Vai Džo Baidena teiktais, ka ASV nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju, ir patiesība?

Savas nesenās vizītes laikā Rīgā ASV viceprezidents Džo Baidens paziņoja, ka Amerikas Savienotās valstis (ASV) nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju un neatzīst „ietekmes sfēras”. "Melu detektors" pārbaudīja šī apgalvojuma patiesumu. 

Runājot Nacionālajā bibliotēkā 23.augustā, Baidens, atgādinot par 1940.gada notikumiem, teica: 

„Nepilnu gadu pēc nacistu un padomju pakta tikai ar dažām īsām rindkopām, kas pazīstamas kā Velsa deklarācija, Savienotās Valstis darīja zināmu, ka nav pieņēmušas un nepieņems padomju veikto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju.”  

(Tulkojums lsm.lv. Oriģināls angliski - Remarks by Vice President Joe Biden at The National Library of Latvia). 

Patiešām, 1940.gada 23.jūlijā ASV Valsts departaments publiskoja deklarāciju, kuru sauc tās autora un iniciatora – ASV valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa – vārdā un tajā nosodīja PSRS rīcību Baltijā. 

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Pamatojoties uz šo dokumentu, ASV netika slēgtas Baltijas valstu vēstniecības, kuru rīcībā palika finanšu aktīvi, un trīs valstu misijas Vašingtonā netraucēti strādāja līdz neatkarības atjaunošanai 1991.gadā. Turklāt tā latviešu leģionāru daļa, kas padevās Rietumu sabiedrotajiem 1945.gadā, pamatojoties uz Velsa deklarāciju, tika atzīta par Latvijas pilsoņiem, kurus nelikumīgi mobilizējusi Vācija, nevis par PSRS pilsoņiem. Analoģisku statusu saņēma civilie bēgļi no Latvijas, kuri atradās Eiropas valstu Rietumu okupācijas zonās. Šī atzīšana de facto izglāba desmitiem tūkstošu cilvēku no izdošanas Padomju Savienībai. Tāda ir okupācijas neatzīšanas de iure juridiskā puse.

Vienlaikus de facto Baltijas valstu pēckara liktenis – turpmāka atrašanās PSRS sastāvā – tika izlemts sarunās starp sabiedroto valstu līderiem (Rūzveltu, Staļinu un Čērčilu) Teherānā 1943.gada novembrī un nostiprināts „lielā trijnieka” konferencē Jaltā 1945.gada februārī.  

Lūk, kas par to vēstīts ASV Valsts departamenta Vēstures biroja oficiālajā vietnē

„Šajās sarunās [Teherānā] Rūzvelts arī saņēma Staļina apliecinājumu, ka  Lietuvas, Latvijas un Igaunijas republikas tiks reinkorporētas Padomju Savienībā tikai pēc tam, kad katras no šo republiku pilsoņiem būs nobalsojuši par šo jautājumu referendumā. Staļins tomēr uzsvēra, ka jautājums tiks atrisināts „saskaņā ar padomju konstitūciju”, un ka viņš nepiekritīs nekādai starptautiskai kontrolei pār šo balsojumu”.

Čārlzs Bolens

  • Amerikāņu diplomātiskajā dienestā kopš 1929.gada.
  • Bija starp pirmajiem amerikāņu diplomātiem, kuri strādāja ASV vēstniecībā Maskavā kopš 1933.gada - tūlīt pēc diplomātisko attiecību nodibināšanas ar PSRS.
  • Kā speciālists Padomju Savienības jautājumos bija tulks prezidentam Rūzveltam konferencēs Teherānā (1943) un Jaltā (1945), kā arī prezidentam Trumenam Potsdamā (1945).
  • Drīz pēc Staļina nāves 1953.gadā kļuva par ASV vēstnieku PSRS. 

Avots:  ASV vēstniecība Krievijā

Vēlāk diplomāti, kas bija klāt sarunās no amerikāņu puses, uzrakstīja valdībai detalizētas atskaites par to, ko apsprieda Rūzvelts un Staļins, un tostarp bija arī Baltijas jautājums. Viens no viņiem – diplomāts un tulks Čārlzs Bolens. Viņa diplomātiskie dokumenti ir ASV Valsts departamenta Vēstures biroja oficiālajā vietnē. Bolena atskaitē teikts, ka vispirms bijusi runa par Polijas pēckara likteni un Rūzvelts paskaidrojis Staļinam – ASV 1944.gadā ir gaidāmas vēlēšanas, seši līdz septiņi miljoni vēlētāju ir poļu izcelsmes, un viņš „kā praktisks cilvēks negribētu zaudēt viņu balsis”. Kopumā piekritis Staļina priekšlikumiem, Rūzvelts „pauda  cerību, ka maršals [Staļins] sapratīs, ka iepriekšminēto politisko iemeslu dēļ viņš nevar piedalīties lēmumu pieņemšanā [par Polijas likteni] ne šeit, Teherānā, ne pat nākamajā ziemā, un ka šajā brīdī ar viņa publisku dalību nevar notikt nekāda vienošanās” par Poliju.  

 Pēc tam sarunbiedri pievērsās Baltijas valstīm: 

„Turpinājumā prezidents sacīja, ka ASV ir lietuviešu, latviešu un igauņu izcelsmes cilvēki.

Viņš teica, ka pilnībā apzinās, ka trīs Baltijas valstis vēstures gaitā un arī nesen ir bijušas daļa no Krievijas, un jokojot piebilda, ka tad, kad padomju spēki atkal okupēja šīs teritorijas, viņš tādēļ negatavojās karot ar Padomju Savienību. Tālāk viņš sacīja, ka Savienotajās Valstīs no sabiedriskās domas viedokļa būs svarīgs jautājums  par referendumu un pašnoteikšanās tiesībām.  Viņš teica, ka uzskata, ka pasaules sabiedriskā  doma vēlēsies kādu  tautas gribas izpausmi, iespējams, ne tūlīt pēc tam, kad  padomju spēki būs atkal okupējuši [Baltiju], bet kādreiz, un ka viņš personīgi esot pārliecināts, ka cilvēki nobalsos par pievienošanos Padomju Savienībai.”

Vēlāk par šo diskusiju daži vēsturnieki ironiski secināja, ka prezidents Rūzvelts inkorporāciju atzina, bet Savienotās Valstis – nē. 

Jautājums par ietekmes sfēru (kuras, pēc Džo Baidena teiktā, ASV neatzīst) sadali pēckara Eiropā galīgi tika nostiprināts sabiedroto konferencē Jaltā 1945.gada februārī. 

Jaltas vienošanās rezultāts Baltijai ir tas vēstures moments, kuru savās runās vairākkārt nosodīja ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais. 2001.gadā uzrunājot Varšavas Universitātes studentus, viņš paziņoja: 

„Mēs vairs neiztirgosim brīvu tautu likteņus. Vairs nebūs Minheņu, vairs nebūs Jaltu!” 

2005.gadā vizītes laikā Latvijā Bušs izteicās vēl konkrētāk

”Vienošanās Jaltā turpināja negodīgo Minhenes un Molotova-Ribentropa pakta tradīciju.

Jau atkal, kad varenās valdības veda sarunas, mazu nāciju brīvība kaut kā kļuva par maiņas monētu...

Vēstniecības atbilde

„Melu detektors” lūdza ASV vēstniecību Latvijā komentēt šādu de jure un de facto savienojumu.  

 

Savā pirmajā atbildē vēstniecība preses sekretāre Leslija Gudmena vēlreiz atgādināja par Velsa deklarāciju, taču neko neminēja par Teherānu: „ASV nekad nav atzinušas Padomju Savienības veikto Baltijas valstu vardarbīgo okupāciju. Šī neatzīšanas politika tika noteikta Velsa deklarācijā 1940.gada 23.jūlijā, un publiski daudzkārt apstiprināta sekojošajās desmitgadēs, tostarp to darījuši prezidenti Eizenhauers un Reigans, kā arī ASV Kongress. Visu trīs Baltijas valstu vēstniecības palika atvērtas Vašingtonā visu okupācijas laiku.”   

 

Atkārtoti vēršoties ASV vēstniecībā, „Melu detektors”  citēja piezīmes par Rūzvelta un Staļina Teherānas sarunām no ASV Valsts departamenta Vēstures biroja vietnes, un lūdza atbildēt ar „jā” vai „nē” uz precizējošu jautājumu:  neatzīšana de jure neizraisa šaubas, taču vai jūs neuzskatāt, ka de facto Rūzvelts Teherānā (slepeni) atzina Baltijas inkorporāciju?  

Leslijas Gudmenas vēstulē bija rakstīts:  Atbilde ir „nē” – ne de facto, ne „slepeni”.

Tomēr šīs mēģinājums upurēt brīvību stabilitātes dēļ radīja sašķeltu un nestabilu kontinentu. Miljonu nebrīvi Centrālajā un Austrumeiropā atcerēsies kā vienu no lielākajām kļūdām vēsturē."  

Un tā - ASV Valsts departaments 1940.gadā neatzina Latvijas „politiskās neatkarības un teritoriālās vienotības  iznīcināšanu” (vārds „okupācija” Velsa deklarācijā netiek izmantots; dokuments tika publicēts 23.jūlijā – nevis pēc PSRS karaspēka veiktās Baltijas faktiskās okupācijas 1940.gada 15.-17.jūnijā un propadomisko valdību nākšanas pie varas, bet pēc trīs valstīs sarīkotā  „tautas parlamentu” vēlēšanu farsa, kuri izteica „lūgumu” par pievienošanos PSRS).  Par šo neatzīšanu de jure arī vēlreiz Rīgā atgādināja ASV viceprezidents Džo Baidens. 

Taču, kā jau teikts iepriekš, jau sarunās Teherānā 1943.gadā Rūzvelts de facto piekrita tam, ka Baltija tiks reinkorporēta PSRS sastāvā. 

Birka: Puspatiesība

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti