Sadaļas Sadaļas

Mediju lietotprasme – nevis privilēģija, bet nepieciešamība

Dzīvojot informācijas pārbagātā vidē, jo dienas jo svarīgāka kļūst spēja lielajā informācijas gūzmā atrast sev vajadzīgo un saprast, cik šī informācija ir uzticama. Jautājums par mediju lietotprasmi īpaši aktualizējies arvien augošās Krievijas propagandas kontekstā.

Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants nesenā diskusijā pauda kritiku Latvijas izglītības sistēmai, kas atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas nemāca kritiski lietot medijus, lai gan to ietekme ir ļoti liela. Izglītības ministrijā gan uzsver – lai arī oficiāli skolu programmās mediju lietotprasmes nav, netrūkstot skolotāju, kuri jauniešu kritiskās domāšanas attīstībai arī pašlaik velta daudz pūļu. Lielāku uzsvaru kritiskajai domāšanai, tajā skaitā mediju lietotprasmei skolās sola līdz ar jauno izglītības standartu, ko plānots ieviest 2018.gadā. Igaunijā tas darbojas jau trīs gadus.

Mācās neuztvert visu par absolūtu patiesību

Hugo Trefnera ģimnāzijā Tartu starpbrīdi ieskandina nevis klasiski strinkšķošs zvans, bet fragments no Vivaldi koncerta mandolīnai. Olivers Kahre šeit mācās 11.klasē, bet viņa māsa Elīna – klasi zemāk Jāna Poskas ģimnāzijā.

„Mums nupat beidzās kurss „Vizuālo mediju analīze”. Mēs mācījāmies, kā lasīt ziņas un izprast to saturu, kā neuztvert visu par absolūtu patiesību,” saka Elīna. „Tāpat mums, piemēram, bija uzdots nofotografēt 15 dažādus plakātus pilsētā un analizēt, kā mūs ietekmē to teksts un vizuālais noformējums. Pateicoties šim kursam, vairums klasesbiedru sāka domāt mazliet kritiskāk,” viņa secina.

Elīna (Foto: No privātā arhīva)

„Mums ir atsevišķi mediju kursi igauņu un arī angļu valodas stundu ietvaros. Igauņu valodā mēs lasām dažādus žurnālistu rakstus un analizējam, ko tajos gribēts pateikt. Mācāmies par dažādiem mediju veidiem – interneta portāliem, ziņu kanāliem, avīzēm un tā tālāk. Bet angļu valodā papildus apgūstam dažādus žurnālistikas terminus,” māsu papildina Olivers.

Pēdējā laikā stundās ar skolotājiem pārrunājuši arī to, kas ir propaganda un kā to atpazīt. „Mēs centāmies būt objektīvi, diskutējot par propagandu. Mēs runājām par to, no kā sastāv un ar ko atšķiras no uzticamām ziņām,” teica Olivers.

Olivers (Foto: No privātā arhīva)

Lielāko daļu no skolā mācītā gan Olivers un Elīna vērtē kā pašu par sevi saprotamu. „Man šķiet, Igaunijā to uzskata par pašsaprotamu, jo mums ir spēcīga izglītības sistēma. Mums jau no agra vecuma gan skolotāji, gan vecāki māca, kā būt objektīvam un ka visu nevajadzētu uztvert kā patiesību,” saka Elīna.

Nepieciešamība, nevis privilēģija

Elīna un Olivers varbūt nav tipiski „vidējie” igauņu vidusskolēni – viņi lasa avīzes, skatās TV ziņu programmas un izvēlas tās pēc reputācijas, bet sociālos medijus pamatā lieto izklaidei. Taču, kā secina Tartu Universitātes žurnālistikas profesore Kadri Ugura, kura mediju izglītību skolās pētījusi arī savā doktora darbā, nereti mediju izglītība Igaunijas skolās pilnībā nesasniedz savu mērķi, jo skolotāji mēdz stāstīt par medijiem, kādus jaunieši nelieto. „Dažās skolās mediju izglītība var nozīmēt vecu laikrakstu lasīšanu. Kādā citā mediju izglītību saprot ar audiovizuālu reklāmu veidošanu. Ir piemēri no viena spektra gala līdz otram,” saka Ugura.

Taču profesore nešaubās, ka mediju lietotprasmei skolu programmā ir jābūt. Mēs dzīvojam ļoti piesātinātā mediju vidē, saka Ugura, un prasme tos lietot vairs nav privilēģija, tā ir absolūta nepieciešamība.

„Otrkārt, mūsdienu medijiem bagātā vide ļoti maina mācīšanās un mācīšanas paradumus. Skolotājs vairs nav vienīgais, kuram „pieder grāmata”. Katrs bērns pats caur savu telefonu vai planšeti var piekļūt informācijai. Bet viņam ir jāzina, ko meklēt, kā izvērtēt šo informāciju, kā droši lietot tehnoloģijas. Neiemācot to skolas laikā, mēs apdraudam bērnu spējas patstāvīgi mācīties visu turpmāko mūžu,” skaidro Ugura.

Kadri Ugura (Foto: No privātā arhīva)

Drošība internetā un manipulācija medijos

Mediju apguve Igaunijas skolu programmā iekļauta kopš 2002.gada. Tas gan nav atsevišķs priekšmets, bet par mediju lietošanu runā dažādās mācību stundās jau no 3. klases, skaidro Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vecākā eksperte Kersti Kivirūta.

„Mazākajās klasēs, kur mācām par drošību internetā, mēs sagaidām no bērniem izpratni par to, ka sociālie mediji ir publiska vide un ka jārēķinās ar dažādiem riskiem, piemēram, kāds, ar ko jūs sarakstāties, var nebūt tas, par ko uzdodas,” atzīmē Kivirūta.

„Vēlākajās klasēs, piemēram, pilsoniskās izglītības ietvaros jaunieši mācās par reklāmu un manipulāciju. Arī, piemēram, vēsturē no skolēniem tiek sagaidīta spēcīga kritiskā domāšana. Pamatskolas pēdējās klasēs viņi vēstures stundās analizē vēsturiskus ziņu materiālus un mācās saprast, ka aiz katra no tiem ir kādas konkrētas intereses. Bērniem tās jāprot atpazīt,” uzsver ministrijas pārstāve.

Kersti Kivirūta (www.koduvald.ee, Foto: Heigo Mägi)

Vidusskolā jaunieši jau mācās, kā paši veidot mediju saturu, apgūst dažādus valodas stilus, mērķauditorijas. Kopš 2011.gada, kad skolas pārgāja uz jauno, kompetencēs balstīto izglītības standartu, vidusskolā igauņu valodas stundās ir obligāts kurss „Mediji un ietekmes”.

Tas nozīmē, ka katram dzimtās valodas skolotājam ir jāspēj šo sarežģīto kursu vadīt, un ne visiem tas vienādi padodas, secina Ugura. Pārejot uz jauno izglītības standartu, bijušas īstermiņa apmācības skolotājiem, bet Ugura pārdzīvo, ka nav nekādu ilgtermiņa kursu.

„Skolotājiem nav pietiekamu iespēju papildus mācīties par medijiem. Turklāt mediji ātri mainās, un šis process ir daudz ātrāks, nekā skolotāji ir pieraduši,” norāda profesore. „Iedomājieties, viņi ir raduši mācīt, piemēram, 18.gadsimta literatūru, un tagad viņiem jāseko informācijai, kas pastāvīgi mainās. Ne tikai ziņām un notikumiem, bet arī tam, kā informācija tiek iepakota un pasniegta. Kādi politiskie, ekonomiskie un tehnoloģiskie procesi to ietekmē. Tas mani mazliet uztrauc,” atzīst Ugura.

Igaunijas Izglītības ministrijā gan uzskata, ka satraukumam nav pamata. „Skolotājiem ir pieejama tālākizglītība, ir iespējas celt savu kvalifikāciju. Bet tas nav bijis pārāk sāpīgs jautājums. Izaicinājums ir pārorientēties uz jauno, kompetencēs balstīto izglītības standartu, bet ieviest stundās mediju lietotprasmes apguvi – tas nav tik liels lēciens, jo tā ir cieši saistīta ar sociālajām zinībām,” atzīmē Kivirūta.

Mediju lietotprasmes apguvei nav centralizētas metodoloģijas, katrs skolotājs pats var izlemt, ko un kā mācīt, lai skolēni apgūtu valsts mācību standartā noteiktās prasmes jeb kompetences. Profesore Ugura uzskata – no vienas puses, tas ir ļoti labi, jo mediju lietotprasme ir ļoti personiska un tai nevar noteikt vienotus standartus.

Svarīgākais ir attīstīt pamata sociālās prasmes: kā saprast, kas man vajadzīgs; kā to atrast un izvērtēt? Kā pašam sevi pasniegt medijos? Taču, no otras puses, viss atkarīgs no katras skolas ieinteresētības to mācīt un katra skolotāja kompetences. Kā problēmu profesore min arī to, ka novērtējuma sistēma Igaunijas skolās ir vairāk vērsta uz faktisko zināšanu, nevis kritiskās domāšanas pārbaudi. „Kādam kanādiešu pētniekam ir lielisks raksts par to, kādēļ ar mediju lietotprasmes mācīšanu skolās nekur pasaulē neiet viegli.

Mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana: tev jāsāk ar jautājumiem par informācijas avotiem, jāizprot žurnālistikas pamatprincipi – kā fakti tiek izvēlēti, kā pārbaudīti un tā tālāk. Mediju saturam jāpieiet kritiski! Un ja tas kļūst par ieradumu, ļoti iespējams, ka jaunieši šos kritiskos jautājumus uzdos arī citiem skolotājiem. Jūs sakāt, ka divi plus divi ir četri? Kā jūs to pamatojat? Kas ir jūsu informācijas avoti? Protams, bērniem vajadzētu šos jautājumus uzdot, bet ir skolotāji, kas nav gatavi uz tiem atbildēt,” mācību par mediju lietotprasmi nozīmi akcentē Ugura.

Igaunijas Izglītības ministrija līdz šim nav atsevišķi pētījusi, vai mediju lietotprasme jauniešu vidū uzlabojas. Taču ir pētīts, vai jaunais prasmēs balstītais izglītības modelis ir labāks par iepriekšējo, stāsta ministrijas eksperte Kersti Kivirūta.

„Rezultāti rāda, ka situācija uzlabojas. Protams, tā kā skolotāji ir gadiem strādājuši pēc mācību priekšmetu standartiem, jaunais, kompetencēs balstītais mācību standarts viņiem ir kas jauns,” stāsta Kivirūta. „Bet skolotāji mācās. Pētījumu par jauno izglītības standartu pērn veica Tallinas Universitāte, un uz šo brīdi mums ir rezultāti par pamatskolas līmeni. Mēs jau redzam, kā šīs kompetences vēl varētu attīstīt un labāk novērtēt. Protams, priekšā vēl daudz darba, bet pašlaik izskatās, ka mūsu izvēlētā pieeja ir diezgan efektīva – koncentrēties nevis uz to, kas katrā priekšmetā atsevišķi jāiemāca, bet gan kādas prasmes bērniem kopumā jāiegūst,” norāda ministrijas eksperte.

Dimants mudina ieviest Igaunijas pieredzi

Latvijā uz kompetencēm balstītu izglītības saturu plānots ieviest no 2018. gada. Ugura dod padomu – iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem par to, no cik agra vecuma un cik daudz bērni lieto medijus, un tā vietā, lai mēģinātu bērnus no tā pasargāt, pēc iespējas agrāk iemācīt, kā medijus pareizi lietot.

Dalīties Igaunijas pieredzē Tartu universitātes profesori pērn uz Latviju uzaicināja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kuras paspārnē izveidota mediju lietotprasmes darba grupa ar mērķi rosināt skolotāju tālākizglītības projektu mediju lietotprasmes jomā.

