Nozares organizāciju atklātajā vēstulē Latvijas veselības aprūpes un pacientu un drošības organizācijas norādīja, ka Latvijā 94% zāļu tiek ievestas. Tāpēc pēc pandēmijas un kara Ukrainā pieredzes aicina ņemt vērā, piemēram, Igaunijas pieredzi, kur jau tiek veidotas valsts zāļu rezerves, tai skaitā šomēnes nolemts tās veidot arī veterinārajiem medikamentiem.
Viens no vēstules parakstītājiem ir Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, un tā valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka ar plānu gatavošanu krīzes situācijām nebūtu pietiekami, jo zāles var būt nepieciešamas uzreiz.
"Līdzšinējā pieredze liecina par to, ka krīzes situācijās bieži vien pacients paliek tajā pēdējā vietā," piebilda Ziemele.
Tikmēr Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norādīja, ka Covid-19 laikā tika izstrādātas normas attiecībā uz slimnīcām – tām jābūt nodrošinājumam ar zālēm ne mazāk kā triju mēnešu patēriņam neatliekamām situācijām un savas darbības nodrošināšanai.
Tāpat pērn Latvijā izstrādāts kritisko zāļu saraksts, un pašlaik notiek sarunas ar nozares pārstāvjiem, tai skaitā lieltirgotavām, lai labāk nodrošinātu kritisko zāļu pieejamību. "Šobrīd diskutējam par to, lai rastu labāko risinājumu izveidotā saraksta praktiskam nodrošinājumam. Lieltirgotavām būtu jānodrošina šie krājumi krīzes situācijā," sacīja Kaupere.
Sarunas esot gan par apgādi ar zālēm, gan izplatīšanu krīzes situācijās. "Mēs esam apzinājuši sarakstu, mēs esam apzinājuši izmaksas. Bet mums šobrīd nav īsti skaidras informācijas par glabāšanas izmaksām," sacīja Kaupere.
Viņa piebilda, ka tikmēr Eiropas Savienības līmenī esot centieni mazināt atkarību no trešajām valstīm zāļu ražošanā.
