Latvijā pašlaik ir 678 vispārizglītojošās skolas. No tām 77% – tātad vairumā ir skolas, kurās mācās tikai latviešu valodā.
Kopā 140 skolās mācās krievu un latviešu valodā. Te kopā ir gan skolas, kurās ir divplūsmu sistēma, gan tās, kurās īsteno tikai mazākumtautību programmas, kurās, protams, latviešu valoda lielākā vai mazākā mērā tagad ir obligāta. Savukārt 11 skolās īsteno programmas vēl citās valodās, piemēram, poļu, ukraiņu, baltkrievu un vēl citās.
Iepriekš pakāpeniski notikusi pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolās pilnībā, bet pamatskolā un sākumskolā daļu satura aizvien mācot mazākumtautību valodā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) paziņojusi, ka 2025. gada septembrī bērni visās skolās mācīsies tikai valsts valodā.
Cik daudz skolēnu skars šīs pārmaiņas? Samērā maz – 5520 skolēnu mācās mazākumtautību skolās. Daudz vairāk jeb 58 666 skolēnu izvēlas divplūsmu skolas, kurās ir gan latviešu, gan mazākumtautību klases un latviskāka vide.
Izglītības un zinātnes ministrija arī apkopojusi datus no 1998. gada, kad Latvijā bija 340 skolas ar krievu kā mazākumtautību valodas programmām, kas uz to brīdi bija aptuveni trešdaļa. Kopš tā laika ir sarucis šo skolu skaits līdz 140 mācību iestādēm. Skolu skaits ir sarucis arī latviešu valodas plūsmās. Bet procentuāli var redzēt, ka kopš 1998./1999. mācību gada, kad krievu un divplūsmu skolu, neieskaitot skolas, kurās ir citas valodas, pieminētās – poļu, ukraiņu, baltkrievu un citu, skaita īpatsvars pret visām bija 32%, 2020./2021. gadā šis skaits sarucis līdz 20%
Vienlaikus Izglītības darbinieku arodbiedrībā pauda – pārmaiņas veicinās atsevišķu pedagogu aiziešanu no skolām un palielinās vakanču skaitu, taču izglītībai jābūt latviešu valodā, dodot iespēju mazākumtautību skolēniem uzturēt savas vērtības un tradīcijas. Tāpēc jāsabalansē darba slodze un jāpalielina pedagogu algas.
Audzēkņi motivēti mācīties tikai latviešu valodā
Pašlaik skolēnu skaita ziņā lielākā skola Rīgā un visā valstī ir Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija. Tā ir divplūsmu skola, un vairums tās skolēnu – krievvalodīgie. Skolēni Latvijas Televīzijas žurnālistus, tiem viesojoties skolā, galvenokārt sveicināja krievu valodā, direktors visiem atbild valsts valodā un norādīja – ir pienācis laiks atteikties no mazākumtautību programmām.
Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs norādīja: “Virziens ir ļoti pareizs. Mēs aizkavējāmies 90. gados. Mēs [nepamatoti] atlikām ļoti daudz, kas bija jādara tajā laikā.”
Viņš atzina, ka cilvēki esot bijuši motivēti mācīties valodu, bet sapratuši, – kāpēc gan, ja var iztikt bez tās. Tomēr Alijevs piebilda, ka viņa skolas audzēkņi ir motivēti mācīties tikai latviešu valodā.
Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas 11. klases skolniece Arina pauda: “Es no sākuma arī mācījos mazākumtautību privātajā skolā un pēc tam, 6. klasē, es atnācu šurp. Man šeit ļoti patīk. Principā mēs mācāmies latviešu valodā, bet sarunājamies viens ar otru krieviski.”
Arinai piekrita draudzene Vlada. Viņai ir divas mazas māsas, kurām skolas gaitas vēl priekšā. “Man liekas, ka būtu labi, jo mana mazā māsa jau saprot latviešu valodu. Runāt ir nedaudz sarežģīti, bet saprot. Es viņai labprāt palīdzētu,” pauda Vlada.
Klasiskās ģimnāzijas direktors Alijevs vada Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos, līdz ar to pulcē kopā citus domubiedrus, veido dialogu ar izglītības politikas veidotājiem. Par citām skolām viņš norādīja – kas tagad nav gatavs pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, nebūšot gatavs nekad.
“Vienmēr izskan viedoklis, ka vēl nav gatavi. Bet vajadzētu tomēr skatīties pēc būtības. Kāpēc nav gatavi? Vai pa 30 gadiem nevarēja sagatavoties konkrēti pedagogi? Nāk jauni pedagogi strādāt skolās. Ja nenāk, tad kāpēc nenāk? Tas nozīmē, ka visiem vajadzētu izanalizēt un kritiski izvērtēt mūsu sistēmas,” sacīja Alijevs.
Tāpat esot arī vairāki citi aizvien neatrisinātie jautājumi. Kā piemērus direktors nosauca atsevišķu skolotāju valodas zināšanas, mācību materiālu trūkumu. To visu Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies nodrošināt, uzsākot pakāpenisku ceļu trīs gadu garumā uz valsts valodu visos skolas posmos.
“Emocionāli mēs arī gribētu uzreiz no 1. septembra, bet man arī ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt tādu lēmumu, par kuru man ir pārliecība, ka nākamajā mēnesī vai pēc diviem tas tiesā netiks apstrīdēts. Šobrīd mēs pilnībā esam gatavi atteikties no mazākumtautību programmām kā tādām,” atzīmēja izglītības ministre.
Faktiski tas plānots līdz ar 2025. gada septembri. Tad būs vienlīdzīgas iespējas visiem un kvalitatīvāka izglītības sistēma kopumā, ir pārliecināts direktors Rīgas Valsts Klasiskajā ģimnāzijā.
