Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Dzīve Krievijā - sankciju cilpā» 2. sērija

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Jādodas dienēt»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Dzīve Krievijā - sankciju cilpā» 2. sērija

Boikotēt vai ne. Vai Krieviju nepametušie Rietumu zīmoli «tur pie dzīvības» agresora ekonomiku?

Lai arī daudzas ārvalstu kompānijas Krievijas tirgu pametušas, kopš tā sāka karu Ukrainā, ne mazāk ir tādu, kas turpina arī strādāt. Krievijā darbību turpina izteikti daudz Francijas uzņēmumu. Aizvien strādā citi zīmoli un veikali Krievijā. Bet vai starp šiem ir arī Latvijas uzņēmumi? Tagad Krievijā plaši praktizē preču zīmju zagšanu, tikmēr valsts ekonomikas sagrūšana atgādina kūdras degšanu. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" turpināja pētīt, kāda Krievijā ir dzīve sankciju cilpā.

ĪSUMĀ:

Daļa pamet, daļa samazina investīcijas, daļa turpina

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" jau iepriekš aplūkoja Rietumu privāto kompāniju attieksmi pret Krieviju un dzīvi Krievijā sankciju cilpā. Te jāatgādina, – lai arī šķietami Rietumi no Krievijas ir novērsušies, daudzos veikalos Krievijā aizvien ir plaši pieejamas Rietumu zīmolu preces – gan pārtikas produkti, gan televizori, gan arī mobilie telefoni.       

Krievija to panāk, īstenojot tā saucamo paralēlo importu, un paši Rietumu uzņēmumi to nespēj kontrolēt – pārdod vai nepārdod viņu zīmolu preces. Tāpat daudzas ārvalstu kompānijas kā bija, tā aizvien ir Krievijā un nekur prom netaisās.
ASV prestižās Jeila Universitātes uzņēmējdarbības skolā ir pētnieku grupa, kas to visu analizē. Ir izveidots īpašs saraksts gan ar kompānijām, kas Krieviju ir pametušas, gan ar tām, kas neko nav teikušas un darbību turpina. 

"Aizliegtais paņēmiens" attālināti devās uz Krievijas austrumiem, uz Sibīriju, uz Krasnojarsku, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir pielīdzināma Rīgai. Krasnojarskā ir milzīgs tirdzniecības centrs ar nosaukumu "Planēta". Tajā atvērti šādu pasaules zīmolu veikali un iespējams iegādāties šādu zīmolu produktus: itāļu zīmolu veikals "Armani", "Calvin Klein Jeans", dāņu apavu veikals "Ecco", itāļu zeķu veikals "Calzedonia", arī apakšveļas veikals "Intimissimi", apģērbu veikali "Gerry Weber", "Puma", "Guess", "Lacoste", "Levi’s", "Marco Polo", "Mohito", "Pierre Cardin", "NewYorker", "Tom Tailor" un "Mustang" un apavi no "New Balance", "Hogl", "Yves Rocher" kosmētika un "Tefal" pannas. 

Savukārt, ja gribas paēst, tad to iespējams izdarīt "KFC" un "Burger King" ātrās ēdināšanas iestādēs. 

Tiesa, par dažu zīmolu veikaliem ir paziņojums, ka tie uz laiku slēgti. Piemēram, "Masssimo Dutti", "Zara", "Mango", "Berhska", "Nike". Tikai daži zīmolu veikali šajā tirdzniecības centrā nedarbojas. Līdz ar to rodas jautājums, vai Krasnojarskas pilsētas iedzīvotājiem varētu rasties sajūta, ka Rietumi no Krievijas būtu novērsušies?      

"Aizliegtais paņēmiens" arī sazinājās ar dažiem veikaliem šajā tirdzniecības centrā, lai noskaidrotu, vai produkcija ir oriģināla un no kurienes tā ir? Sazvanītie "New Balance", "Lacoste" un "Guess" zīmolu veikalu pārstāvji norādīja, ka produkcija ir oriģināla un sankciju tās tirgošanai nav. 

Vai šie zīmoli tiek tirgoti ar pašu zīmolu turētāju ziņu un atļauju vai tomēr bez? No pašiem tirgotājiem to īsti saprast nevar, bet dažas atbildes ir atrodamas Jeilas pētnieku veidotajā sarakstā. Itāļu zīmols "Calzedonia" turpina pārdošanu Krievijā, franču "Lacoste" turpina pārdošanu Krievijā, Vācijas zīmols "NewYorker" turpina pārdošanu Krievijā, dāņu zīmols "Ecco" – jaunas investīcijas apturētas, bet turpina pārdošanu Krievijā. Tātad tas, ka uzņēmumi ir lielveikalos, nav nekāds negadījums, un viss ir pilnīgi legāli.

Starp lieliem uzņēmumiem, kas skaidri un gaiši turpina darbību Krievijā, liela daļa ir Ķīnas uzņēmumu, pazīstamākais – dažādu preču tirgotājs internetā "Alibaba". Tad ir arī pazīstami Japānas zīmoli – "Kawasaki" un "Yamaha". Ir arī Eiropas valstu uzņēmumi, tostarp no Slovēnijas, Grieķijas, Vācijas, Itālijas. Taču izteikti liela daļa no Francijas.

Franču zīmols, kas ražo zaļos zirnīšus, kukurūzu un ne tikai – "Bonduelle", tenisa rakešu un ekipējuma ražotājs "Babolat", franču kosmētikas zīmoli – "Clarins" un "Dessange", apģērbi "Etam" un "Lacoste". Krievijā vēl turpina darboties franču apsaimniekošanas uzņēmums "Veolia", arī Francijas restorānu tīkls "Group De Duff", vēl urāna ieguves uzņēmums "Orano".

Vairāki Francijas zīmoli nesteidz pamest Krieviju.

Piemēram, "Bonduelle" Latvijas pārstāvji skaidroja: "Runājot par mūsu darbību Krievijā, mēs esam šajā valstī jau vairāk nekā 25 gadus. Mēs tur nodarbinām gandrīz 1000 cilvēku. Trīs mūsu konservu un saldētas pārtikas rūpnīcas ražo pamata pārtikas produktus, piemēram, kukurūzu, zirņus un žāvētas pupiņas 146 miljoniem Krievijas patērētāju. (..) Mēs uzskatām par savu pienākumu nodrošināt cilvēkiem piekļuvi svarīgākajām pārtikas precēm un darīt visu iespējamo, lai izvairītos no pārtikas trūkuma. Šodien varas iestādes nedod rīkojumu pamest Krieviju, un mēs respektējam Francijas un Eiropas Savienības nostāju. Visu šo iemeslu dēļ mēs nodrošinām savas darbības nepārtrauktību Krievijā."

Taisnība ir, tāda rīkojuma nav, un pārtikas preces ir ārpus sankciju sarakstiem, un uz Krieviju var visu eksportēt. Firma "Bonduelle" to respektē. 

Jeila Universitātes pētnieki, kas jau gadu gadiem analizē uzņēmumu sociālo atbildību dažādās krīzes un sankciju situācijās, uzsvēra – šī ir unikāla situācija, ka tik daudz uzņēmumu izrādījuši savu nostāju. Proti, Krievijas tirgu, pēc pētnieku aplēsēm, pametuši aptuveni 1200 lielu ārvalstu kompāniju.    

Jeila uzņēmējdarbības skolas Līderības institūta vadītājs Džefrijs Sonenfelds norādīja: "Kad 1988., 1989. [gadā] tika nogāzts aparteīda režīms Dienvidāfrikā, biju tuvās attiecībās ar vairākiem uzņēmumiem – "General Motors, "Coca Cola", kuri veicināja 200 uzņēmumu masveida aiziešanu no tā tirgus. (..) Privātuzņēmumu aiziešana kombinācijā ar valdībai noteiktajām sankcijām – tas bija ļoti spēcīgi. Kā man tajā laikā skaidroja mācītājs Desmonds Tutu, liels aparteīda pretinieks – tas bija svarīgi ne tikai simboliski, bet arī saturiski, jo pilnībā izslēdza iespēju apiet sankcijas, izmantojot privātā sektora ekonomiku. Simboliski tas parastajam Dienvidāfrikas iedzīvotājam parādīja, ka viņi dzīvo nelietīgā, izstumtā valstī."

Krievijas gadījumā gan valsti ir pametuši sešas reizes vairāk uzņēmumu. Sonenfelds arī uzskata, ka šāda saraksta veidošana un analīze, – kurš aiziet, kurš paliek –, ir ļoti būtiska un uzņēmumus ietekmējoša. 

Sonenfelds sacīja: "Tā kā es veidoju rakstus un uzstājos televīzijā biznesa medijos, mēs publiski atklājām uzņēmumu sarakstu, kuri bija viltvārži, kuri meloja. Nekavējoties viņu akciju vērtība kritās. Tirgus vērtība samazinājās reālā laikā. Un tas bija neatkarīgi no tā, kādā industrijā viņi darbojās vai no kādām valstīm viņi nāk, vai kāds ir to mērogs. (..) Bijušais ASV Augstākās tiesas pārstāvis pirms 80 gadiem teica, ka saules gaisma ir labākais dezinfekcijas līdzeklis. Mēs nolēmām uzspīdināt saules gaismu virsū tiem uzņēmumiem, kas darbojas Krievijā."

Jāatzīmē, ka šajā sarakstā ir vairākas sadaļas. Sadaļa ar tādiem uzņēmumiem, kas darbību Krievijā jau pārtraukuši, ar tādiem, kas vēl nav pārtraukuši darbību, bet apturējuši investīciju plānus, tad ir tādi, kas ir palikuši, bet Krievijas karu Ukrainā stingri nosodījuši, tad ir arī tādi, kas strādā kā strādājuši, it kā karu neredzētu, un viņu argumenti ir dažādi.

Ar ko aizbildinās palicēji?

Sonenfelds stāstīja: "Attaisnojums, ar ko mēs bieži saskārāmies – bet mēs pārdodam humānās preces. Mūsu komandā bija arī mediķi, biotehnoloģijas eksperti, ar kuriem kopā apskatījām šos uzņēmumus. Lielākoties šīs preces bija konditorejas izstrādājumi – konfektes. Ja tās nebija konfektes, tā bija kosmētika. Pēc tam, kad mēs to atklājām, viņi atkāpās un teica – tie ir medikamenti. Uzminiet, kas bija šie medikamenti? Pretsāpju līdzekļi un antihistamīni. (..) Medikamenti, kuri paredzēti pret vieglu diskomfortu, nevis dzīvības glābšanu. Turklāt tam ir pieejami vietējie produkti."

Šajā ziņā pretrunīgi vērtējami, piemēram, ASV kompānijas "Mars" paziņojumi kontekstā ar novērojumiem Krievijas tirgū. Proti, uzņēmums nosodījis Krievijas sākto karu Ukrainā, bet Krieviju nav pametis: ""Mars" ir darbojies Krievijā vairāk nekā 30 gadus, un mēs nodarbinām gandrīz 6000 partneru, kuri gadu desmitiem ir bijuši mūsu uzņēmuma būtiska sastāvdaļa. (..) Mēs esam nolēmuši samazināt savu biznesu un koncentrēsim savus centienus Krievijā uz mūsu būtisko lomu Krievijas iedzīvotāju un mājdzīvnieku ēdināšanā."

"Mars" ražotie  zīmoli: kaķu ēdināšanā – "Sheba", "Whiskas", "KitKat", suņiem – "Pedigree" un "Chapi", bet cilvēku ēdināšanā "Mars" populārākie zīmoli – "Snickers", "Bounty", "Twix", "M&M" un "Skittles" konfektes, kā arī "Orbit" un "Wrigley’s" košļājamās gumijas. Šie šokolādes batoniņi, kā arī citas šis preces aizvien ir plaši nopērkamas Krievijas pārtikas veikalos.    

Pētījums: pametot Krieviju, uzņēmumi nevis ko zaudē, bet iegūst

Ko teikt par "Bonduelle" argumentiem? Pārtikas sektorā valdības sankciju nav, un viņi ar savu palikšanu to respektē...

Sonenfelds pauda: "Tā ir gļēvulīga nostāja. Jūs neskar sankcijas! (..) Darbības apturēšana Krievijā nav valdības sankcijas. Daži cenšas aiz tā noslēpties, un jums piedāvās sabiedrisko attiecību speciālistus, juristus, advokātus, kuri mēģinās jūs apvārdot. Jūs viņus varat apturēt, sakot – taupiet savu laiku un enerģiju. Valdības sankcijas ir kas cits. Mēs runājam par jūsu uzņēmuma neatbildīgo un bīstamo izvēli darboties Krievijā.''

Jeila universitātes pētnieku arī izbrīna, vai tas ir tā vērts – šādos apstākļos Krievijā maz palikt. Sonenfelds atzīmēja: "Tikai dažas firmas Krievijā vispār nopelna vairāk par 2% no globālajiem ieņēmumiem. Patiesībā ļoti reti kāds uzņēmums ieņēmumos gūst pat vienu procentu Krievijā. (..) Tā ir ļoti sarežģīta vieta, kur nodarboties ar biznesu. Peļņas iespējas ir zemas, darbaspēka kvalitāte nav laba – tur ir sarežģīti."

Pētnieki pat pierādījuši, ka, pametot Krieviju, uzņēmumi nevis ko zaudē, bet iegūst.

Sonenfelds stāstīja: "Pētījums rāda – jo dramatiskāk uzņēmums aizgāja no Krievijas, jo vairāk aktīvus norakstīja un tas viņiem teju neko neizmaksāja, un tirgus bija ļoti pateicīgs, ka aiziešanas ieguldījumus atguva trīskārši, četrkārši. Turklāt tas samazināja finanšu riskus, operatīvos un reputācijas riskus. Protams, kompānijas tika slavētas arī par viņu ētiskajiem apsvērumiem."

Latvijas uzņēmumi 

Taču – kā ar Latvijas kompānijām un uzņēmumiem, kas darbojas arī pie mums? Amerikāņu veidotajā sarakstā par to ir maz informācijas. Ir pieminēts, ka Krieviju pametis "Rimi" un "Elko Group", kā arī uz Krieviju vairs nelido "airBaltic". 

Tiesa, sarakstā ir vēl viena kompānija, kas ir sliktajā galā, – kosmētikas zīmols "Letique", kas turpinot strādāt Krievijā gan ar pasūtījumiem internetā, gan ar veikalu iepriekš minētajā Krasnojarskas iepirkšanās centrā.

Izrādās, "Letique"  piedāvā savu produkciju arī Latvijā. Bijusī ''Letique'' kosmētikas izplatītāja Latvijā Anna Zeiliņa skaidroja, ka tas vairāk ir Krievijā dzīvojošas blogeres Leras Čekalinas zīmols, produkcija arī tiekot ražota Krievijā, Latvijā savukārt ir uzņēmums, kas tos sertificē un tālāk sūta uz Eiropu. 

Pati Zeiliņa ar uzņēmumu vairs neesot saistīta, viņa pauda: "Mēs no 24. februāra esam atteikušies no šīs preces, un nav bijis iepirkuma, un mēs nestrādājam. Tieši šī iemesla pēc "Letique" Latvijā vismaz manā pārstāvniecībā nav vairs. Es zinu, ka ir pāris citas meitenes, kas ar to vēl nodarbojas, bet es ne."

Arī Latvijā ir bijuši vairāku kompāniju paziņojumi, ka ar Krieviju vairs nesadarbosies. Piemēram, to paziņojis piena pārstrādes uzņēmums "Food Union". 

Revidējot Krievijas veikalu plauktus, "Aizliegtais paņēmiens" manīja divus produktus ar Latvijas zīmolu vārdiem – Maskavas veikalā ''Pjatoročka'' pārdošanā esošo "Lāčplēša" alu, kas pieder uzņēmumam "Cido Grupa" un kas martā teica, ka uz Krieviju vairs neko neeksportēs, savukārt otrs ir "Yandex" interneta veikalā tirgotais "Latekofood" biezenis ar zīmolu "Rūdolfs".

Abi uzņēmumi norādījuši, ka viņi sadarbību ar Krieviju tiešām ir izbeiguši, pie vainas esot produkcijas izplatītāji.

"Cido Group" atbildēja: "Šī gada marta sākumā "Cido Grupa" pilnībā pārtrauca visu produktu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Diemžēl eksporta partneri turpināja "Lāčplēsis" alus tālākpārdošanu Krievijā, un pēc šādu faktu konstatēšanas šī gada septembra otrajā pusē "Cido Grupa" pilnībā pārtrauca "Lāčplēsis" alus eksportu uz visu valstu tirgiem – kopumā 15 valstīm."

"Latekofood" atbildēja: "Produktu pieejamība Krievijas tirgū izskaidrojama ar to, ka, īsi pirms Krievija uzsāka karadarbību Ukrainā, Krievijas distributoram tika veikta kārtējā piegāde, kas parasti bija ievērojami lielos apjomos. Mūsu ražotās preces derīguma termiņš ir vidēji 1,5–2 gadi, līdz ar to prece var būt joprojām pieejama Krievijas tirdzniecības vietās. Mums nav likumisku tiesību aizliegt šo produktu pārdošanu."

Tiesa, te arī jāatzīmē, ka pārtikas produktu jomā Krievija Latvijas uzņēmējiem pēdējos gados nav bijis liels tirgus, bet, piemēram, farmācijas uzņēmumiem gan. Uzņēmumi "Grindex", "Olainfarm" Krievijā tirgoja pat aptuveni trešdaļu no visa saražotā.

Medikamentu eksportam uz Krieviju sankciju nav. Farmācijas uzņēmumi, taujāti par to, vai tie palikuši Krievijā, "Aizliegtajam paņēmienam" komentāru, it īpaši saistībā ar Krievijas tirgu, atteicās sniegt. 

Taču abu uzņēmumu ražotie medikamenti atrodami Maskavas aptiekās, tostarp, piemēram, "Olainfarm" Latvijā ražotais remantadīns, gistafēns, neiromidīns un "Grindex" Latvijā ražotais herbastress, rispaksols, apilaks.

Vai cilvēki izvēlas zīmolu, kas nepamet Krieviju?

Karam sākoties, šogad martā Latvijā bija daudzi tirgotāji, kas paziņoja, ka importētās preces no Krievijas vairs netirgos, bija arī cilvēki, kas paziņoja, ka tās boikotēs un nepirks.

Ko darīt ar tiem produktiem no uzņēmumiem, kas aizvien turpina savu darbību Krievijā un to ir skaidri arī pateikuši? Kā faktors, ka uzņēmums turpina darboties Krievijā, ietekmē Latvijas iedzīvotāju vēlmi šī uzņēmuma produktus iegādāties pie mums? To "Aizliegtais paņēmiens" jautāja Latvijas iedzīvotājiem, kuri sacīja:

Manuprāt, nē [neesmu mainījusi iepirkšanās paradumus]. Es pat nezinu, bet neesmu. Es esmu skatījusies, kas tā kā ir palikuši, bet, manuprāt, es arī nepērku.

Nu, par kompānijām īsti es neskatos. Es vairāk par dziesmu izpildītājiem skatos. Tos, kas atbalsta Ukrainu, tos es varu klausīties. Tos, kas neatbalsta, tos es neklausos.

Es nesekoju līdzi šim. (..) Es vienmēr cenšos pirkt Latvijā ražotu produkciju.

Personīgi es par to nedomāju. Es zinu daudzus cilvēkus, kas par to domā, bet tas mani baigi neietekmē.

Es arī iepriekš daudz nepirku to produkciju no ārzemēm. Vairāk izvēlos Latvijas produktu.

Man vispār vienalga, kādas kompānijas strādā Krievijā. 

Uzņēmumu aiziešana no Krievijas nenozīmē preču pazušanu

Tātad daļa Rietumu kompāniju ir prom no Krievijas, bet daļa – palikušas par spīti tam, kā rīkojas Krievijas vara Ukrainā. Taču tas, ka daudzi Krievijai ir pateikuši "nē", nebūt nenozīmē, ka viņu zīmolu preces Krievijā vairs nav nopērkamas. Proti, Krievijas atbildes gājiens ir tā dēvētais paralēlais imports, kas nozīmē, ka to zīmolu preces, ko to īpašnieki vairs Krievijai nepiegādā, Krievijas uzņēmēji ieved no Krievijas kaimiņvalstīm – Kazahstānas, Gruzijas, Ķīnas. "Aizliegtais paņēmiens" jau iepriekš skaidroja, ka Krievija tādā veidā ieved rietumvalstu marku automašīnas, amerikāņu, korejiešu mobilos telefonus, un brīvi šos produktus tirgo. 

Šo uzņēmumu ražotie telefoni un mašīnas Krievijā tiek pārdotas bez viņu piekrišanas. Un šī nav gluži veiklu Krievijas uzņēmēju realizēta shēma, šī ir Krievijas varas un tās prezidenta Vladimira Putina pavisam oficiāla shēma.

Šogad jūnijā Putins parakstījis likumu par paralēlo importu, kas aizsargā vietējos uzņēmējus, kas importē ārvalstu produkciju, ja gadījumā Rietumu uzņēmējs pret viņu vērstos tiesā.

Proti, ja agrāk par importu bez zīmola turētāja piekrišanas uzņēmējam draudēja sods līdz pat 5 miljoniem rubļu jeb aptuveni 80 000 eiro, tad tagad nedraud nekas. 

Līdzās šim likumam ir saraksts ar konkrētām preču grupām un konkrētiem zīmoliem, ko drīkst šādā veidā importēt. Nesen šis saraksts papildināts ar vairākām alkoholisko dzērienu Rietumu markām, jo, kā smīkņājuši paši Krievijas ekonomisti, tuvojas Jaunais gads un krieviem taču vajag, ko dzert, – gan šampanieti, gan labu konjaku. Oficiāli tas saucas paralēlais imports, bet tautas valodā to var saukt arī par legalizētu zagšanu. Proti, daru ar tava zīmola precēm, ko gribu, un nemēģini nemaz tiesāties. 

Rezultātā veikalos plaukti pilni ar Rietumu precēm, un Krievijas cilvēks spriež – visi tomēr mūs mīl un ar mums tirgojas.

Šāda legalizēta shēma var arī radīt apjukumu par to, kurš ārvalstu uzņēmums Krievijas tirgū turpina strādāt, kurš – aizgājis, bet tā produkti tiek ievesti ar paralēlo importu. 

Jeilas uzņēmējdarbības skolas Līderības institūta pētniecības vadītājs Stīvens Tians norādīja: "Esam ļoti rūpīgi skatījušies uz paralēlo importu. (..) Tas ir absolūti bezprecedenta gadījums, kad tāda izmēra valsts kā Krievija ne tikai ir līdzvainīga, bet pat mudina intelektuālā īpašuma un tirdzniecības zādzības. Tas ir klasiskais īstermiņa pret ilgtermiņa ieguvumu kompromisa stāsts. (..) Ilgtermiņā tas ir ļoti kaitīgi. Neviens respektabls Rietumu bizness nevēlas saistīties ar Krieviju. Jo īpaši, ņemot vērā to, ka Krievija legalizē intelektuālā īpašuma un tirdzniecības zādzības. Tas ir absolūti neredzēti."

Un, ja par šāda veida zagšanu, tad tas ir ne tikai paralēlais imports. Krievija saviem uzņēmējiem ir atļāvusi bez maksas izmantot arī ienaidnieku valstu uzņēmumu patentus. Vēl ir arī bažas, vai tiesas Krievijā centīsies aizsargāt ārvalstu uzņēmumu tiesības uz savām preču zīmēm. 

Patentu un autortiesību speciālists Gatis Meržvinskis norādīja jau uz kādu konkrētu gadījumu – par britu multfilmas varoni "Peppa Pig", ko kāds Krievijas uzņēmējs bija atļāvies izmantot savai produkcijai.

"Pētersona patents – AAA Law" vadošais partneris, patentpilnvarnieks Meržvinskis stāstīja: "Tā ir "Hasbro Inc.", meitas uzņēmuma "Entertainment One UK" plaši pazīstamās un it īpaši bērniem pazīstamās televīzijas animācijas varoņa "Peppa Pig" īpašnieks, kurš iesniedza preču zīmes un autortiesību pārkāpumu prasību pret Krievijas pilsoni Kirovas apgabala šķīrējtiesā. Sākotnēji "Entertainment One" ieguva sev labvēlīgu spriedumu un nelielu naudas atlīdzību, tomēr 3. martā pēc iebrukuma un sankciju noteikšanas tiesa vēlākajā spriedumā nolēma, ka Krievijas pilsonis var turpināt izmantot "Entertainment One" preču zīmes bez samaksas vai atļaujas."

Šajā lietā tiesvedība vēl turpināsies, bet speciālists norādīja, ka

ar Krieviju un tās tiesām, kuras, no vienas puses, ir neatkarīgas, no otras – varas hierarhijā, tagad vairs neko nevar zināt.    

"Krievija ir pievienojusies visiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tad, protams, ka viņiem būtu jāievēro šie starptautiskie akti un attiecīgi jāizpilda un jāpiemēro vienlīdzīgi, ņemot vērā tātad šos te godīguma un patiesuma principus. (..) Diemžēl mēs esam pie valsts, kura ir neprognozējama, kura neievēro attiecīgi ne starptautiskos likumus, attiecīgi ir iebrukusi Ukrainā un turpina šīs postošās kara darbības, nerēķinoties ne ar ko," atzīmēja Meržvinskis.

Ja preču zīmju zagšana attīstīsies šādā virzienā, tas nozīmē, ka jebkurš Krievijā varēs ražot tumšu dzērienu un saukt to par "Coca-Cola".

Pētnieks Tians piebilda: "Coca-Cola" sāka tiesvedību, lai principā mēģinātu novērst "Fanta" pārsaukšanu par "Fantola". (..) Šobrīd Krievijas tiesu sistēma nevēlas aizstāvēt "Fanta" intelektuālo īpašumu. (..) Tie ir Krievijas starpnieki, kas pelna no šādu pelēkā tirgus produktu iepludināšanas tirdzniecībā. Tie nav paši uzņēmumi. "Coca-Cola" un "McDonald’s" negūst labumu no tā, ka tirgū ir "Fantola" vai "Yum and Taster", vai kā sauca to "McDonald’s" atdarinātāju. Tā nav šo uzņēmumu vaina. Tie ir starpnieki, kurus atbalsta Kremlis."

Savukārt Meržvinskis norādīja: "Es domāju, ja attiecīgi Krievija turpinās šādu politiku, kas tātad varētu būt vērsta pret intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu, tad, visticamākais, valstīm, kuras, teiksim, jūtas vai kuru tiesību īpašnieki ir aizskarti, tad šīm valstīm vajadzētu griezties Pasaules Tirdzniecības organizācijā ar lūgumu piemērot vēl pastiprinošas sankcijas, vai arī  lūgt skaidrot Krievijai, kāpēc šāda rīcība tiek no viņu puses veidota."

Pasaules Tirdzniecības organizācija izvairīga

Krievija tāpat kā Latvija aizvien ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un šīs organizācijas galvenais mērķis ir rūpēties, lai tirdzniecība valsts starpā būtu godīga un nepārkāptu starptautiskus likumus, tostarp autortiesību jomā. Tādēļ "Aizliegtais paņēmiens" rakstīja oficiālu intervijas pieprasījumu uz galveno organizācijas biroju Šveicē, Ženēvā, lai noskaidrotu, kā organizācija rīkojas Krievijas gadījumā.

Organizācija atbildēja: "Paldies par jūsu ziņojumu un intervijas pieprasījumu saistībā ar jūsu izklāstītajiem jautājumiem. Tomēr mēs nevaram komentēt, un mums būs jānoraida šis pieprasījums."

"Aizliegtais paņēmiens", saņemot atteikumu, vēlējās noskaidrot, kāpēc organizācija nekomentēs šo jautājumu, pamatojot, ka tie ir ļoti svarīgi jautājumi gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem.

Organizācija atbildēja: "Sveiki, paldies par jūsu atbildi. Mēs nesekojam līdzi tam, ko dara privātie uzņēmumi, reaģējot uz Krievijai noteiktajām sankcijām, un tāpēc nevaram komentēt. Ar laba vēlējumiem."

"Bonduelle" konservētie zirnīši            

Franču zīmols "Bonduelle" vēsta, ka aizvien strādā un strādās Krievijā. Sankciju uz pārtikas precēm nav. Strādāt Krievijā ir viņu brīva izvēle. "Bonduelle" firmas produkcija tiek plaši tirgota Krievijas veikalu tīklā "Pjatoročka" un lielveikalos "Karusel", kas ir gan Maskavā, gan daudzās citās Krievijas pilsētās, un ir viena īpašnieka uzņēmums ar vairāk nekā 17 000 veikalu.

Šī veikalu ķēde nav gluži parasta. Tā pieder Krievijas kompānijai "X5 Retail", kuras vieni no īpašniekiem ar aptuveni 48% akciju ir koncerns "Alfa Group", bet "Alfa Group" viens no  dibinātājiem un arī īpašniekiem ir Mihails Frīdmans, kurš vēl gada sākumā bija arī "X5 Retail" padomes loceklis. Frīdmans ir ne tikai Krievijas miljardieris, bet līdz ar pirmajām kara dienām tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

Frīdmana iekļaušana sankciju sarakstā pamatota ar šādām ziņām: "Mihails Frīdmans ir "Alfa Group" dibinātājs un viens no galvenajiem akcionāriem grupā, kurā ietilpst lielākā Krievijas banka "Alfa Bank". Viņam ir izdevies izkopt ciešas saites ar Vladimira Putina administrāciju, un viņš tiek saukts par galveno Krievijas finansistu un Putina iekšējā loka veicinātāju. Viņam ir izdevies iegūt valsts īpašumus, izmantojot valdības sakarus. Vladimira Putina vecākā meita Marija vadīja labdarības projektu "Alfa-Endo", ko finansēja "Alfa Bank". Vladimirs Putins ir apbalvojis "Alfa Group" lojalitāti Krievijas varas iestādēm, sniedzot politisku palīdzību "Alfa Group" ārvalstu investīciju plāniem."

Frīdmanam tagad ir liegta ieceļošana Eiropas Savienības valstīs, ir sankcijas pret īpašumiem, kā arī pret viņa aktīviem, kas ir arī dažādu kompāniju akcijas.

Līdz ar to franču zīmola "Bonduelle" zirnīši tiek tirgoti sankcijām pakļauta Krievijas oligarha veikalā. Franču zirnīši, var teikt, vairo šī miljardiera ienākumus.

Vai tas tā ir bijis domāts, piemērojot sankcijas? Vai varbūt "Bonduelle" kaut ko pārkāpj? 

Publisku un skaidru atbildi uz šiem jautājumiem "Aizliegtais paņēmiens" nesaņēma ne no Latvijas iestādēm, ne arī no Eiropas Komisijas. Vienīgā neoficiālā replika – uzņēmums skaitās no sankcijām tīrs, ja sankcijām pakļauta īpašnieka daļa tajā ir mazāka par 50% un ja šis cilvēks šajā uzņēmumā neieņem amatus, kuros tiek pieņemti lēmumi.

Formāli, pēc publiskām ziņām, Frīdmana piederošajai "Alfa Group" pieder mazāk – 48% no veikalu ķēdes, šogad 1. martā Frīdmans arī pameta "X5 Retail Group" padomi, lēmumus tātad, var teikt, nepieņem, bet vai šo veikalu tīklu tagad var uzskatīt par tīru? Tās īpašnieku vidū, piemēram, bez "Alfa Group" vēl ir arī ārzonas kompānijas. Taču vai un kas aiz šīm kompānijām stāv, nav skaidrs. 

Juridiskā biroja "Sorainen" vadošais speciālists, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps atzina, ka šis nav vienkārši: "Ir šīs  sarežģītās īpašumtiesību ķēdes vai vēl jo vairāk, ja kontrole tiek realizēta caur, teiksim, daudziem ģimenes locekļiem vai paziņām, vai vēl kādos citos slēptākos veidos, tad, protams, to ir ļoti grūti konstatēt. Jāteic, ka tur ir saskatāms risks, ka nejauši var sadarboties ar tādu personu, kura faktiski kontrolē netiešā veidā, kāda sankcijām pakļautā persona. (..) Šeit diemžēl tāda viena vieta vai konsolidēta vieta, kur šādu informāciju atrast, nav iespējama."

Līdz ar to nevar arī saprast – sodīt vai nesodīt uzņēmumus, kas tomēr sadarbojas. 

Krievijas ekonomikas sagrūšana atgādina kūdras degšanu 

Pagaidām Krievija, kā redzams, kārpās, tostarp arī ar starptautiski neatzītām vai pat aizliegtām metodēm. Šobrīd kopumā kaut kas Krievijai arī sanāk – rublis nostabilizēts, Krievijas iedzīvotāju acīm redzama deficīta arī nav, izņemot automašīnu tirdzniecību. Lai arī no Krievijas vēl nevar aizlidot uz Eiropu, ekonomistu skatījumā tas ir tikai pagaidām, jo daudzu ārvalstu kompāniju novēršanās no Krievijas kopā ar valstu noteiktajām oficiālajām sankcijām pamazām iedarbojas.

Krievijas ekonomists Igors Lipsics sacīja: "Ir sācies process, es to sauktu par Krievijas ekonomikas sagrūšanu, un tas atgādina kūdras degšanu. Ja zināt, kā deg kūdra, sākumā zem zemes un uguns nav redzama ārēji, protams, liekas, ka mežs ir normāls, nekas nedeg, bez uguns, liesmas ir apslēptas zem zemes slāņa. Viņš tur deg stipri, pēc tam liesmas izraujas un sākas neapturams ugunsgrēks. Tas šobrīd notiek Krievijā.''

Jeila Universitātes pētnieks Sonenfelds piebilda: "Sankcijas strādā pamatīgi. Tās ir vienas no sekmīgākajām ekonomiskajām blokādēm, kādas jebkad ir pieredzētas."

Rūk Krievijas naudas rezerves, ko viņi cītīgi bija veidojuši kopš 2014. gada. Liela daļa aizvien arī iesaldētas no ASV un Eiropas Savienības puses. Šogad otrajā pusē Krievijas valsts ekonomika uzrāda jau lejupslīdi par aptuveni 4%.

Galvenais jautājums nākotnē, – kas tālāk notiks ar Krievijas gāzes un naftas eksportu jeb ienākumiem, kas līdz šim veidoja vairāk nekā pusi no visiem budžeta ieņēmumiem. Gada pirmajā pusē Krievija ar to pat varēja nopelnīt vairāk – cenas augstas, bet līdzšinējo pircēju ir kļuvis mazāk, un attiecībā uz naftas produktiem – no 5. decembra Eiropas Savienībā stājas spēkā arī oficiāls importa aizliegums naftai, kāds tas jau ir Krievijas metālam un kokmateriāliem.
Vēl paliek gāze, bet arī no tās Rietumeiropa faktiski ir atteikusies.

Sonenfelds skaidroja: "Kādreiz aptuveni 43% no Eiropas Savienības dabasgāzes patēriņa bija Krievijas gāze. Šobrīd viņi pērk 8–9 procentus un varētu iztikt pat bez tā. To ir aizstājusi sašķidrinātā dabasgāze, ko gan var viegli piegādāt no Norvēģijas, Alžīrijas un ASV."

Kā galveno draugu Krievija šobrīd pasniedz Ķīnu. No vienas puses, Ķīna ar Krieviju aizvien arī tirgojas, bet ķīnieši drīzāk izmanto situāciju, turklāt rezervēti, jo daudz lielāks Ķīnas tirdzniecības partneris ir ASV, un arī tas politiski jāņem vērā.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmēja: "Mēs redzam, ka Ķīna un Indija šobrīd ietur tādu zināmā mērā, nu, tādu vismaz politiski neitrālu pozīciju. Lielās kompānijas, protams, kurām ir globāls bizness, īpaši nelec arī Krievijas apskāvienos, baidoties no šīm sankcijām un ierobežojumiem, bet ir tādas mazās, vidējās kompānijas, kuras var darboties un kuras šobrīd, kā arī redzam, – izmanto iespējas nopelnīt."

Naftas produktus ķīnieši pērk ar atlaidi, savukārt gāzes eksports uz Ķīnu ir ierobežots.    

Krievijas ekonomists Lipsics sacīja: "Mums ir gāzes vads ''Sibīrija'', kas starp citu celts par Ķīnas naudu. Un par gāzi, ko mēs sūknējam pa šiem cauruļvadiem uz Ķīnu, mēs par to naudu nesaņemam, jo maksājam par to, ka mums uzcēla šo gāzes vadu. Tāpēc gāze, kas šobrīd iet uz Ķīnu, naudu īpaši Krievijai neienes. Bija Putinam centieni ar Ķīnu sarunāt uzcelt vēl vienu gāzes vadu, bet ķīnieši negribēja un jauna gāzes vada uz Ķīnu nebūs."

Tikmēr ASV pētnieks Sonenfelds skaidroja: "Krievija nepelna ar naftu. Viņi naftu no zemes izsūknē par 46 dolāriem, vidējā cena ir 80 dolāri, no kuriem atņem 35 dolārus kā atlaidi. Un tad vēl viņiem ir daudz ilgāks piegādes laiks, nekā ar Eiropu – aptuveni mēnesis. Rezultāts – vai nu viņiem vispār nav peļņas, vai arī viņi teju cieš zaudējumus."

Krievijas sāktā kara Ukrainā cena var izrādīties valsti pat ļoti gremdējoša. Tiesa, var jau dzīvot arī nabadzīgi un pieticīgi, un lielai daļai Krievijas iedzīvotāju tas pat nenozīmē pārmaiņas.    

Gašpuitis sacīja: "Tā pati Venecuēla turpina funkcionēt, neskatoties uz diezgan masveidīgām ekonomiskām, sociālām problēmām. Tā pati Irāna. Varbūt Ziemeļkoreja – tas tāds ekstrēms piemērs, bet nu arī mēs redzam, ka Krievijai savs modelis var tikt izveidots. (..) Vai viņi ir gatavi pārsēsties uz, teiksim, Irānā ražotām mašīnām vai Āfrikā ražotām mašīnām, tā ir viņu izvēle."

Savukārt Lipsics sacīja: "Krievija nespēs atgriezties 2021. gada ekonomikas līmenī, kā minimums vēl gadus 10. (..) Krievijas iedzīvotāji atrodas, es teiktu, tādā ne pārāk labā noskaņojumā. Viņi uzmundrinās, saka, ka ne viss ir slikti un jūs mūs nenobiedēsiet, bet faktiski redzam, ka cilvēki stipri nobiedēti. (..) Viņi ir pārstājuši pirkt ko citu, izņemot pārtiku. (..) Viņi cenšas kaut ko noglabāt, uzkrājumu veidošana palielinājusies reizes astoņas salīdzinājumā ar miera apstākļiem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti