Pēdējie gadi Latvijā iezīmējas ar pozitīvākām tendencēm jaundzimušo skaita ziņā, tomēr, kā atklāja Latvijas Radio – mazuļi ne visur ir gaidīti. Proti, ne visi ģimenes ārsti ir gatavi reģistrēt savā praksē mazus bērnus vai to dara negribīgi. Par to jau Latvijas Radio bija dzirdējis atsevišķas sūdzības no vecākiem, un arī nevalstiskajām organizācijām šī problēma ir zināma.
Šķiro gan pēc dzimuma, gan vecuma
Veicot eksperimentu, Latvijas Radio apzvanīja prakses gan Rīgā, gan reģionos, sakot, ka esam mainījuši dzīvesvietu, ģimenē drīz piedzims bērniņš un vēlamies piereģistrēties pie mājām tuva ģimenes ārsta, kas rūpēsies par visas ģimenes, arī mazuļa veselību.
"-Labdien, es gribēju pajautāt, vai ir iespēja pie jums piereģistrēties pie ģimenes ārsta?
- Nu tad ir jāskatās, no kurienes un kā, jāskatās!
- Mums ģimenē ir gaidāms bērniņš, tāpēc vēlējos noskaidrot, vai ir iespēja piereģistrēties.
- Pie manis tad nevar!
- Kādēļ tā?
- Es no bērniem baidos!
- Tad Jūs tieši bērnus nepieņemat?
- Es nezinu, no kuras puses viņiem ir jāpieiet. Tad jāmeklē kāda sieviete, kas ar bērniem var strādāt."
Pirmais sazvanītais ģimenes ārsts Rīgā iesaka konsultēties ar kolēģi sievieti - ģimenes ārsti, kura pieņemot turpat līdzās.
Eksperimenta gaitā Latvijas Radio saskārās ar vēl kādu citu atteikuma iemeslu – ārsta vecumu:
"Saprotiet, mums ir tikai pieci dakteri un viņi visi ir ļoti lielos gados, un es nedomāju, ka viņi ņems pacientu.
- Bet es skatījos, ka jums datubāzē vēl rādījās brīvas vietas.
- Jā, uzrādās brīvas vietas, bet jūs saprotiet, ka dakteriem ir pie septiņdesmit un vairāk.
- Vienkārši mums ģimenē gaidāms bērniņš..
- Ā, nē, tad mani dakteri vispār neņems! Viņi neņem ar bērniņiem. Viņi visu mūžu strādā tikai ar pieaugušajiem. Viņi nav pediatri. Tad jums ir jāiet uz Šarlotes ielu, kur ņem māmiņu kopā ar bērniņu."
Šī ģimenes ārstu prakse Rīgā nebija vienīgā, kur pacientus dala pēc vecuma.
Eksperimentā atklājās, ka, piemēram, Daugavpilī, kādā praksē ārsti gatavi pieņemt tikai pusaudžus:
"- Sakiet, lūdzu, bērnus jūs pieņemat?
- Nē.
- Tad tikai pieaugušos, ja?
- Jā, un bērnus no 16 gadu vecuma.
- Mums bērniņš būs ģimenē, tāpēc mums ārsts ir nepieciešams arī bērnam.
- Nē, mēs bērnus neņemam."
Tomēr šajā eksperimentā Latvijas Radio arī secināja, ka vairākums ģimenes ārstu prakšu gatavas reģistrēt jaundzimušos.
Piemēram, Rīgas reģionā atteikums atskanēja vien aptuveni katrā sestajā praksē. Reģionos atteikumu bija vēl mazāk. Vairākas prakses bija pat ļoti pretimnākošas.
"-Labdien, es gribēju pajautāt, vai ir iespēja pie jums piereģistrēties pie ģimenes ārsta?
- Mums poliklīnikā ir jauna dakterīte, kurai vajag ļoti daudz cilvēkus. Es jums iedošu telefona numuru, zvaniet un pierakstieties!
- Bet jautājums, vai viņa mazus bērniņus pieņem?
- Viņa pieņem. Tūlīt iedošu jums numuriņu."
Piemēram, ģimenes ārsta prakse Ādažos par jaundzimušajiem pacientiem īpaši priecājas.
Sertifikāti visiem vienādi
Vai ģimenes ārsts vispār drīkst atteikt bērnu reģistrēšanu, Latvijas Radio jautāja Nacionālajā veselības dienestā. Tur norāda, ka jebkuram ģimenes ārstam jāreģistrē kā pieaugušie, tā bērni.
"Sertifikāti visiem šiem ārstiem ir absolūti vienādi. Sertifikātā nav teikts - no 12 vai no 15 gadiem. Ja viņam ir ģimenes ārsta sertifikāts, tad viņš aprūpē visus pacientus – no dzimšanas līdz pēdējai dienai," saka Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sanita Janka.
Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka nevar būt aizbildinājuma – bērnus nereģistrējam. Turklāt normatīvajos aktos noteikts, ka ģimenes ārsts nedrīkst nereģistrēt, ja pacienta faktiskā dzīvesvieta atrodas teritorijā, ko apkalpo ģimenes ārsts.
"Būtībā, ja pacients atrodas šajā ģimenes ārsta teritorijā, viņam atteikt reģistrēt nedrīkst. Vēl var atteikt reģistrēt tikai gadījumos, ja pacienta dzīves vieta atrodas ārpus teritorijas vai ģimenes ārsta pacienta sarakstā ir vairāk par 1800 pieaugušajiem vai 800 bērniem," skaidro Janka.
Ar ģimenes ārstu sarakstu var iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā; tur ir arī ziņas par to, vai pacientu saraksts ir pilns vai ir brīvas vietas. Nacionālā veselības dienesta pārstāve arī aicina iedzīvotājus zvanīt uz dienesta informatīvo tālruni: "Bet katrā gadījumā, ja pacientam ir vēlme reģistrēties pie ārsta, kas neapkalpo novadu vai teritoriju, viņam ir tiesības vērsties pie šī ārsta, lūgt reģistrēt pacientu sarakstā. Nav jau to gadījumu tik daudz, ka atsaka. Bet tad ir pacientam jārēķinās, ka ārsts var slēgt ar viņu vienošanos par mājas vizīšu apmaksu, par transporta izdevumiem, jo šajā gadījumā ģimenes ārsts būs spiests nepieciešamības gadījumā izbraukt no savas teritorijas."
Dienestā arī uzsver, ka aizbildinājums nevar būt ģimenes ārsta vecums vai viņa veselības stāvoklis.
"Ja ir slikts veselības stāvoklis, tad ir jādomā par līguma apturēšanu uz laiku un par aizvietošanu. Katrā ziņā pacientam tas nevar būt aizbildinājums."
Arī Nacionālajā veselības dienestā saņemtas sūdzības, ka ir grūtības piereģistrēties pie ģimenes ārsta. "Protams, mēs esam saņēmuši šādas sūdzības. Un nereti tie ir rajoni, kas savulaik bija neapdzīvoti, tagad tie ir apbūvēti ar jaunajām mājām. Tāpēc mēs šogad visos līgumos apzinājām kopā ar pašvaldībām un pievienojām šīs teritorijas ģimenes ārstiem līgumos. Tie ir tie jaunie ciemati, tā saucamie Mazbiķeri vai Skanstes virsotnes, Mežaciems," stāsta Sanita Janka.
Vairāk laika, zināšanu, atbildības
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Andris Baumanis pieņem Rīgā, un viņš ir ģimenes ārsts gandrīz diviem tūkstošiem pacientu. No tiem katrs ceturtais ir bērns. Baumanis skaidro, kas īpašs ir mazo pacientu aprūpē: "Specifiski, ka ģimenes ārstam [bērna] pieņemšanas laiks tomēr ir divreiz garāks nekā parastam pacientam: 15 minūtēs nav iespējams ne pacientu apskatīt, ne nosvērt, ne vakcinēt un visu pārējo. Tas ir papildu administratīvais slogs, laika slogs, ir liela atbildība. Liela atbildība, bet salīdzinoši - ginekologam par grūtnieces aprūpi maksā trīsreiz vairāk nekā ģimenes ārstam. Tiem zīdaiņiem, - protams, [ārsta] izglītības jautājums, laika jautājums, atbildības jautājums."
Baumanis piebilst, ka būtiska ir arī ģimenes ārstu kompetence. Proti, kad Latvijā 90.gadu sākumā ieviesa ģimenes medicīnu, par ģimenes ārstiem pārkvalificējās terapeiti un pediatri. Daļa terapeitu iepriekš mazus bērnus nebija ārstējuši.
"Un, ja viņš pasaka, ka viņš ģimenes ārsta praksē reģistrē pacientus no trīs vai sešu gadu vecuma, tad tikai ar vienu mērķi - viņš uzskata, ka viņa kompetences līmenis ir nepietiekošs, lai sāktu šo mazo pacientu no dzimšanas līdz gada vecumam aprūpi. Un ļoti labi [būtu], ja to veiktu sertificēts pediatrs vai cits ģimenes ārsts. Tās ir gan pacienta tiesības mēģināt lūgt, lai viņu piereģistrē, gan ārsta tiesības pateikt, ka viņš nav pietiekami kompetents. Sakarā ar tiem juku laikiem, kas bijuši, un ģimenes ārstu institūcija ieviesta tikai pēdējos 20 gadus. Tas laiks ir pārāk mazs bijis, lai nomainītos vesela paaudze, kas mācīta atbilstoši ģimenes medicīnas vadlīnijām," stāsta ģimenes ārsts Baumanis.
Problēma ar bērnu reģistrēšanu ir zināma arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līgai Kozlovskai un arī viņa atgādina šo vēsturisko situāciju – daļa kādreizējo terapeitu nejūtas droši, aprūpējot un ārstējot mazuļus: "Tā ir galvenā problēma, kāpēc viņi nepiereģistrē jaunas māmiņas ar bērniņiem. Viņi vienkārši nejūtas tik droši. Kādēļ es saku, ka šo jautājumu nevarēs atrisināt tik ātri – tādēļ ka tas ir apmācības, ilgstošas izglītības jautājums. Laukos ģimenes ārstiem ir cita situācija – ne tikai viņi ņem bērniņus un zīdainīšus maziņus, grūtnieces un vecus un jaunus cilvēkus, tādēļ ka paliek arvien mazāk pacientu laukos, bet tādēļ, ka ir šīs zināšanas un kompetence. Gan praktiskās iemaņas, gan teorētiskās, viņi jau to nedara vienu gadu, viņi jau to daudzu gadu garumā dara."
Sūdzības arī par mājas vizītēm pie bērniem
Tiesa, māmiņu forumos internetā un Nacionālajā veselības dienestā arī izskanējušas sūdzības, ka ģimenes ārsti ne vienmēr dodas mājas vizītēs pie saslimušiem bērniem. Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka tas ir ģimenes ārsta pienākums un valsts apmaksā šīs vizītes līdz 18 gadu vecumam.
"Teiksim, tās nav masveida sūdzības, un es teiktu, ka tur bijis komunikācijas jautājums starp ārstu un pacientu. Ja bērnam piesaka mājas vizīti pie ģimenes ārsta, tā ir jāapkalpo. Pacients ne vienmēr var objektīvi izstāstīt sūdzības, objektīvo stāvokli novērtēt, ārstam jāaiziet uz vietas apskatīties, kas ir ar pacientu. Bieži vien ir tā, ka pacients izstāsta pa telefonu, ka ir ļoti slikti, un izrādās, ka tā nav, bet mēdz būt arī otrādi," skaidro Sanita Janka.
Janka arī stāsta, ko darīt, ja rodas problēmas ar ģimenes ārstu, un viņš atsaka reģistrēšanu: "Cilvēks var griezties pie mums dienestā, un mēs atrodam viņam ģimenes ārstu, varbūt ne to, ko viņš izvēlējies, bet atbilstoši viņa teritorijai. Ja pacienta dzīvesvieta ir viņa (ģimenes ārsta) teritorija, tad nedrīkst viņam atteikt. Pacients tad var vērsties Veselības inspekcijā un sniegt rakstisku informāciju, ka viņu nereģistrē. Tad Veselības inspekcija izskata gadījumu un piemēro atbilstošas sankcijas."
Pērn Veselības inspekcija saņēma trīs rakstiskus iesniegumus no iedzīvotājiem par reģistrācijas atteikumu pie ģimenes ārsta, savukārt 2013.gadā – vienu. Šogad neviens iesniegums vēl nav saņemts, taču jau saņemti trīs zvani. Iedzīvotāji rakstiski un telefoniski sūdzas gan par problēmām, reģistrējot pieaugušos, gan arī bērnus, tajā skaitā jaundzimušos.
Atsevišķi sodi par šādiem pārkāpumiem ģimenes ārstiem gan nav paredzēti, jo tas ir līguma pārkāpums, skaidro inspekcijā. Taču pārkāpumus ņem vērā, vērtējot kopumā ģimenes ārstu praksi.