Padomes vadītājs Ainārs Dimants nesenā diskusijā par cenzēto mediju propagandu pauda nožēlu, ka Latvijas skolās medijus lietot nemāca.

„Runa ir par kritisku mediju lietošanu, par spēju atšķirt sabiedriskās attiecības, reklāmu no žurnālistikas, par to, kas ir redakcionālā līnija. Tās pašas lietas, ko skolā māca par politiskās un ekonomiskās sistēmas pamatiem, ir jāiemāca arī par mediju sistēmu, jo tā ir ļoti ietekmīga, bet to nemāca,” norādīja Dimants.

Pēc Dimanta teiktā, sarunas ar Izglītības ministriju par to ritot jau trīs gadus, tomēr bez rezultāta.

Svarīgs pasniegšanas veids

Izglītības ministre Mārīte Seile, kas darbu sāka pērnruden, ir pārliecināta, ka prasme kritiski domāt jāapgūst no tik agra vecuma, cik vien iespējams. „Ar vārdu salikumu „kritiskā domāšana” es personīgi saprotu cilvēka spēju argumentēti paust savu viedokli, spēju, saskatot informāciju, lai kādā medijā tā nebūtu publicēta, nevis pieņemt to, kā es to dzirdu, bet piešķirt sev prasmi iepauzēt un padomāt – kas tas bija? Kas man par to būtu jāzina? Un tad izdarīt secinājumus,” skaidro ministre.

Seile vērtē, ka kritiskās domāšanas attīstībai Latvijas skolās jau līdz šim darīts diezgan daudz un arī oficiālajā izglītības saturā no skolu beidzējiem tiek sagaidīta prasme kritiski domāt un analizēt.

Mediju lietotprasme, ministres ieskatā, ir tikai šaura daļa no kritiskās domāšanas prasmēm, tiesa, līdz ar sociālo mediju attīstību pēdējos gados tā kļuvusi īpaši aktuāla. Seile gan nepiekrīt, ka Latvijas skolās mediju lietotprasmi vispār nemāca. „Es skaidri zinu un pati esmu pieredzējusi, ka ir ļoti daudz skolotāju, kas savās stundās izmanto dažādus mediju materiālus un analizē gan vizuālo, gan teksta informāciju. Bet taisnība, ka Latvijā tas nav izdalīts kā atsevišķs mācību kurss,” norāda ministre.

Mediju lietotprasmi kā vienu no kompetencēm iekļaus jaunajā izglītības saturā, ko plānots ieviest no 2018.gada.

„Katru otro mēnesi medijos parādās informācija – kāpēc skolās nemāca finanšu pratību? Kāpēc skolās nemāca mediju pratību? Kāpēc nemāca par veselīgu dzīvesveidu? Kāpēc nav pietiekami daudz sporta stundu? Un tā tālāk. Un katrs no šiem jautājumiem ir absolūti pamatots! (..) Bet problēma ir tā, ka dienā ir tik daudz stundu, cik ir, tādēļ (..) viens veids, kā to darīt, ir nevis fiziski palielināt mācību priekšmetu skaitu, bet pārvērtēt, kā mēs mācām, piemēram, matemātiku vai fiziku,” uzskaita ministre.

„Mēs varam matemātikā nevis risināt abstraktu vienādojumu, bet rēķināt, cik kalorijas es iztērēju, lai kaut kur uzkāptu, un caur to pamācīties arī par savu veselību. Ir skaidrs, ka latviešu valodā mēs varam runāt arī par izrakstiem no „Delfi” vai „TVnet” vai klausīties Latvijas Radio un analizēt, kas tur skanēja,” skaidro Seile.

Darbs pie šīm pārmaiņām gan tikai nupat sācies. Līdz tam mediju lietotprasmes veicināšanai skolās varētu līdzēt ministrijas rosinātie tālākizglītības kursi par digitālajām prasmēm, kuriem skolotāji varēs pieteikties šajā pavasarī.

Diskusija par šo tematu raidījumā "Krustpunktā":

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt