Par mošeju kļuvušās Ajasofjas Turcijā tagadne un nākotne. Ekspertu viedokļi

Ajasofja (zināma arī kā Svētā Sofija un Sofijas katedrāle), kuras nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē Svētā gudrība, gadsimtu gaitā spēlējusi simbolisku lomu gan kristiešu, gan musulmaņu impērijās. Kopš 10. jūlija Ajasofja atkal kļuvusi par mošeju. Kāda ir šī lēmuma politiskā un reliģiskā nozīmē Ajasofjas tagadnē un nākotnē? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, LSM.lv sarunājās ar vairākiem nozares ekspertiem.

ĪSUMĀ:

  • Ajasofja gadsimtiem bijusi gan imperiāls ieguvums, gan simboliska svētvieta kristiešiem un musulmaņiem;
  • Turcijā Ajasofja simbolizē Osmaņu impērijas uzvaru pār Bizantijas impēriju un tā laika Konstantinopoles iekarošanu;
  • Turcijas valdība norāda, Ajasofjā turpmāk ieeja būs bez maksas un tajā atrodamās, kristiešiem svarīgās mozaīkas un freskas būs brīvi apskatāmas arī turpmāk;
  • Pirmo piektdienas lūgšanu Ajasofjas apkārtnē apmeklēja aptuveni 350 000 cilvēki;
  • Nozares eksperti min, kaut arī lēmums ir populārs starp prezidenta Erdogana atbalstītājiem, tas drīzāk ir politiski vadīts;
  • Par spīti Turcijas valdības solījumiem par Ajasofjas nākotni, nozares eksperti bažījas par 1500 gadus vecās ēkas turpmāko uzturēšanu. Kļūstot par mošeju, birokrātisku iemeslu dēļ Ajasofja zaudējusi savu ekspertu komandu;
  • Pasaules kontekstā Ajasofjas kļūšana atkal par mošeju nav nepieredzēta, arī kaimiņvalstī Grieķijā mošejas tikušas pārveidotas, piemēram, par kultūras centriem;
  • Netrūkst arī pozitīvu piemēru, kur lūgšanu telpas tiek izmantotas starpkonfesionāli, tajā skaitā eksperte min divas baznīcas Stambulā.

Laika josla

  • Mūsu ēras 537. gadā Ajasofja uzbūvēta kā Austrumu Pareizticīgā baznīca;
  • 1204. gadā pārveidota par Romas katoļu baznīcu;
  • 1261. gadā, Bizantijas impērijas laikā, atkārtoti pārveidota par Austrumu Pareizticīgo baznīcu;
  • 1453. gadā Osmaņu impērija iekaro Konstantinopoli;
  • 1935. gadā pēc Turcijas Republikas dibinātāja Mustafa Kemala Ataturka lēmuma Ajasofja pārveidota par muzeju;
  • 2020. gada 10. jūlijā, pēc Turcijas augstākās administratīvās tiesas lēmuma atcelts tiek lēmums par muzeja izveidi;
  • 2020. gada 24. jūlijā, mošejā notiek pirmais piektdienas namazs jeb musulmaņu lūgšana.

Ajasofja, kurā saglabājušās kā kristiešu svēto, tā dažādu Bizantijas impērijas valdnieku mozaīkas un freskas, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Gadsimtu laikā tā spēlējusi svarīgu lomu kā imperiāls ieguvums un simboliska celtne gan kristiešiem, gan musulmaņiem.

Turcijā Ajasofja simbolizē tā laika Konstantinopoles iekarošanu 1453. gadā un osmaņu uzvaru pār Bizantijas impēriju. Pēc pilsētas iekarošanas Osmaņu impērijas sultāns Mehmeds II devās tieši uz Ajasofju. Kaut arī Mehmeds II aicināja Osmaņu impērijas musulmaņus lūgties Ajasofjā, vēlāk izveidojot arī mihrabu jeb alveju, kas vērsta uz Meku, kristiešu figurālās mozaīkas tajā tika aizklātas vien 17. gadsimta otrajā pusē. Uz Ajasofjas svarīgo lomu Stambulas iekarošanā norāda arī tas, ka katru gadu, atzīmējot iekarošanas gadadienu, 27. maijā pie Ajasofjas pulcējas simtiem cilvēku.

Lēmums par muzeja pārveidošanu par mošeju pieņemts šī gada 10. jūlijā pēc Turcijas augstākās administratīvās tiesas lēmuma. Muzeja ieejas maksa nu atcelta, un valdība norāda, ka visu ticību piekritēji varēs mošeju apmeklēt bez maksas. Prezidentūras preses pārstāvis Ibrahims Kalins (Ibrahim Kalin) norādījis arī, ka Ajasofjas mozaīkas un citas kristiešiem nozīmīgas struktūras tiks saglabātas un tās būs brīvi pieejamas apskatei.

Par spīti Turcijas valdības solījumiem laikā, kad valsts attiecības ar starptautiskajiem partneriem ir sašķobījušās, lēmumu nosodījušas vairākas valstis. To skaitā ir Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienības ārlietu ministri. Atbildot uz nosodījumu, prezidents Redžeps Tajips Erdogans minējis, ka muzeja pārveidošana par mošeju bijusi viņa jaunības dienu sapnis, norādot arī, ka lēmuma pieņemšana ir Turcijas valsts iekšēja izvēle.

Lēmuma politiskā puse

Par spīti tam, ka Ajasofja līdz šim eksistējusi kā muzejs, tajā jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem ir atrodama atsevišķa musulmaņu lūgšanu telpa. Tomēr aktīvākas debates par muzeja pārveidi mošejā turpinājušās jau kopš 2005. gada. Galīgā lēmuma pieņemšana tieši šogad vērš uzmanību uz lēmuma pieņemšanas motivāciju. 

Nonoliedzami šis lēmums ir izrādījies populārs starp prezidenta Erdogana partijas “Taisnīgums un attīstība” (AK) atbalstītājiem, kā arī Turcijas nacionālistiem. Aizvadītajā piektdienā, kad Ajasofjā norisinājās pirmā svinīgā lūgšanās, uz ielām mošejas apkārtnē pulcējās gandrīz 350 000 cilvēki.

Kā sarunā ar LSM.lv norādīja Stenfordas Universitātes reliģijas profesore Anna Bigelova (Dr. Anna Bigelow), vēl nesen - 2019. gadā - prezidents Erdogans noraidīja ideju par Ajasofjas iespēju no muzeja kļūt par mošeju. Noraidījumu viņš pamatojis ar to, ka netālu esošā Sultāna Ahmeda mošeja (zināma arī kā Zilā mošeja) lūgšanu laikā nav pilna, tādēļ šāds solis nav nepieciešams. Lēmuma pieņemšana šobrīd norāda, ka “nepārprotami politiskais aprēķins ir mainījies”, minēja Bigelova.

Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans. 2020. gada jūlijs.

Koča Universitātes starptautisko attiecību Profesors Ali Carkoglu (Dr. Ali Carkoglu) sarunā ar LSM.lv min, ka

lēmums, visticamāk, pieņemts, lai novērstu sabiedrības uzmanību no svarīgām ekonomiskām problēmām.

Konservatīvisms Turcijā sarūk, īpaši jaunākās paaudzes lokā, kura arī vissmagāk cietusi no [Covid-19] pandēmijas. Carkoglu uzsver: “Es neuzskatu, ka šis solis [Hagia Sophia lēmums] ir konservatīvisma pieauguma rezultāts, drīzāk pieņemts, lai manipulētu un novērstu uzmanību no sociālām un ekonomiskām grūtībām.”

Taču reliģiskais nacionālisms un mošeju politika raksturo pēdējos Turcijas prezidentūras gadus. Prezidents Erdogans līdz šim ir guvis politisku labumu no 20. gadsimta sekularizācijas reformām, kuru īstenošanas ietvaros centrālā valdība izmantoja noliegšanas un aizliegšanas taktikas. Šīs rīcībpolitikas rezultātā Turcijas reliģiozie cilvēki tika sociāli atstumti, ļaujot šo sentimentu izmantot prezidentam Erdoganam, kurš tā rezultātā kultivē upura lomu savu vēlētāju lokā.

Uzmanības novēršanai vadītajam lēmumam varētu būt arī simboliska nozīme. Caur to prezidents Erdogans uzsver sevi kā musulmaņu aizstāvi un nostiprina savu vēsturisko pozīciju, skatoties nākotnē. Vēl pirms Ajasofjas atkārtotās pārtapšanas mošejā Stambulas astotajā kalnā tika atklāta Turcijā lielākā - Čamlidžas mošeja. Kā sacīja profesors Carkoglu, gan jaunā Čamlidžas mošeja, gan Ajasofjas lēmums ir simboliski. Viņš min divas Turcijas, kas šeit jāizvērtē. No konservatīvo vēlētāju puses šie simboliskie soļi var izraisīt zināmu atbalstu, taču, no otras puses, tā ir papildu rīcībpolitika, kas rada draudīgas bažas par dzīvesveidu un sekulārismu [mazāk reliģisko turku lokā]. “Es neesmu pārliecināts par neto bilances efektu šeit,” saka profesors Carkoglu.

Ajasofjas nākotne

Kā savā publiskajā "Twitter" vietnē raksta Pitsburgas Universitātes zinātniskā pētniece Dr. Tūba Tanjeri Erdemira (Dr. Tugba Tanyeri Erdemir), šī lēmuma rezultātā Ajasofjas liktenī notikušas būtiskas izmaiņas. Līdz ar šo lēmumu Ajasofja pārgājusi no Kultūras un tūrisma ministrijas uz Reliģisko lietu direktorāta pārvaldību. Šīm izmaiņām ir tieša praktiskas dabas nozīme, proti, kā muzejam Ajasofjas pārvaldību veica profesionāļu komanda, kuras uzdevums bija, piemēram, mozaīku un grīdas seguma uzturēšana, ēkas mitruma regulēšana un citi uzdevumi, kuri nepieciešami šādas nozīmes vēsturiskajā vietā. Līdz ar pāreju uz pārvaldību Reliģisko lietu direktorātā Ajasofja šo komandu zaudējusi, kam varētu būt nozīmīgas tālejošas sekas ēkā, kas ir gandrīz 1500 gadus veca.

Svētās Sofijas katedrāle Stambulā. 2020. gads.

Ajasofjas lēmuma piekritēji gan norādījuši, ka Ajasofjas māsas mošeja Turcijas pilsētā Trabzonā ir piemērs tam, ka kristiešu vēsturiskais mantojums Turcijā ir aizsargāts. 13. gadsimtā celtā Trabzonas Ajasofja par mošeju tika pārveidota 2013. gadā. Sarunā ar LSM.lv Dr. Tanjeri Erdemira gan min, ka Tranbzonas Ajasofjas pārveidošana ir “neatgriezeniski sabojājusi vietas vēsturisko struktūru un [šis process] turpina apdraudēt baznīcas slavenās freskas. Struktūras, kas celtas baznīcas iekšienē, lai slēptu freskas [musulmaņu] lūgšanu laikā, izslēdz jebkādu iespēju dievkalpojumu zāli izmantot kā kopīgu kultūras mantojuma vietu kristiešiem un musulmaņiem”.

Dr. Tanjeri Erdemira arī brīdina, ka šobrīd izmantotā retorika Ajasofjas sakarā, tajā skaitā prezidenta Erdogana izplatītā iekarošanas retorika, “rada toksisku politisko klimatu, kas pakļauj kristīgo mantojumu vandālisma briesmām”.

Ajasofjas pieredze pasaules kontekstā

Pasaules kontekstā valstu reliģiskā kultūras mantojuma politizēšana un apstrīdēšana nav neierasti fenomeni. Viens no redzamākajiem piemēriem ir Spānijas pilsētas Kordovas baznīca-mošeja. Mošeja 2006. gadā tika pārreģistrēta kā katoļu baznīcas īpašums un šobrīd ir zināma kā kristiešu katedrāle.

Arī Turcijas kaimiņvalstī Grieķijā, kura reiz bija mājas lielām musulmaņu kopienām, pēdējās desmitgadēs pārveidojusi un pat nojaukusi vairākas nozīmīgas mošejas. Piemēram, Fetijes (Fethiye) mošeja Atēnās ilgu laiku bija pamesta un vien 2017. gadā tika atjaunota, kļūstot par kultūras centru un muzeju. Kāda cita, Faika Paša (Faik Pasha) mošeja Arta pilsētā, 1970. gados tikusi pārveidota par bāru.

Pirmā reliģiskā ceremonija pēc pretrunīgās Sofijas katedrāles atdošanas musulmaņiem. 2020. gada 26. jūlijs.

Taču pasaules kontekstā redzēti arī pozitīvi piemēri, kur lūgšanu vietas tiek dalītas. Kā sarunā ar LSM.lv norāda profesore Anna Bigelova (Dr. Anna Bigelow), vēsturiski pravietis Muhameds, piemēram, ļāva kristiešu grupai lūgties Medīnas pilsētas mošejā. Arī Omeijādu mošeja Sīrijas galvaspilsētā Damaskā sākotnēji bijusi baznīca, kuru musulmaņu kopiena iegādājās no kristiešu kopienas līdz ar musulmaņu skaita pieaugumu pilsētā.

Mūsdienās starpkonfesiju lūgšanu telpas ir aizvien izplatītākas,  “dažas progresīvas baznīcas ir izīrējušas vietu musulmaņu lūgšanām (parasti zālē vai kādā atvērtā telpā) un,

protams, ir dažādas ekumēniskas lūgšanu telpas, piemēram, lidostās, kas paredzētas daudzu ticību lūgšanām,” tā komentē Bigelova.

Par spīti Turcijas nesen pieņemtajam Ajasofjas lēmumam, arī Turcijā lūgšanu vietu koplietošana nav nepieredzēta. Bigelova min, ka arī Ajajorgi (Aya Yorgi) un Ajinbiri (Ayin Biri) baznīcas Stambulā tiek izmantotas kā starp kristiešu, tā musulmaņu kopienām. Tomēr nenoliedzami, ka vien nedaudzi vēstures pieminekļi ir ar tādu simbolisku un emocionālu nozīmi kā Ajasofja. Tas mudina cerēt, ka, atkal kļūstot par mošeju, Afasofja turpinās būt godāta kā nozīmīgs cilvēces vēsturiskais mantojums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti