Saūda Arābijas Ahileja papēdis – ieilgušais Jemenas pilsoņu karš pēc Hašogi nāves

Jemenas pilsoņu karš norisinās jau gadiem. Par varu teritorijā cīnās huti nemiernieki un valdības spēki, kurus atbalsta Saūda Arābijas vadītā koalīcija. Vēl joprojām nevienai konfliktā iesaistītajai pusei nav izdevies gūt virsroku. Pēdējā laika notikumu un konflikta dārgo izmaksu dēļ Saūda Arābija izjūt starptautisku spiedienu atkāpties no iesaistes Jemenas pilsoņu karā.

ĪSUMĀ:

  • Kopš 2011. gada Arābu pavasara Jemena atrodas politiskās krīzes krustugunīs, tomēr reāla karadarbība valstī sākās tikai 2015. gadā.
  • Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir savi atbalstītāji, kas pilsoņu karu pārvērtuši par lielvalstu cīņu par ietekmi reģionā.
  • ASV šo gadu laikā vairākkārt ir finansējuši Saūda Arābiju, tādējādi arīdzan atbalstot tās iesaisti Jemenas pilsoņu karā.
  • Saūda Arābija tiek pastāvīgi kritizēta par uzlidojumiem Jemenas civiliedzīvotājiem, bet žurnālista Džamala Hašogi nāve ir devusi papildu dzinuli starptautiskajam spiedienam pret Saūda Arābiju.
  • ASV paziņoja, ka vairs nepapildinās Saūda Arābijas iznīcinātājus ar degvielu, tomēr turpinās militāro atbalstu valstij.
  • ASV ir noteikusi 30 dienas, kuru laikā abām konfliktā iesaistītajām pusēm jānoslēdz pamiers un jāuzsāk miera sarunas.

Arābu valstu neveiksmīgais piemērs

Jemenas konflikta saknes meklējamas vēl pirms 2015. gada, jo arī šo valsti ietekmēja 2011. gadā arābu pasaulē notiekošās pārmaiņas, kad vairākās valstīs cilvēki izgāja ielās un pieprasīja izmaiņas pastāvošajā kārtībā un varas aparātos. Kamēr vecā valdība mēģināja samierināt opozicionārus un iesaistīt viņus varas pārdales procesā, Jemenas ziemeļos varu sāka pārņemt huti nemiernieki. 2015.gadā iekšējā politiskā krīze lēni pārtapa savstarpējās pušu cīņās ar ārvalstu iesaisti. Starptautiskās sabiedrības un citu valstu nepietiekamas iesaistes dēļ, konflikta upuru skaits turpina pieaugt - tādēļ šo konfliktu mēdz dēvēt par “aizmirsto karu”.

Ziņas, kas pienāk no konflikta teritorijas, lielākoties atspoguļo civiliedzīvotāju bojāeju vai humānās situācijas pasliktināšanos teritorijā, neiedziļinoties pilsoņu kara iemeslos un tā notikumu attīstībā.

Grupējums, kurš sevi sauc par "Ansar Allah" (Dieva partizāni) - rietumos vairāk zināms kā Huti kustība - pēdējos gados ir pakļāvis lielu daļu Jemenas teritorijas (tai skaitā tās galvaspilsētu) un pretendē uz valsts leģitīmu pārvaldi.

Viena no karā iesaistītajām pusēm ir  Jemenas trimdā esošā valdība, kuru atbalsta Saūda Arābijas vadītā koalīcija,

kas konfliktā iesaistījās pēc huti iebrukuma Jemenas galvaspilsētā un to straujās virzības uz valsts dienviddaļu. Šajā koalīcijā darbojas tādas valstis kā Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Kuveita, Ēģipte, Jordānija, Maroka, Senegāla un Sudāna. Saūda Arābijas centienus ir atbalstījusi arī ASV, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un citas Saūda Arābijai lojālas valstis. Šo valstu atbalstītā oficiālā valdība vien mazāk nekā gadu ir atgriezusies atpakaļ Jemenā.

Savukārt, otra puse sastāv no huti nemierniekiem, kurus atbalsta Irāna, kura noliedz savu iesaisti karadarbībā, “Hezbollah” grupējums, kā arī Katara,

par kuras iesaisti konfliktā ziņojusi pati Saūda Arābija. Šādas ziņas tiek kultivētas Saūda Arābijā, ņemot vērā Kataras draudzīgās attiecības ar visām reģiona valstīm, ieskaitot Saūda Arābijai nelabvēlīgām valstīm.

Jemenas konflikts ir Irānas un Saūda Arābijas cīņa par reģionālo ietekmi un varu. Līdzīgi kā Lielbritānija un Krievijas impērija, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem cīnījās par ietekmi Afganistānā “Lielās spēles” ietvaros, arī Saūda Arābija un Irāna vēlas kontrolēt sev blakus esošās valstis. Ja huti nemiernieki spētu iegūt pilnīgu kontroli pār Jemenu, Saūda Arābija dienvidos robežotos ar Irānai lojālu valsti. Tas, savukārt, palielinātu spriedzi Tuvajos Austrumos.

Lūgšana Džamala Hašogi piemiņai

Hašogi nāves negatīvā ietekme

ASV vairāku gadu garumā ir piegādājusi bruņojumu Saūda Arābijai un tās vadītajai koalīcijai. Šajās piegādēs iekļauti dažāda smaguma konvencionālie ieroči – sākot ar individuāliem šaujamieročiem līdz pat vairākām bruņotām vienībām, artilērijas daļām un tankiem, kā arī radaru un komunikācijas sistēmām. Ņemot vērā Saūda Arābijas skandalozos uzlidojumus Jemenas civiliedzīvotājiem, ASV prezidenta Obamas administrācijas vadībā 2016. gada beigās atteicās Saūda Arābijai piegādāt vēl vairāk ieroču. Sākotnējais ieroču piegādes līgums, kura mērķis bija nodrošināt tehniku Saūda Arābijas robežu sargāšanai, nevis militārajām operācijām ārvalstīs, bija paredzēts daudz lielāks un apjomīgāks.

Arī nesenā Džamala Hašogi nāve, kā rezultātā vairākas Rietumvalstis ir publiski nosodījušas Saūda Arābiju par nežēlīgās slepkavības pastrādāšanu, ir atstājusi savas pēdas Jemenā.

Huti nemiernieki, cīnoties pret koalīcijas organizētajiem uzlidojumiem, turpina nosodīt Saūda Arābiju par tās aģentu izdarīto slepkavību Saūda Arābijas konsulāta telpās Turcijā. Turpretim rietumu un koalīcijas atzītā valdība ir nonākusi iekšējās pretrunās, jo ir izteikusi solidaritāti Saūda Arābijai saistībā ar slavenā žurnālista slepkavību. Pretrunas rodas tāpēc, ka iepriekš vairāki redzami valdības pārstāvji ir kritizējuši Saūda Arābiju cilvēktiesību jautājumos, bet Džamala Hašogi nāves gadījumā tie atbalsta valsts izplatīto versiju par notikušo. Iemesls tādai uzskatu maiņai ir oficiālās valdības bažas par Saūda Arābijas un koalīcijas izstāšanos no konflikta, ja starptautiskais spiediens pret tās iesaisti Jemenas pilsoņu karā pieaugtu.

2018. gada 30. oktobrī ASV aizsardzības sekretārs Džeimss Matiss un valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV tiecas uz pamieru un miera sarunu uzsākšanu jau tuvāko 30 dienu laikā, ko abām konfliktā iesaistītajām pusēm vajadzētu ievērot. Šis lēmums sekoja tieši pēc skaļā Hašogi skandāla un starptautiskā spiediena uz ASV kā aktīvu Saūda Arābijas atbalstītāju. Vēl viens iemesls šādam paziņojumam, visticamāk, varētu būt nedēļu pēc tā notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas, kurās pašreizējā ASV administrācija vēlējās uzlabot savu reputāciju.

ASV arī paziņoja, ka vairs neapgādās Saūda Arābijas iznīcinātājus ar degvielu, jo to uzlidojumu rezultātā ir miruši neskaitāmi teritorijas civiliedzīvotāji. ASV gan nepārstās sniegt militāro palīdzību un apmācīt Saūda Arābijas lidotājus, padarot precīzākus to vadītos uzlidojumus, lai tajos neciestu vēl vairāk civiliedzīvotāju. Šis žests par degvielas sniegšanas apturēšanu gan diži neietekmēs Saūda Arābijas centienus cīnīties pret huti nemierniekiem, tomēr dos ASV iespēju apgalvot, ka tā rīkojās, lai mazinātu starptautisko spiedienu uz koalīciju un sevi kā tās atbalstītāju.

Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans

Jemenas konflikta turpmākā attīstība

Pēc ASV paziņojuma Saūda Arābijas vadītā koalīcija pārtrauca cīņu par Hodeidas pilsētu, kas iepriekš tika minēta kā viena no izšķirošajām cīņām Jemenas pilsoņu kara sakarā. Zināms, ka Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā Martins Grifits vairākus mēnešus mēģinājis novērst Jemenā radušos humāno krīzi un samierināt abas puses, taču tas nav izdevies. Saistībā ar ASV paziņojumu, kuru, visticamāk, izraisījusi žurnālista Džamala Hašogi nāve, cerības uz īstu mieru izskatās daudz reālākas. Gan huti spēki, gan starptautiskā sabiedrība vēlas pamieru konflikta plosītajā valstī. Ja pēc 30 dienu termiņa, kad jāsākas miera sarunām, tās nebūs sākušās un kārtējais mēģinājums samierināt abas konflikta puses būs izgāzies, Jemenas jautājums varētu kļūt vēl politiski svarīgāks.

Ja miera sarunas būtu veiksmīgas, valstī iestātos miers un būtu iespējams novērst lielākajai daļai valsts iedzīvotāju draudošo humāno krīzi.

Tālākais process nozīmētu jaunu politiskās sistēmas izveidi, kurā tiktu iekļautas visas konfliktā esošās puses. Ja miera sarunas nenoritētu  veiksmīgi, tad, visticamāk, karadarbība atsāktos ar vēl lielāku Saūda Arābijas iesaisti, jo Saūda Arābija nevēlas Irānai draudzīgu režīmu sev kaimiņos. Jāpiemin, ka tās iesaiste Jemenas konfliktā Saūda Arābijai izmaksā milzu naudu un iedragā tās starptautisko prestižu, kamēr tās reģionālajai sāncensei Irānai tas neprasa tik daudz līdzekļu. Gadījumā, ja konflikts atsāktos, vairākas rietumu valstis varētu novērsties no Saūda Arābijas un, iespējams, tas liktu ASV pārtraukt tās aliansi ar Saūda Arābiju. Iespējams, sākumā šķietami nenozīmīgais Jemenas pilsoņu karš varētu pamatīgi ietekmēt turpmāko varas dalījumu Tuvo Austrumu reģionā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti