Aiņa Dzalba ģimenes ārsta prakse Staļģenē aug. Ienākot tajā, ir jāspiež izvēles poga - vai vēlas tikt pie ārsta, nodot analīzes, satikt vecmāti vai – tikai pavaicāt. Te strādā pieci cilvēki. Var veikt injekcijas. Sašūt brūci un apkopt rētu.
"Jo mums ir lauku darbi, pavasara darbi, katru nedēļu kaut ko no ķirurģijas veicam. Un es nestādos priekšā, ka pacientam būtu jābrauc uz Jelgavu veikt šīs elementārās lietas.
Laukos tai ģimenes medicīnai ir jābūt daudz attīstītākai un pieejamākai nekā, piemēram, galvaspilsētā. Jo bieži vien te prakse ir vienīgais pakalpojuma sniedzējs par valsts naudu," vērtēja ģimenes ārsts.
Kā Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Dzalbs ir darba grupā, kurā tiek strādāts pie aprūpes modeļa maiņas.
"Kopprakse, tomēr prasās diskusijas. Jo, ņemot vērā mūsu mentalitāti, tādas īstenas sadarbības iespējas jau zināmā uzņēmējdarbībā ir mazliet riskantas," sacīja Dzalbs.
Taču VM skatās kaimiņu virzienā. Igaunijā jau vairāk nekā puse no visām 750 ģimenes ārstu praksēm apvienojušies koppraksēs. Tajās strādā arī citi speciālisti – vecmāte, psihologs, fizioterapeits. Galvenais noteikums - jāapvienojas vismaz trim ģimenes ārstiem, katram var būt divas māsas. Valsts sedz arī prakses vadītāja izmaksas.
"Igaunijā mēs redzam, ka tie, kas strādā vieni, izdeg visvairāk.
Kopīga prakse ir ieguvums ģimenes ārstam un viņa komandai. Būt kopā, strādāt kopā. Bet vislielākais ieguvējs ir pacients.
Primārais veselības centrs ir ilgāk atvērts, tas strādā desmit stundas dienā. Akūtā situācijā pacients uzreiz var tikt pie ārsta, pat ja tas nav tieši viņa ģimenes ārsts," klāstīja VM Veselības sistēmas attīstības departamenta vadītāja Kersti Esnara.
Līdzīgu sistēmu triju gadu laikā plāno ieviest arī Latvijā.
"Mēs runājam darba grupā par ideālo ģimenes ārsta praksi, kur būs vairāki ārsti kopā, vienā mājā. Vai vienā novadā, kas sadarbojas, iesaistot citus speciālistus – vecmāti, psihologu. Jā, arī radiologu. Ja valsts no Eiropas līdzekļiem nopērk ultrasonogrāfu, lai samazinātu rindas. Mēs gribam, lai ģimenes ārsta aprūpe Latvijā ir tāda, kur pacients aiziet, un ārsts palīdz viņam palikt šajā tīklā, un daudz ātrāk tikt pie speciālistiem," skaidroja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
Ministrs pieļāva, ka pirmie, kas atsauksies idejai, ir jaunie ģimenes ārsti. Viņi vismazāk grib strādāt pilnīgi vieni un novērtē kolēģu pieredzi vai padomu.
Strādājot kopā, ārsts vienkāršāk tiktu atvaļinājumā vai paša slimības gadījumā prakses darbs neapstātos.
