Valdības deklarācijā pirmo reizi iekļauts punkts par kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanu, tā portālā Ir.lv 25.novembrī publicētajā viedokļa rakstā pauž Latvijas Onkologu - ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja, asociētā profesore Guna Purkalne. Norādot, ka mūsdienīgu pretvēža medikamentu lietošanas apjoma ziņā uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā, viņa izsaka cerību, ka jaunā valdība aktīvāk iesaistīsies situācijas uzlabošanā. Pārbaudījām Purkalnes rakstīto lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors" un secinājām, ka satraukumam par modernu onkoloģijas zāļu nepieejamību lietotais konteksts ir neprecīzs un maldinošs.
Pēdējo sešu gadu laikā pilnībā vai daļēji kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu skaits pieaudzis no 1108 līdz 1543 vienībām, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. Piecu gadu laikā to pacientu skaits, kas saņēmuši kompensējamās zāles, palielinājies par vairāk nekā 97 tūkstošiem, 2013.gadā sasniedzot nepilnus 580 tūkstošus.
Savukārt faktiskie valsts izdevumi par kompensējamajām zālēm šajā laikā auguši no 72,3 līdz 81,7 miljoniem latu. Salīdzinoši liels finansējuma pieaugums bijis 2011.gadā, pēc tam tas nedaudz krities, taču pilnībā vai daļēji apmaksātās zāles saņēmušo pacientu skaits stabili audzis.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana- Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
NVD norāda, ka sarakstā tiek iekļautas jaunas zāles arī dažādām onkoloģijas diagnozēm. 2013. gadā kompensētas zāles 20 697 onkoloģijas pacientiem, un saņēmēju skaits pa gadiem ir audzis. Taču pacientu skaita pieauguma nosegšana, jaunu zāļu iekļaušana vai kompensācijas paplašināšana pārsvarā notiek uz sarakstā jau iekļauto zāļu izmaksu samazinājuma rēķina, atzīst dienests. Onkoloģijai tiek aptuveni 15 procenti visu zāļu kompensēšanai paredzētās naudas.
Ārsti uzsver, ka valsts pašlaik atvēlētā summa ir absolūti nepietiekama. Prasība pēc papildu līdzekļiem ir izmisuma sauciens, saka Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis, uzsverot, ka vēža slimnieku skaits ar katru gadu aug, bet ārsti spiesti strādāt ar vecā tipa medikamentiem. Viņš atkārto kolēģes Purkalnes pausto, ka jaunākās paaudzes jeb tā saukto mērķterapijas zāļu lietošanas ziņā zaudējam ne vien pārējām ES, bet arī daudzām citām valstīm, kur tādējādi vēža slimniekus var ārstēt daudz sekmīgāk.
Patlaban izņēmums esot sarakstā iekļautās krūts vēža zāles, taču tikpat vajadzīgas jaunākās paaudzes zāles ir arī citu onkoloģijas diagnožu pacientiem. Eglītis atzīst, ka runa ir par dārgiem medikamentiem - lai ārstēšana notiktu adekvāti, vēža zālēm vajadzētu vēl aptuveni 19 miljonus eiro gadā (saskaņā ar Veselības ministrijas pausto, visu diagnožu zāļu kompensēšanai nākamgad paredzēti papildu divi miljoni eiro). Uz to pārredzamā nākotnē onkologi pat necerot, taču aicina sākt pamazām, piemēram, apmaksājot mērķterapijas zāles resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem, jo tā esot diagnoze, kuras ārstēšana ir īpaši efektīga un atklāto saslimšanas gadījumu skaits Latvijā nepārtraukti aug. Diemžēl līdz šim zāļu saraksta paplašināšanā nav bijis sistēmiskuma un pietiekamas sadarbības ar profesionāļiem, uzskata Eglītis, pieļaujot, ka to ietekmē arī niecīgās budžeta iespējas. Kompensējamo zāļu sarakstu aktualizē reizi pusgadā un to dara NVD.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka vēzis Latvijā draudīgi izplešas – pērn bija 74,6 tūkstošu onkoloģijas pacientu, un tas ir par 21,4 tūkstošiem vairāk nekā pirms desmit gadiem.
Jāpiebilst, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) paudis vēlmi pakāpeniski panākt daļēju valsts kompensāciju par visiem recepšu medikamentiem. Aprēķinu, cik tas maksās un prognožu par šādas kārtības ieviešanas termiņu, gan viņam vēl nav.
BIRKA: Puspatiesība
Secinājums: Satraukums par modernu pretvēža zāļu nepieejamību un saslimstības pieaugumu ir pamatots, taču patiesībai neatbilst teiktais, ka tikai šī valdība deklarācijā solījusi palielināt kompensējamo medikamentu skaitu. Tādējādi tiek radīts iespaids, ka kompensējamo zāļu saraksts un to pieejamība gadiem palikusi nemainīga. Tā nav taisnība, lai gan mediķi un politiķi ir vienisprātis, ka situācija nav apmierinoša un apmaksāto medikamentu skaitā vajadzētu iekļaut daudz vairāk un modernākus medikamentus. Tāpat apņemšanās paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu deklarācijās bijusi lasāma arī iepriekš un neatkarīgi no šo politisko dokumentu satura tas arī ir ticis darīts.
