Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Saeimas vēlēšanas 2018: Cik liela nozīme vēlēšanās bija sociālajiem tīkliem?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Lauksaimniekiem trūkst kvalificētu traktoristu

"Olainfarm" mantinieču domstarpības var bremzēt uzņēmuma attīstību

«Olainfarm» mantinieču domstarpības var bremzēt uzņēmuma attīstību

Aizvadītā gada 16.oktobrī katra farmācijas kompānijas „Olainfarm” akcija maksāja 10,2 eiro. Šā gada 15.oktobrī – 6,35 eiro. Uzņēmumā strādā vairāk nekā tūkstoš cilvēku, tā saražotā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 60 valstīm. Finansiālie rādītāji ir labi, tomēr nepilna gada laikā kopš Valērija Maligina nāves „Olainfarm” akciju vērtība ir samazinājusies par trešdaļu.

Konflikta attīstības vēsture

Ilggadējais „Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins nomira aizvadītā gada decembrī.

Valērijs Maligins

Saskaņā ar nesen publicētajām Latvijas bagātāko cilvēku topā ietvertajām aplēsēm, viņa īpašumu kopējā vērtība pērn sasniegusi 88 miljonus eiro. Strīdi par Maligina mantojuma sadali sākās neilgu brīdi pēc viņa pēkšņās nāves.

Šā gada maijā, kad Maligina meitām ar viņa testamentā neminēto atraitni Elīnu Maliginu izdevās vienoties par viņai pienākošos mantojuma daļu, šķita, ka domstarpības, kas varēja ietekmēt „Olainfarm” nākotni, ir atrisinātas. Taču notika pretējais. Konflikts tikai saasinājās.

Šā gada septembra sākumā domstarpības vairs nebija noslēpjamas. Pēc 4.septembrī notikušās akcionāru pilnsapulces, kurā tika ievēlēta jauna „Olainfarm” padome un veiktas izmaiņas kompānijas valdē, par atkāpšanos no „Olainfarm” padomes locekles amata paziņoja Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas aizbildne, Maligina bijusī sieva Signe Baldere-Sildedze. Tūlīt pēc tam viņa un viena no Maligina vecākajām meitām Nika Saveļjeva vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt kriminālprocesu par reiderismu jeb uzņēmuma prettiesisku pārņemšanu.

Zāļu ražotāja "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saveļjeva (no kreisās) un zāļu ražotāja "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze.

Zvērināts advokāts Haralds Velmers Maligina mantojuma lietā pārstāv Nikas Saveļjevas intereses. No viņa stāstītā izriet, ka Saveļjevas ieskatā, Maligina mantojuma aizgādne, Maligina vecākā meita Irina Maligina augusta nogalē un septembra sākumā negodprātīgi izmantojusi iespēju pārņemt kontroli pār „Olainfarm”.

„Mantiniecēm zvērināta notāre Valda Vaivare bija paziņojusi, ka 28.augustā viņas gaida pie sevis notāra birojā saņemt mantojuma apliecības. Tas nozīmē, ka tajā brīdī mantinieces kļūst pašas noteicošas par sava mantojuma daļu un attiecīgi aizbildnis, kas bija Irina Maligina, zaudē savas tiesības, kas viņai saistībā ar aizgādnību ir noteiktas,” stāsta Velmers.

Zvērināts advokāts Haralds Velmers

Dienā, kad bija jāierodas pēc mantojuma apliecībām, nedz Saveļjeva, nedz Baldere-Sildedze neesot bijušas Latvijā un apliecības nav saņēmušas. Sekas atklājušās dažas dienas vēlāk, 4.septembrī, kad notika „Olainfarm” akcionāru sapulce. Tās sākotnēji apstiprinātajā dienaskārtībā bijis iekļauts tikai jautājums par izmaiņām kompānijas statūtos.

„Līdz ar to nevienam satraukuma par to, kas notiks 4.septembrī, nebija. Nekas neliecināja, ka tiks pieņemti lēmumi, kas būtu savādāki, nekā paredzēts izsludinātajā dienaskārtībā. Tā kā apliecības tajā brīdī nebija izņemtas un arī 3.septembrī nebija nekādas jēgas tās izņemt, jo likumā ir noteikts termiņš, līdz kuram ir jāreģistrējas akcionāru sapulcei. Līdz ar to Irinai bija tikai jāaiziet un jānobalso par šiem statūtu grozījumiem,” stāsta Velmers.

Tomēr akcionāru sapulcē tika pieņemti vēl citi lēmumi, proti, daļēji nomainīta „Olainfarm” padome un valde.

No padomes locekļu amatiem tika atcelti tikai dažus mēnešus pirms tam šajos amatos ieceltie Ivars Kalviņš, Milana Beļeviča, kā arī nesen pārapstiprinātais padomes loceklis Ivars Godmanis. Par padomes priekšsēdi tika ievēlēts advokāts Pāvels Rebenoks un padomē jurists Mārtiņš Krieķis, kā arī Daina Sirlaka.

Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas aizbildne Signe Baldere-Sildedze vēl pirms atkāpšanās no „Olainfarm” padomes pārliecinājusies, ka uzņēmumā kļuvusi nevēlama. „Pirms atkāpšanās viņa pat netika ielaista uzņēmuma teritorijā. Pie apsarga bija sarakstiņš, tiesu izpildītājs ir šādu faktu fiksējis, ka nedrīkst ielaist Signi Balderi-Sildedzi, Niku Saveļjevu, Nikas Saveļjevas vīru. Atļauja būtu jāprasa Pāvelam Rebenokam, Irinai Maliginai vai Mārtiņam Krieķim,” stāsta advokāts.

Kā apstiprinājumu tam, ka akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi vērsti uz kontroles pārņemšanu „Olainfarm”, Saveļjevas advokāts Velmers min notikumus, kas īsi pirms 4.septembra norisinājušies sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Olmafarm”, kam pieder vairāk nekā 40% „Olainfarm” akciju.

„Šajā sabiedrībā arī īsi pirms akcionāru sanāksmes Irina Maligina kā aizgādnis pieņem lēmumu par statūtu grozījumiem, kuros nosaka, ka turpmāk dalībnieku lēmumi tiek pieņemti ar trim ceturtdaļām dalībnieku balsu. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka arī tad, ja kā dalībnieki tiek reģistrētas abas pārējās mantinieces, bez Irinas Maliginas līdzdalības nav iespējams pieņemt nekādus lēmumus,” skaidro advokāts.

Investoru uzticību var sagraut ātri

Šā mēneša sākumā „Olainfarm” paziņoja, ka par kompānijas konsultantu investoru attiecību jautājumos kļuvis Salvis Lapiņš. Viņš „Olainfarm” strādājis arī laikā, kad kompāniju vadīja Valērijs Maligins. Neilgi pirms Maligina nāves abu ceļi gan šķīrušies. Lapiņš atzīst – bijušas domstarpības par dažiem korporatīvās pārvaldības jautājumiem. Pēc Maligina nāves Lapiņš uzņēmumā atgriezies, kādu laiku bijis valdes loceklis, bet tagad kļuvis par valdes padomnieku.

„Investoru pasaules uzticību mēs ar Maligina kungu būvējām kopš 2006.gada. Un te mēs ļoti labi redzam, ka to var divpadsmit gadus būvēt un trīs mēnešu laikā sagraut,” saka Lapiņš.

Vērtējot mantinieku strīdu ietekmi uz „Olainfarm” vērtību, viņš spriež: „Neapšaubāmi, būtiskākā šī mantojuma daļa ir „Olainfarm” akcijas.

Es aicinātu mazākumakcionārus – mantiniekus to apzināties, ka nekas tā negrauj uzņēmuma vērtību kā šāda nenoteiktība, ko viņi paši veicina.”

No Lapiņa teiktā skaidri izriet, ka uzņēmuma iepriekšējās padomes nomaiņu, kas eskalēja konfliktu Maligina mantinieču starpā, viņš uzskata par pamatotu. Tās darbības laikā esot apstājusies „Olainfarm” attīstības plānu īstenošana. „Zināmu laiku tur attiecībā uz, piemēram, kontaktiem ar investoru vai banku pasauli, aktivitātes nebija nekādas,” saka Lapiņš.

Turpretī tagad, kad darbu sākusi jaunā padome un daļēji nomainīta arī „Olainfarm” valde, atsācies arī darbs pie Valērija Maligina izloloto uzņēmuma attīstības plānu īstenošanas.

Padome nepilnā sastāvā

Kopš 4.septembra „Olainfarm” padomes priekšsēža amatu ieņem zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Par padomes locekli kļuvis arī viņa līdzgaitnieks, jurists Mārtiņš Krieķis. Abi iepriekš dažādās tiesvedībās pārstāvējuši farmācijas kompānijas „Grindeks” akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš šogad vairākkārt publiski noliedzis, ka viņam būtu kāda interese par „Olainfarm”.

Maligina mantojuma lietā Rebenoks un Krieķis pārstāvēja uzņēmēja atraitnes Elīnas Maliginas intereses. Saveļjeva vērsusies Zvērinātu advokātu padomē ar iesniegumu, kurā norāda: kļūstot par „Olainfarm” padomes locekļiem, viņi nonākuši interešu konfliktā.

Pāvels Rebenoks skaidro, kā viņš nonāca „Olainfarm” padomē: „Es nonācu tā, kā visi cilvēki nonāk padomē. Mani aicināja akcionāri. Es saņēmu uzaicinājumu no akcionāra „Olmafarm” darboties padomē, un attiecīgi akcionāru sapulce ir mani apstiprinājusi šajā amatā. Tā es arī nonācu.”

Pāvels Rebenoks

Pašreizējā „Olainfarm” padome manāmi atšķiras no iepriekšējām. Par to locekļiem nereti kļuva bijušās augsta ranga amatpersonas vai politiķi, piemēram, vairākus gadus tajā darbojās bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, bet no 2016.gada līdz šā gada 4.septembrim – ekspremjers Ivars Godmanis. Par „Olainfarm” padomes locekli vairākkārt ievēlēts arī par „Mildronāta” tēvu iedēvētais Ivars Kalviņš, kurš tāpat kā Godmanis vietu padomē zaudēja 4.septembrī.

„Valērija Maligina laikā padomei bija vairāk tāda reprezentatīva funkcija. Viņš bija valdes priekšsēdētājs, lai gan pēc statusa viņam vajadzēja būt padomes priekšsēdētājam. Bet viņam patika to visu pašam darīt,” stāsta Rebenoks.

Pēc Signes Balderes-Sildedzes atkāpšanās „Olainfarm” padome jau kādu laiku strādā nepilnā, proti, četru cilvēku sastāvā. Nākamā akcionāru sapulce, kas sasaukta pēc Balderes-Sildedzes un Nikas Saveļjevas pieprasījuma, notiks pēc mēneša – 22.novembrī.

Rebenoks ir pārliecināts, ka nekādi radikāli lēmumi tajā pieņemti netiks: „Šobrīd tie signāli, kas pienāk no citiem mazākumakcionāriem un kontrolējošiem akcionāriem, ir tādi, ka tā darba kārtība nav atbalstāma. Līdz ar to es domāju, ka nekādas izmaiņas nenotiks un uzņēmums turpinās darbu līdz nākamajai akcionāru sapulcei, kurā tiks apstiprināts gada pārskats un kurā mēs redzēsim tos darba rezultātus. Kārtējā sapulce ir plānota uz jūniju vai jūliju.”

Nesaskaņas var ietekmēt uzņēmuma finanses un efektivitāti

Šāds notikumu scenārijs gan, visticamāk, nozīmētu, ka publiskās domstarpības starp Maligina mantiniecēm turpināsies. No „Olainfarm” attīstības viedokļa raugoties, tieši šis ir visnevēlamākais scenārijs, norāda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.

„Ja mēs pēc gada esam tajā pašā stāvoklī, kad akcionāri publiski strīdas, tad tie teorētiskie scenāriji ir tādi, ka tas var ietekmēt pašu uzņēmumu, tā pamatdarbību. Tas var ietekmēt arī uzņēmuma attiecības ar sadarbības partneriem – piegādātājiem, aizdevējiem un investoriem. Tie vistipiskākie piemēri, ka kļūst arvien grūtāk pieņemt jebkādus stratēģiskus lēmumus par uzņēmuma attīstību, jo lielo akcionāru līmenī nav panākta vienošanās.

Tas var atstāt iespaidu arī uz uzņēmuma finansiālo sniegumu un efektivitāti,” norāda Grafs.

Vienīgais veids, kā apturēt šo domstarpību nelabvēlīgo ietekmi uz „Olainfarm” reputāciju un attīstību, ir sēsties pie sarunu galda. „Ir jāatrod veids, kādā nolikt malā šīs emocijas un tikt galā ar šo situāciju, piesaistot kādu vidutāju vai mediatoru. Šīs sarunas ir jāievirza konstruktīvā gultnē,” saka Grafs.

Vai tas vēl ir iespējams? Šobrīd šāds scenārijs nešķiet īpaši ticams, jo vairāk tāpēc, ka nav īsti skaidrs, vai domstarpību iemesls ir tikai spriedze mantinieku savstarpējās attiecībās, vai arī to uzkurināšanā klātesošas ir kādas trešās puses intereses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti