, tomēr tūlīt pat norāda, ka Venēcijas komisijas viedoklis nav juridiski saistošs un tam ir rekomendējošs raksturs. Visbeidzot ĀM informē LSM.lv, ka nosūtījusi Venēcijas komisijas secinājumus par izglītības reformas īstenošanu atbildīgajām institūcijām.

Pielikums: Ārlietu ministrijas pilna atbilde

(Citātu no Venēcijas komisijas ziņojuma tulkojums latviski – LSM.lv)

Ārlietu ministrijas ieskatā Venēcijas komisijas 19. jūnijā publicētais viedoklis par Latvijā pēdējos gados īstenoto izglītības reformu ir vērtējams kā pozitīvs un kopumā labi sabalansēts, konstruktīva dialoga rezultāts. Tas satur vairākus Latvijai ļoti svarīgus elementus gan no vēsturiskā, gan no juridiskā skatu punkta.

Latvijai ir nozīmīgi, ka starptautiski atzīta ekspertu komisija savā viedoklī ir atspoguļojusi Latvijas okupācijas faktu, kā arī PSRS īstenoto rusifikāciju un izglītības sistēmas segregāciju (skatīt viedokļa 12. rindkopu 4. lapaspusē, 13. rindkopu 5. lapaspusē, 78. rindkopu 18. lapaspusē, 83. rindkopu 19. lapaspusē).

Savukārt jautājumā par Latvijas īstenoto izglītības politiku, Venēcijas komisija ir atzinusi, ka izglītības reforma nav diskriminējoša attiecībā pret pie mazākumtautībām piederošajām personām. Proti, viedokļa 108. rindkopā (24. lapaspuse) Venēcijas komisija norāda, ka “(...) tādēļ šādu vienošanos noslēgšanai ir leģitīms mērķis. Komisija arī ir pārliecināta, ka varas iestādes nākotnē neieviesīs nepamatotas atšķirības attieksmē pret dažādām minoritātēm, balstoties uz šādām vienošanām. (“The conclusion of such agreements, therefore, pursues a legitimate aim. The Commission is also convinced that the authorities would avoid introducing in the future unjustified differences in treatment between minorities on the basis of such agreements.”) Savukārt viedokļa 113. rindkopā (26. lapaspuse) Venēcijas komisija norāda, ka: “113. Ņemot vērā, cik svarīgi ir uzlabot Latvijas pilsoņu ES oficiālo valodu zināšanas, lai veicinātu viņu brīvu pārvietošanos un uzturēšanos ES, kā arī viņu piekļuvi ES darba tirgum, Venēcijas komisija uzskata, ka 109. pantā minētajiem nosacījumiem ir leģitīms mērķis. Turklāt Venēcijas komisija uzskata, ka proporcionalitātes princips tiek ievērots tādā mērā, ka valsts piedāvā adekvātas iespējas pie minoritātēm piederošajām personām, kuru dzimtā valoda nav ES valoda, iegūt pietiekami augstu savas valodas prasmi mutiski un rakstiski. Ja šis nosacījums tiek izpildīts, komisija uzskata, ka apskatāmā atšķirīgā pieeja nebūtu nepieņemama no nediskriminācijas principa skatupunkta, ņemot vērā izvērtējuma un rīcības brīvību, kāda šajā jomā ir valstij.” (“113. In view of the importance of improving the knowledge of EU official languages amongst Latvian citizens in order to facilitate their free movement and residence in the EU as well as their access to the EU labour market, the Venice Commission considers that the provisions mentioned in § 109 pursue a legitimate aim. The Venice Commission considers moreover that the principle of proportionality is respected to the extent that the state offers adequate opportunities for persons belonging to minorities whose mother tongue is not an EU language to attain a sufficiently high level of oral and written proficiency in their language. If this condition is fulfilled, the Commission is of the opinion that the differential treatment in question would not be unacceptable from the point of view of the principle of non-discrimination, taking into account the margin of appreciation the state enjoys in this field.”)

Jautājumā par Latvijā īstenotās izglītības sistēmas reformas mērķi Venēcijas komisija atzīst, ka valsts valodas prasmes veicināšana ir leģitīms mērķis: “Komisija ir gatava atzīt, ka Latvijas varas iestāžu pieņemtajiem pasākumiem nolūkā palielināt latviešu valodas prasmes līmeni ir leģitīms mērķis.”  (”The Commission is ready to accept that the measures adopted by the Latvian authorities to increase proficiency in Latvian serve legitimate aim.”) (skatīt viedokļa 67. rindkopu 15. lapaspusē) un “Komisija uzsver, ka latviešu valodas izmantojuma proporcijas palielināšanai mazākumtautību izglītības programmās, lai uzlabotu [latviešu valodas] prasmi skolēniem, kuri apmeklē šādas programmas, ir leģitīms mērķis.” (“The Commission stresses that increasing the proportion of the use of the Latvian language in minority education programmes in order to improve proficiency of pupils attending such programmes is a legitimate aim.”) (skatīt viedokļa 116. rindkopu 26. lapaspusē)

Tāpat Venēcijas komisija secina, ka reformas kopējā virzība ir pietiekami izsvērta un pamatota: “Komisija ir gatava atzīt, ka mācību latviešu valodā proporcijas palielināšana minoritāšu izglītības programmās var būt piemērots līdzeklis, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, t.i., palielinātu latviešu valodas prasmi audzēkņiem, kas apmeklē šādas programmas, ar nosacījumu, ka šajā reformā ir papildu pasākumi, kas jāveic varas iestādēm, lai attiecīgās skolas nodrošinātu ar mācību metodiku, izglītības materiāliem, kā arī skolotājiem, kuri prot latviešu valodu.”   “(...) the Commission is ready to accept that increasing the proportion of the teaching in Latvian in minority education programmes may be an appropriate means to achieve the legitimate aim, i.e. raise proficiency in Latvian amongst students attending such programmes, provided this reform is accompanied by additional measures to be taken by the authorities in order to provide the schools concerned with appropriate teaching methodologies, educational materials as well as teachers who are proficient in Latvian.”) (skatīt viedokļa 74. rindkopu 17. lapaspusē), kā arī “Lai gan nesen pieņemto grozījumu kopējā ievirze nav iemesls bažām, (...)” (“Even though the overall direction of the recent amendments subject to the present opinion is not a reason for concern (…))(skatīt viedokļa 120. rindkopu 27. lapaspusē).

Ārlietu ministrijas ieskatā ļoti pozitīvi vērtējams ir Venēcijas komisijas secinājums, ka valsts valodas lietojuma proporcijas regulējums valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, nerada problēmas. Tā, viedokļa 90. rindkopā (20. lapaspusē) Venēcijas komisija norāda: ”Venēcijas komisijas ieskatā šī sistēma sniedz pietiekamu rīcības brīvību un elastīgumu skolām, lai īstenotu nacionālajām minoritātēm piederošo audzēkņu  vajadzībām adaptētu programmu. Tā spēj arī nodrošināt to, ka pastāv pietiekami daudz skolu, kas piedāvā minoritāšu izglītības programmas, īpaši apvidos, kur minoritātes ir plaši pārstāvētas vietējo pašvaldību lēmumus pieņemošajās institūcijās. (..) Attiecībā par mācību minoritāšu valodās maksimālo īpatsvaru pamatizglītības līmenī – 1.-6. klasēm tas ir pilnīgi adekvāts, bet 6.-9. klasēm nešķiet nepamatoti zems (20%). “In the view of the Venice Commission, this system offers sufficient discretion and flexibility for schools to implement a programme adapted to the needs of students belonging to national minorities. It may also ensure the existence of a sufficient number of schools providing a minority education programme, especially in the areas where the minorities are strongly represented in the decision-making bodies of local authorities. (…) As to the maximum share of the teaching in minority languages at the level of basic education, for grades 1-6 it is quite adequate (50%), and for grades 7-9 it does not seem to be unreasonably low (20%).” un viedokļa 118. rindkopā (27. lapaspusē):  “Palielinot latviešu valodas obligāto proporciju, jaunās tiesību normas atstāj plašas iespējas mācībām minoritāšu valodās pamatizglītības līmenī un zināmas iespējas vidējās izglītības līmenī. Tas ir apsveicami.”  (“While increasing the mandatory proportion of the Latvian language, the new legislation leaves ample room for instruction in minority languages at the level of basic education, and some room for such instruction in secondary education. This is to be welcomed.”)

Papildus attiecībā uz valodas proporcijas lietojumu vidusskolās Venēcijas komisija faktiski piekrīt Satversmes tiesas atzītajam (viedokļa 94. un 95. rindkopa 21. lapaspusē): “Šo konkrēto jautājumu izvērtēja Satversmes tiesa 2019. gada 13. novembra spriedumā. (...) Tāpēc atbilstoši Satversmes tiesas [viedoklim] minoritāšu valodu izmantošana vispārējās izglītības kontekstā sniedz pie nacionālajām minoritātēm piederošajām personām pietiekamas iespējas pienācīgi apgūt savu mazākumtautības valodu un saglabāt savu identitāti.” (“This specific question was examined by the Constitutional Court in its judgment of 13 November 2019. (…) Therefore, according to the Constitutional Court, the use of minority languages in the context of general education provides persons belonging to national minorities with sufficient opportunity for the proper acquisition of their minority language and the preservation of their identity.”)

“(...) Nerodas iespaids, ka Vispārējās izglītības likuma 43. nodaļas 2. pants neproporcionāli iejauktos mazākumtautībām piederošu personu tiesībās mācīties savā valodā, jo tas pieļauj dažu priekšmetu mācīšanu minoritāšu valodās.”  (“Section 43 para. 2 of the General Education Law does not appear to constitute a disproportionate interference with the rights of persons belonging to minorities to learn their language, as it allows the teaching of some subjects in minority languages.”

Nenoliedzami, viedoklī ir atsevišķi izglītības sistēmas reformas elementi, kurus Venēcijas komisija kritizē no samērīguma viedokļa: ”(...)ir problemātisks no proporcionalitātes un izglītības sistēmas struktūru saskaņotības viedokļa” ((...)is problematic from the point of view of proportionality and coherence of the structure of the education system (…)”) (skatīt viedokļa 86. rindkopu 19. lapaspusē).

Tomēr jāuzsver, ka Venēcijas komisijas viedoklis nav juridiski saistošs un tās secinājumi ir rekomendējoša rakstura. Piemēram, viedokļa 87. rindkopā (20. lapaspusē) Venēcijas komisija rekomendē: “valdībai būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 716, lai atjaunotu iepriekšējo bilingvālo pieeju uz spēlēm bāzētajām mācībām visā pirmsskolas izglītības periodā”  (“(...) that the Government should amend Cabinet Regulation No. 716 in order to return to the previous “bilingual approach” in play-based lessons applied to the whole period of pre-school education”) un viedokļa 96. rindkopā (22. lapaspusē) iesaka: “(…) lai ievērotu starptautiskās saistības, varas iestādēm tiek ieteikts neattiecināt uz privātajām skolām latviešu valodas lietojuma obligātās proporcijas, kas tiek attiecinātas uz valsts skolām, kurās tiek īstenotas minoritāšu izglītības programmas.” (“(...) to be in line with their international commitments, the authorities are advised to exempt private schools from the mandatory proportions of the use of the Latvian language applied to state schools implementing minority education programmes”).

Ievērojot iepriekš minēto, Ārlietu ministrija nepiekrīt apgalvojumam, ka Venēcijas komisijas secinājumu rezultātā Latvijai ir pienākums grozīt pastāvošo normatīvo regulējumu. Latvijas likumdevējs saglabā tiesības izmantot viedoklī sniegto ekspertīzi tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā Satversmei un Satversmes tiesas nolēmumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija vēlas uzsvērt Venēcijas komisijas norādīto, ka valsts var noteikt zināmas valsts valodas prasības arī privātajām skolām (skatīt viedokļa 97. rindkopu 22. lapaspusē): “Attiecībā par Ietvarkonvenciju, tās 13. pants, lasot saistībā ar 14. panta 3. daļu, neliedz dalībvalstīm noteikt privātskolām par pienākumu nodrošināt, lai to audzēkņi iegūtu valsts valodas prasmi tādā pašā līmenī kā valsts skolās. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir tiesības atsaukt licenci privātskolām, kurās tiek apgūta obligātā izglītības programma, ja skola neizpilda valsts valodas prasmes nosacījumus.”    (“As to the Framework Convention, nothing in the wording of its Article 13, read in conjunction with its Article 14 para. 3, prevents the state parties from imposing an obligation on private schools to ensure that their students acquire proficiency in the state language to the same degree as in state schools. This means that the state parties are entitled to revoke a license to run a private school fulfilling the obligation of compulsory schooling if the school does not meet the condition of proficiency in the state language.”)

[Ārlietu ministrija šobrīd ir nosūtījusi Venēcijas komisijas viedokli un tajā ietvertās rekomendācijas par izglītības reformas īstenošanu atbildīgajām Latvijas institūcijām.]

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti