"Mēs varam atbildēt uz jautājumu - atšķirībā no Zaļo un Zemnieku savienības -, kāpēc mums ir dārgākie medikamenti un kāpēc mums izdevumi par farmāciju sastāda ceturto daļu no patēriņa groza," Gobzems sacīja "Facebook" uzrunā 30.jūnijā (no 5:00). Citā uzrunā (no 17:50) viņš pauda: "...mūsu farmācijas bizness ir būtībā oligopols, kas ir nolobēts, par ko cilvēki maksā no sava patēriņa groza vairāk kā ceturto daļu." Vēl citā reizē Gobzems minēja, ka Latvijā iedzīvotāji no patēriņa groza farmācijai tērē 26%, turpretī Norvēģijā vai Nīderlandē tie esot tikai 7,7 procenti.
Gobzema apgalvojums neatbilst patiesībai. To, cik kādām vajadzībām tērē Latvijas iedzīvotāji, balstoties uz intervijām un respondentu pierakstiem, aprēķina Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Jaunākā informācija par mājsaimniecības patēriņa izdevumu detalizētu sastāvu pieejama par 2016.gadu. Tā rāda, ka mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu cilvēku bijuši 333 eiro mēnesī, no kuriem medikamentiem, medicīniskajām iekārtām un ierīcēm tērēti 13,4 eiro. Līdz ar to tie ir 4,03, nevis 26 procenti, kā norāda Gobzems.
Ko sacīja Gobzems?
"KPV LV" premjera kandidāts "Melu detektoram" sākotnēji nespēja nosaukt izmantoto datu avotu un sacīja, ka informāciju gatavojuši "mūsu partijas mediķi". Uz norādi, ka CSP dati rāda tikai četrus procentus, viņš atbildēja, ka tiem netic, jo arī CSP statistika par iedzīvotāju skaitu Latvijā neatbilstot reālajai situācijai.
Neilgi pēc tam Gobzems atzvanīja un sacīja, ka nav bijis precīzs, proti, medikamentu izmaksas veido vairāk nekā ceturto daļu veselības izdevumu, nevis ceturto daļu no iedzīvotāju patēriņa groza. Taču, pēc viņa domām, būtību tas nemaina - šie dati tāpat norādot uz augstajām medikamentu cenām Latvijā. "Jūs nevarat rakstīt, ka es meloju," sacīja Gobzems.
"KPV LV" premjera kandidāts arī uzsvēra, ka "Facebook" video viņš runā no galvas bez priekšā sagatavotas informācijas. "Facebook" uzrāda, ka Gobzemam seko vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku un viņa populārākajām videouzrunām ir vairāki desmiti tūkstošu skatījumu.
Kādus datus patiesībā izmanto "KPV LV"?
Gobzema izmantotie un vēlētājiem kļūdaini skaidrotie dati patiesībā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotā statistika par to, cik liela katrā valstī ir iedzīvotāju farmācijai veltītā izdevumu daļa no kopējiem gan valsts, gan privātajiem veselības aprūpes tēriņiem. Tajā tiek ieskaitīti tikai pašu cilvēku pirktie medikamenti, neņemot vērā tos farmācijas produktus, kurus iegādājas un izmanto veselības aprūpes iestādes.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
To, ka lielie tēriņi maksas pakalpojumiem un medikamentu iegādei saistīti ar nepietiekamo valsts finansējumu nozarei, OECD secina arī pērn publicētajā ziņojumā par situāciju veselības aprūpē Latvijā. OECD Latvijas pacientu līdzmaksājumu apmēru, kas 2015.gadā sasniedza 42%, dēvē par katastrofāli augstu.
Pērn Latvijas Radio pētījumā "Farmācijas neredzamā vara" secināja, ka liela daļa populāro bezrecepšu zāļu ir dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus žurnālisti secināja, ka nav aktuālu pētījumu, kas ļautu salīdzināt zāļu cenas dažādās valstīs.
Secinājums:
Gobzema apgalvojums, ka Latvijas iedzīvotāji no sava patēriņa groza medikamentiem tērē vairāk nekā ceturto daļu, ne tuvu neatbilst patiesībai. Viņa izmantotie dati atspoguļo pavisam citu rādītāju. Turklāt tie, lai arī šādu iespēju neizslēdz, tomēr nepierāda, ka Latvijā medikamenti ir dārgāki nekā citur.
