Ziemā ar stāstiem par Singapūru kā mazu zvejnieku ciematu, tagad ar klipiem, kuros piedalās arī Mārtiņš Bondars un Uldis Osis- pēdējā laikā arvien skaļāk par sevi atgādina ekspremjera, bijušā Latvijas Bankas prezidenta un partijas "Jaunais laiks" radītāja Einara Repšes vadītā biedrība "Latvijas attīstībai". Repše ar domubiedriem vairs neslēpj plānus veidot jaunu partiju un cīnīties par varu nākamajā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Repšes biedrība - "Vienotības" un JL cita versija?
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un eksbaņķieris Mārtiņš Bondars, ekonomists Uldis Osis, fiziķis un politiķis Einars Repše. Šī trijotne pēdējo nedēļu laikā regulāri uzrunā televīzijas skatītājus un radio klausītājus, aicinot apmeklēt biedrības "Latvijas attīstībai" mājaslapu.
Saukļi par to, ka valstij beidzot jāieklausās uzņēmējos; nedaudzi, bet ļoti dāsni ziedotāji; milzīgi reklāmas apjomi, politiķu sanāksmes ar miljonāriem - šo pazīmju kopums veicinājis to, ka "Latvijas attīstībai" nereti tiek salīdzināta ar nu jau likvidēto politisko projektu "Par labu Latviju!". Repše gan apgalvo, ka līdzība ir tikai virspusēja: "Es varu stāstīt par to, ko mēs darām. Un galvenais - mums, salīdzinot ar kādiem agrākiem politiskiem pasākumiem un iniciatīvām, ir pavisam citi mērķi, un to nav iespējams neredzēt. Jūs un jebkurš cilvēks to var redzēt, piedaloties un iesaistoties mūsu darbībā. Mēs esam pietiekami atvērta organizācija. Mūsu reklāmas arī ir uz to orientētas, lai reklamētu attīstības ideju, iesaistīšanās ideju. Mūsu mājas lapa, mūsu Wiki lapa - tur ir iespējams arī neklātienē rediģēt mūsu programmatiskos dokumentus. Vislabāk to ir konstatēt iesaistoties un redzēt, kas notiek patiesībā."
Ar Repši un senu viņa politisko līdzgaitnieku Edgaru Jaunupu, kas arī ir viens no "Latvijas Attīstībai" dibinātājiem, tiekamies modernas Rīgas centra biroju ēkas sestajā stāvā. Dažus stāvus zemāk atrodas vairākas reklāmas firmas, kas saistītas ar biedrības dibinātāju, bijušo "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņu autoru Aināru Ščipčinski. Starp "Latvijas attīstībai" dibinātājiem ir arī vairāki citi agrākie "Vienotības" vai "Jaunā laika" ziedotāji.
Tomēr tagadējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš savulaik politikā ienāca tieši līdz ar "Jaunā laika" dibināšanu, noliedz, ka partijas spice savulaik būtu devusies pie Repšes bailēs zaudēt sponsorus. "Tiešām mūsu kopējie braucieni pie Einara uz mājām Ikšķilē: tas bija 2.februāris, mums zīmīgs datums 02.02.02, kas ir "Jaunā laika" dibināšanas laiks. Mēs tradicionāli diezgan šajā laikā vienkārši pasēžam, parunājamies. Tas tāda ierasta tradīcija. Un tas sakrita ar informāciju par potenciāli dibināmo partiju. Mēs nevis atrunāti braucām, bet pajautājām Einaram, vai tā ir taisnība, uz ko viņš tajā brīdī ļoti diplomātiski teica ne jā, ne nē. Tā ka neviens nav atrunājis," skaidroja Kampars.
Maza, speciālistu partija?
Šī gada sākumā Repše un arī Jaunups no "Vienotības" izstājušies, tāpēc Repše var atklāti runāt par partijas dibināšanas plāniem. "Partijā, ko mēs veidojam, tajā jau šobrīd ir pieteikušies pāri par simts interesentu, ar kuriem mēs katru dienu tiekamies, pārrunājam, viņus vērtējam, iesaistām, strādājam. Ja saskaita kopā tos cilvēkus, kas negrib stāties partijā, bet labprāt nāk uz mūsu pasākumiem, piedalās, diskutē, bet nav vēlēšanās startēt tālāk politikā, tad tādu jau ir stipri pāri 200 kopā. Mūsu nolūks ir, protams, uz partijas dibināšanas brīdi pulcināt ļoti kvalitatīvus 250 cilvēkus. Vairāk mums arī nebūtu nepieciešams, jo mūsu uzstādījums ir kvalitāte nevis masveidīgums vai biedri par katru cenu," klāsta Repše.
Mārtiņš Bondars, kurš redzams biedrības reklāmās, visai izvairīgi runā par to, viņš būs viens no partijas līderiem un kandidāts uz augstiem amatiem: "Tur vēl ļoti tālu līdz politiskam spēkam. Tur milzīgs ceļš ejam. Šodien teikt, ka viņi ieņems šādu vai tādu nišu, ir neiespējami. Nezinu, kuri cilvēki ir piekrituši piedalīties politiskā spēkā, kuri cilvēki no biedrības izteikuši vēlmi, ka viņi patiešām ies un darbosies tālāk politikā, bet tie cilvēki ir pietiekoši dažādi. Un ir jāspēj par kaut ko vienoties, lai varētu iet zem viena karoga." Solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību ir pārāk vispārīga programma, secināms no Bondara teiktā.
Savu dalību partijas tapšanā konkrētāk apstiprina atsevišķi tās finansētāji, piemēram, advokāts Aldis Gobzems: "Manuprāt, beidzot valstī ir pienācis laiks, ka politikā ir jāiesaistās cilvēkiem, kas bijuši vai ir veiksmīgi savās profesijās, spējuši pierādīt to, ka viņi ir vērā ņemami, pildot savus ikdienas pienākumus. Arī es sevi uzskatu pie tiem, kas ir veiksmīgi savā profesijā, un mans pienākums ir iesiatsīties sabiedriskos procesos."
Kategorisku "nē" dalībai partijā nesaka arī biedrības dibinātājs - sens Ventspils tranzītbiznesa spēlētājs Olafs Berķis. "Godīgi sakot, tā ir diezgan liela izšķiršanās, un šobrīd vēl esmu pārdomās. Kas attiecas uz domnīcu, biedrībā es viennozīmīgi palikšu un tajā darbošos. Vai es stāšos politiskajā partijā, ja tāda tiks veidota, nezinu, jo es esmu šobrīd "Latvijai un Ventspilij" partijas biedrs. Tātad man būtu jāstājas ārā no turienes, bet neesmu īpaši pieradis "mētāties". Lai gan pēc pārliecības es esmu pilnīgi drošs "Attīstības fans," teic Berķis.
Vismaz kā padomdevējs partijā grasās darboties arī ekonomists Uldis Osis, kurš pirms dažiem gadiem bija "Par labu Latviju" ekonomikas programmas rakstītājs. Tomēr viņš, līdzīgi kā Repše, apgalvo - starp abām organizācijām ir būtiskas atšķirības: "Faktiski mēs atbalstām uzņēmīgus cilvēkus ar iniciatīvu, konstruktīvi netradicionāli domājošus, vērstus uz inovāciju. Un tas attiecas uz dažādām jomām: ne tikai uz uzņēmējdarbību, bet arī kultūras jomu, sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpē, izglītībā. Uzņēmēju vide arī nav viennozīmīgi, tā ir ļoti atšķirīga. "Par labu Latviju" bija vairāk vērsta uz varas iegūšanu. Šie uzņēmēji, kas atbalsta "Latvijas attīstībai", nav tendēti uz varu. Un vismaz biedrībā mēs nejūtam tādu presingu kā tas bija "Par labu Latviju"," apgalvo Osis.
Repšes biedrību jau vērtē kā politisku spēku
Atbalsts "Latvijas attīstībai" nāk arī no it kā negaidītas puses. Visumā atzinīgi par biedrību izsakās viens no tā dēvētajiem oligarhiem, "Par labu Latviju" iniciētājs Ainārs Šlesers. Nav teikts, ka vēsture atkārtosies un uzņēmēju došanās politikā atkal būs lemta neveiksmei, pārliecināts Šlesers: "Tajā laikā bija izveidojusies situācija, kas nebija labvēlīga politiskai apvienībai "Par labu Latviju" un ir jāsaka – tas, ko Repše ar saviem domubiedriem mēģina izmocīt, taisīt programmu, domāju, ka gala rezultātā, ja salīdzināsiet ekonomisko programmu, ko piedāvāja "Par labu Latviju", tā būs diezgan līdzīga ar to, ko piedāvās šī attīstības biedrība. Jo tās labās jau kaut kur ir apkopotas, jautājums, vai pietiek gudrības un politiskās gribas realizēt."
"Lai arī Repše ir bijis mans politiskais oponents, bet iniciatīva nolikt to, kas bijis pagātnēm, malā, apvienot spēkus un domāt par attīstību, es esmu gatavs pat savu oponentu atbalstīt, jo viņa idejas šodien man šķiet simpātiskas," teic Šlesers.
Jau tagad "Latvijas attīstībai" faktiski nodēvēta par politisko spēku kādā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses dienesta relīzē. Tas notika pēc Repšes iniciētās sarunas Melngalvju namā, kurā pārrunāti iespējamie uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā. "Runājot par politisko spēku, faktiski to būtu grūti nodēvēt kā nebūt citādāk, jo Repšes kungs pats savos izteikumos minējis – ja viņa spēks pārtaptu par partiju, tad viņam ir pārliecība par kvotu, ko viņš varētu ieņemt Saeimā. Tātad nenoliedzami šāda ambīcija šai sabiedriskai organizācijai ir. Valsts prezidents šo tikšanos nodefinēja kā publisku tieši tāpēc, lai nebūtu nekādas spekulācijas par tēmu, ka prezidents tiekas ar kādu bijušo vai topošo politiķi paslepus vai par to neinformējot. Līdz ar to viss bija publiski," tikšanos komentēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Biedrībai ir pamatīgi finanšu resursi - pērn tie bija gandrīz 200 000 latu. Tā ne vien reklamējas medijos, bet arī organizē forumus un jauniešu nometnes. Repšes bijušajiem partijas biedriem "Vienotībā" tas viss tomēr nedaudz kremt, noprotams no Kampara paustā. "Šī biedrība, kurai ir iespējas iegūt finansējumu no juridiskām personām un kura šādā veidā apmaksā visu gan reklāmas pasākumu, gan visas aktivitātes. Bet tā tomēr nav politisko partiju finansēšanas likuma zināma papildus interpretācija. Bet ja tā ir zināma sagatavošanās startam politikā izmanto savu ļoti lielo finanšu resursu un apiet politisko partiju finansēšanu, kas pārējām politiskajām partijām ir obligāts"
"Mēs redzam, ka tā konkurence parādās līdzīga kā tas bija tajos laikos, kad vieniem šī nauda no kaut kurienes nāca un citiem tās naudas nav bijis - tā kā mums šobrīd," norāda Kampars.
Kamparam gan nepiekrīt bijušais "Jaunā laika" ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. "Nekas neētisks nav reklāmā. Neētiski ir tad ja tu divas-trīs nedēļas pirms vēlēšanām "iegrūd" naudu televīzijā vai radio ļoti lielā intensitātē, sajauc vēlētājam galvu, ka viņš vēlēšanu dienā izdara izvēli, balstoties uz šīm reklāmām, ko viņš ļoti blīvi sajutis pēdējās nedēļās. Tā ir problēma, parādība, ar ko ir jācīnās. (..) Bet izmantot reklāmu, lai piesaistītu cilvēkus, konkurētu cilvēku galvā ar informāciju, tajā skaitā, ka ir šāda iespēja iesaistīties biedrības organizētajās diskusijās, nākt ar savām idejām gadu pirms vēlēšanām, šajā procesā nav nekas neētisks," apgalvo Jaunups."Latvijas attīstībai" finansējumu pagājušajā gadā nodrošināja daži lielie ziedotāji.
Ziedotāji naudu nežēlo
Vairāk nekā pusi - 100 000 latu - piešķīra brāļiem Belokoņiem piederošā "Baltic International Bank". Starp ziedotājiem bija arī uzņēmumi "Norma-S" un "Naftimpeks," kuru amatpersonas vēsturiski atbalstījušas "Par labu Latviju!".
Jaunups šos faktus mēģina noliegt, taču tad viņam talkā nāk Repše. "Es tiešām domāju, ka jūs alojaties… Kuri tad tie būtu?" vaicā Jaunups. Taču pēc ziedotāju vārdu nosaukšanas skaidrošanas stafeti pārņem Repše: "Redziet, daudzi cilvēki jau toreiz tika arī maldināti un ticēja organizācijai "Par labu Latviju" un rūgti pēc tam vīlās. Daudzi uzņēmēji tiešām toreiz ticēja, ka tas būs jauns sākums par labu Latviju un atbalstīja šo. Tā ka šeit "a apriori" tiešām nesaskatu neko sliktu."
Repše apgalvo - biedrībā visi esot vienojušies, ka nekāda favorītisma pret ziedotājiem nebūšot. Topošā partija atbalstīs politiku, kas nākšot par labu nevis atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan kādai nozarei kopumā. Uz jautājumu, vai "Latvijas attīstībai" darbosies kā nebanku kreditētāju vai nerezidentu banku lobijs, Jaunups atbild noraidoši, tomēr piebilst: "Mēs nekādā mērā neesam populistiski un neskrienam ar krustu pa priekšu. (..) Un nemēģinām kādu gānīt, ka šī nozare uzņēmējdarbībā ir slikta vai laba. Tas nav profesionāli un tā pret tautsaimniecību kopumā nedrīkst attiekties."
Atsevišķi biedrības dibinātāji savulaik gan ir izjutuši valsts labvēlību. Tā, piemēram, Donātam Vaitaitim pastarpināti piederošais jaunais bioetanola ražotnes projekts SIA "JP Termināls" teju 25 miljonu latu apmērā pirms dažiem gadiem bija iekļauts valsts galvojuma saņēmēju sarakstā, taču pērn neilgi pēc biedrības dibināšanas no tā izslēgts.
