Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Pārtikas cenas. Inflācija»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Ne mans dzimums»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Pārtikas cenas. Inflācija»

«Banānu cīņas» pērn un dārdzība veikalos šogad – kā augušas pārtikas cenas

Pašreizējo krietni kāpušo pārtikas cenu dēļ cilvēkiem nu jau nākas domāt, ko ēst un no kā labāk atteikties. Daļai preču cenu pieaugums bijis lielāks, daļai – mazāks. Vienīgais produkts, kam cena dažos veikalos pat kritusies, ir degvīns, un īpaši kāpusi nav arī cūkgaļas cena. Vairāki aptaujātie Latvijas uzņēmumi atzina – elektroenerģijas un izejvielu izmaksas ir krasi kāpušas, un arī cenu stabilizēšanās tik drīz aiz apvāršņa nav redzama, uzzināja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Pārtikas cenas. Inflācija".

ĪSUMĀ:

Toreiz un tagad

Pērnā gada rudenī, oktobra sākumā, Latvijā ienāk pārtikas preču mazumtirdzniecības tīkls "Lidl", un daudzi pircēji stāv garu garās rindās Rīgā, Rēzeknē un citviet. Saka, – esot tā vērts, jo pārtikas produktiem te zemas cenas.

Ar "Lidl" ienākšanu jauns konkurents pie apvāršņa parādījās gan "Rimi", gan "Maximai", un arī "Top", "Citro", "Elvi", kā arī visiem pārējiem. Atzinīgus vārdus par jauno situāciju pauda arī valstsvīri, jo līdz ar konkurenci pārtikas cenas, ja ne ļoti, tad mazliet jau nu gan būšot zemākas, jo visi cīnīsies un konkurēs.

Pirmā lielā "kauja" bija par banāniem – vieniem tie maksāja 39 centus kilogramā, bet "Rimi" – pat 29 centus. Šobrīd piecreiz dārgāk – 1,39 eiro kilogramā.

Bet kā ir ar citiem produktiem? Ar maizi, pienu, gaļu, ar to, ko ēdam katru dienu?

"Aizliegtais paņēmiens" salīdzināja vairāku produktu cenas pērn decembra vidū ar to, kādas tās ir šobrīd, septembra vidū, proti, deviņus mēnešus vēlāk.

Skābais krējums, tauku saturs 20%, 400 grami, vislētākais variants

  • "Lidl", "Pilos" cena pērn decembrī  0,89 eiro. Tagad – 1,35 eiro, 52% pieaugums.
  • "Rimi Basic" polipakā cena pērn decembrī 0,85 eiro. Tagad – 1,15 eiro, 35% pieaugums.
  • "Maxima", "Farm Milk" cena pērn decembrī 0,79 eiro. Tagad – 1,15 eiro, 46% pieaugums.

Siers, tauku saturs 45%, 150 gramu iepakojums

  • "Lidl", siera "Carski" cena pērn decembrī 1,29 eiro. Tagad – 1,49 eiro, 16% pieaugums.
  • "Rimi" Holandes siera cena pērn decembrī 1,49 eiro. Tagad – 1,99 eiro, 34% pieaugums.
  • "Maxima" Holandes siera cena pērn decembrī 0,99 eiro. Tagad – 1,25 eiro, 26% pieaugums.

Augstākā labuma kviešu milti

  • "Lidl" divu kilogramu iepakojuma "Belbake" cena pērn decembrī 1,15 eiro. Tagad – 1,69 eiro, 47% pieaugums.
  • "Rimi" "Dobeles dzirnavnieks", divi kilogrami, cena pērn decembrī 1,49 eiro. Tagad – 2,69 eiro, 81% pieaugums.
  • "Maxima" "Dobeles dzirnavnieks", cena pērn decembrī 1,95 eiro. Tagad 2,99 eiro, pieaugums 53%.

Arī vismaz uz pusi tagad dārgāk.

Makaroni "Fusilli", puskilograms

  • "Lidl" pērn decembrī 0,49 eiro. Tagad 0,79 eiro, pieaugums 61%.
  • "Rimi" cena pērn decembrī 0,33 eiro. Tagad 0,49 eiro, pieaugums 49%.
  • "Maxima" cena pērn decembrī 0,33 eiro. Tagad 0,49 eiro, pieaugums 49%.

Var teikt, ka arī uz pusi dārgāk.

Baltmaize 300 grami, vislētākā

  • "Lidl" "Tastino" maizes cena pērn decembrī 0,19 eiro. Tagad – 0,39 eiro, pieaugums 105%.
  • "Rimi" "Beķera" maizes cena pērn decembrī 0,19 eiro. Tagad – 0,49 eiro, pieaugums 158%.
  • "Maxima", "Mana maize" cena pērn decembrī arī 0,19 eiro. Tagad – 0,49 eiro, pieaugums 158%.

Tātad divreiz dārgāk un vēl vairāk.

Cukurs

  • "Lidl" cukura cena pērn decembrī 0,55 eiro kilogramā. Tagad – 1,09 eiro, pieaugums 98%.
  • "Rimi Basic" cena pērn decembrī 0,59 eiro kilogramā. Tagad – 1,09 eiro, pieaugums 85%.
  • "Maxima" cena pērn decembrī 0,55 eiro. Tagad – 1,09 eiro, pieaugums 98%.

Vistas fileja

  • "Lidl" 400 gramu iepakojuma cena pērn decembrī 1,89 eiro. Tagad – 2,69 eiro, pieaugums 42%.
  • "Rimi" iepakojuma cena pērn decembrī 2,39 eiro. Tagad – 2,69 eiro, pieaugums 13%.
  • "Maxima" cena pērn decembrī 1,59 eiro. Tagad – 2,99 eiro, pieaugums 88%.

Cīsiņi, gaļas daudzums ap 50%, iepakojums ap puskilogramu

  • "Lidl", zīmola "Baroni" cīsiņu cena pērn decembrī 1,49 eiro. Tagad – 2,49 eiro, pieaugums 54%.
  • "Rimi" "Rakveres" cīsiņu cena pērn decembrī 2,29 eiro. Tagad – 2,79 eiro, pieaugums 22%.
  • "Maxima" cīsiņu cena pērn decembrī 2,29 eiro. Tagad – 3,09 eiro, pieaugums 35%.

Bet vēl pēdējais produkts, ko gluži nevar uzskatīt par pārtiku, bet tomēr intereses pēc...

Puslitrs lētākā degvīna

  • "Lidl" zīmola "Gieroy" degvīns, 37,5 grādi, cena pērn decembrī 4,89 eiro. Tagad – 4,85 eiro.
  • "Rimi" zīmola "Beloff" degvīns, 37,5 grādi, cena pērn decembrī 4,90 eiro. Tagad – 4,85 eiro.
  • "Maxima", zīmola "SOS" degvīns, 38% grādi, cena pērn decembrī 4,90 eiro. Tagad – 4,90 eiro.

Proti, pieauguma nav – "Maxima" veikalos tas maksā, cik maksājis, bet "Lidl" un "Rimi" par dažiem centiem pat lētāk.

Pirmie secinājumi, ja runā par pārtikas produktu cenām, – šo dažu apskatīto produktu gadījumā ir diezgan dramatiski.

Ko par cenām domā cilvēki

Kādi viņiem cenu novērojumi veikalos, un kā tas ir mainījis viņu ēdienkarti?

Aivars: "Viennozīmīgi ievēroju, kāpums reizēm ir 50 un pat vairāk procenti. Paradumus? Īsti laikam nē, nav ietekmējis."

Sebastians un Alojs: "Protams, esam pilnīgi katrai precei manījuši lielas izmaiņas. Bieži vien čipsiem, – es esmu tāds milzīgs čipsu fans, – trīs reizes augstāka cena. Jā, tieši paaugstinājās, dubultā cena. Man tas tiešām nepatīk. – Bet kāda ir tā tava reakcija – tu vairāk nepērc čipsus, tu pērc retāk, tu meklē, kam ir zemāka..? – Es retāk pērku. Patiesībā, jā, daudz, daudz retāk ēdam čipsus un tās lietas, kurām tieši ir uzkāpusi cena.

Ilze: "Cenas noteikti ir kāpušas. To mēs esam pamanījuši visi, es pārsvarā iepērkos internetā, un es vienkārši redzu, ka tas groziņš – viņš nemainās, bet patiesībā cenas ir [kāpušas]. Vismaz pieņemsim, – ja mēs agrāk nedēļā varējām pa 50 eiro nopirkt, tagad tie jau ir 80 eiro."

Uldis: "Es jums pastāstīšu tādu anekdoti – divas tantes saka, tagad ir ļoti tādas diētiskas cenas. Tā es arī atbildu, nu diētiskas tiešām viņas ir."

"Aizliegtais paņēmiens": Varbūt ir kādi produkti, kurus jūs tagad vairāk nevarat atļauties?

Uldis: "Pagaidām varu. (..) Es neesmu feinšmekers, kā saka. Tepat ir vistiņas, nopērku zupiņu, mājās negatavoju, dzīvoju viens. Diemžēl. Tā ka…

"Aizliegtais paņēmiens": Bet veikalā jau tāpat ieejat.

Uldis: Nu, jā, maizi nopērku, "Forever" kādu sardeli, tur ir garšīgas, un tā. Un darbā bērnudārzā paēdu, par ko es samaksāju.

Una: "Jā, esmu pamanījusi. Bet tik un tā ēdiens ir jāpērk, un tur neko nevar padarīt. Īsti mēs nevaram padarīt neko par to."

Irēna: "Tas, ka ir dārgāk, to gan piefiksējusi, tas patiesībā pēdējās nedēļas laikā ļoti strauji pamanīju. (..) Ar bažām patiesībā gaidu jauno gadu, kad sola, ka pēc decembra mums nebūs tas labākais... Paradumi diemžēl mainās, skatās arī, lai mazāk saldumus [pirktu], augļi tiek ierobežoti."

Un tagad pērk visu stingri pēc saraksta.

Irēna: "Jā, jā, tagad ir saraksts, un tiešām skatās stingri pēc saraksta. Skumji atzīties, ka tā ir. Negribas, negribas.. Bet tā ir."

Dace: "Protams, izvērtējam, vai to vajag, vispār pārdomājam, ko ēdīsim. Ne visu pērkam."

"Aizliegtais paņēmiens": Kas ir tie produkti, kurus vairs nepērkat?

Dace: "Ko mēs vairs nepērkam… saldumus, dažus augļus. Tā pārsvarā no saldumiem laikam izvairāmies un kaut kādiem augļiem."

Ligita: "Nu, skatos lētākās, akcijas preces un tamlīdzīgi. Tā kā pensiju jau pielika, nav jau nemaz tik briesmīgi."

Kāda vērtējums ir pieticīgāks, kādam dramatiskāks, bet pārtikas preču cenu pieaugums nav palicis nepamanīts.

Ko rāda un nerāda oficiālie dati

Ja ielūkojas oficiālās statistikas rādītājos un jau konkrēti inflācijas skaitļos, kas raksturo dažādu cenu pieaugumu, secināms, ka inflācija šogad augustā pret pagājušā gada augustu – kopējais rādītājs 21,5%, bet jau konkrēti pārtikas un bezalkoholisko preču sadaļā cenu pieaugums ir 25,7%.

No vienas puses tas nebūt nav maz, jo, piemēram, pērn augustā pret 2020. gada augustu kopējā inflācija bija tikai 3,7%, bet no otras puses – 25,7% cenu pieaugums pārtikai, ko šobrīd uzrāda oficiālie dati, diezgan ievērojami atšķiras no dažiem raidījuma aplūkotajiem piemēriem, kuros dažu produktu cena bija pat divkāršojusies.

Kā tiek aprēķināta oficiālā pārtikas produktu inflācija, un kāda tā ir jau konkrētām produktu grupām?

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) katru gadu nosaka Latvijas iedzīvotāju izdevumu grozu jeb to, kam mēs vispār tērējam naudu – cik procentu pārtikai, cik apģērbam, transportam, elektrībai un tā tālāk.

Piemēram, 2022. gadā grozs izskatās vidēji šādi:

  • Lielākā pozīcija – 25,5% tēriņi pārtikai;
  • 17,1% izdevumi mājoklim, kas ietver komunālos maksājumus;
  • transporta izdevumi – 13,5%,
  • 8% alkoholam un tabakai;
  • ap 7% no saviem ienākumiem – kultūrai un izklaidei.

Katrai izdevumu grupai ir savas apakšgrupas, piemēram, pārtikas izdevumos galvenās pozīcijas: maizes produkti, gaļa un piena produkti.

Dati liecina, ka vistas gaļu, kā arī cūkgaļu mēs ēdam piecas reizes vairāk nekā liellopu gaļu, proti, vistas gaļas īpatsvars izdevumu grozā 1,1%, cūkgaļas – 1%, bet liellopu – tikai 0,2%.

Veicot aprēķinus, pirmā lieta ir visu izdevumu sastrukturēšana, savukārt otrā – sekošana līdzi cenām visās šajā pozīcijās.

CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns norādīja: "Mēs katru mēnesi aptuveni iegūstam informāciju par aptuveni 25 000 cenu. Apsekojam aptuveni 2000 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas. Un kopumā mums ir vairāk kā 500 dažādu preču un pakalpojumu."

Un ir vesels cilvēku kolektīvs, kuriem tas ir ikdienas darba pienākums.

"Faktiski mums ir 15 cilvēki, kas to vien dara, kā reģistrē šīs cenas. Cenas tiek reģistrētas katru mēnesi no 4.  līdz 20. datumam. Atšķirība ir degvielas cenas, kuras reģistrē no 1. līdz 25. datumam. Nu un tad, protams, apkopojot šo informāciju, mēs iegūstam mēneša inflācijas rādītājus," viņš sacīja.

Pārtikas segmentā ik mēnesi tiek fiksētas aptuveni 7000 cenas 134 konkrētiem veikalos nopērkamiem produktiem Rīgā un desmit Latvijas lielākajās pilsētās.

"Mūsu gadījumā tā ir tikai mazumtirdzniecība, proti, tas, kur iet mājsaimniecības. Es pieļauju, ka daļa varbūt arī iegādājas kaut ko vairumā, bet nedomāju, ka tas būtu tipiski. Līdz ar to, protams, ka mēs koncentrējamies uz mazumtirdzniecības tīklu (..) Ir arī dažādi veikali. Principā visu šo izvēli varētu raksturot vienā vārdā – popularitāte, respektīvi, tas, kur tipiski iedzīvotājs ies iegādāties konkrēto preci."

Un arī to, kuriem produktiem, piemēram, kurai maizei fiksēt cenu un kurai ne, nosaka produktu popularitāte.

"Faktiski, jā, tas mērķis ir izvēlēties populārāko maizi un tad sekot viņai līdzi. Protams, ja pēkšņi tā pazūd, tad nākas aizvietot ar kādu citu maizi, bet it kā tajā normālā gadījumā tā būtu viena un tā pati maize, viens un tas pats iepakojums."

Vēl viens svarīgs aspekts – ja kādam produktam konkrētajā brīdī ir atlaide, tad tā tiek ņemta vērā, ja vien atlaide nav saistīta ar derīguma termiņa beigām.

Bet ko gan nozīmē produkta popularitāte? Zīmolu tik daudz, preču arī, un populārs nereti tas, ko ļoti reklamē, vai arī kuram produktam ir atlaide. Kā tam izsekot?

"Aizliegtais paņēmiens" intereses pēc Centrālajai statistiskas pārvaldei lūdza visu 134 produktu sarakstu, kuriem tiek fiksētas cenas, pēc kurām statistiķi nosaka inflāciju visā valstī,  bet saņēma atteikumu: "Dati par uzņēmumu pakalpojumu cenām, preču cenām, zīmoliem, individuāliem produktiem netiek izpausti. (..) Respondentu datu konfidencialitāti garantē 2015. gada 4. jūnija Statistikas likums."

Statistikas likumā punkts par konfidencialitāti tiešām ir, un katra respondenta atbilde nav izpaužama. Vienlaikus jānorāda, ka "Aizliegtais paņēmiens" nelūdza vis, kurš produkts ir populārs tieši "Rimi", "Maxima" vai "Lidl", bet gan kopainu.

Līdz ar to – oficiāli produktu saraksts, pēc kā tiek mērīta inflācija valstī, ir slepens. Un viss.

Bet ko saka oficiālie inflācijas rādītāji par konkrētām pārtikas produktu grupām, salīdzinot šī gada augustu pret pagājušā gada augustu?

Bet inflācija alkoholiskajiem dzērieniem? Tie gan ir citā, ne pārtikas kategorijā, bet to raidījums piemin, jo viens piemērs ar degvīnu liecināja, ka cenas pieauguma nav vispār. Oficiālā statistika saka, ka kopumā pieaugums ir – vidēji 6%. Tiesa, tas arī nav daudz.

Kā redzams, 100% pieaugums oficiāli nav nevienai pārtikas preču grupai, un, iespējams, tāds tas varētu būt tikai atsevišķiem produktiem, bet arī šie dati liecina, ka kopējā aina ne tuvu nav rožaina – cilvēkiem par pārtiku jāmaksā krietni vairāk.

Kāpēc cenas tā aug

Lai saprastu iemeslus, "Aizliegtais paņēmiens" runāja ar tirgus speciālistiem, ekonomistiem, secināja, ka lielā atbilde tālu nav jāmeklē – lētie Krievijas gāzes laiki līdz ar karu Ukrainā ir beigušies, arī elektrībai citi rēķini.

Piemēram, "Ķekavas" putniem vajag siltumu. AS "Putnu fabrika Ķekava" pārstāve Maija Avota norādīja: "Gāze mums apsilda putnu mītnes, kas mūsu gadījumā ir 100 putnu mītnes. Ja mēs runājam par to pašu gāzes izmaksu – tās šobrīd mūsu gadījumā pieaugušas pat par 600 % attiecībā par periodu, kas bija gadu atpakaļ, elektrība – turpat 200% pieaugums."

Pagriezt zemāk neko arī īsti nevar.

"Putni aug... Tas kopējais cikls ir 38 dienas, kas nozīmē, ka pirmajās dienās cāļi tiek ievesti kūtī un atbilstoši konkrētā putna vecumposmam ir noteikts temperatūras režīms. Mazajiem cāļiem tie ir 33, 34 grādi, kas nodrošina, ka šis putns aug veselīgs. (..) Cālim paaugoties lielākam, temperatūra pakāpeniski tiek samazināta – attiecīgi cikla beigās, protams, mēs sasniedzam šos 19 grādus, kas ir minimālā temperatūra, kurā putni jūtas labi un neslimo. Ja mēs kādā no posmiem nojauktu šai šķirnei nepieciešamo temperatūras režīmu, tas viennozīmīgi nozīmē, ka putns nejutīsies labi, viņš būs diskomfortā, attiecīgi slimības, arī mirstības līmenis noteikti būs augstāks. (..) Mūsu gadījumā samazināt temperatūru nozīmē drīzāk kaut kādus procesus vispār apturēt, izslēgt," skaidroja Avota.

Un arī cept cilvēkiem maizi zemākā temperatūrā īsti nevar.

Latvijas Maiznieku biedrības un SIA "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs pauda: "Ja mēs runājam par gāzi, tad mūsu uzņēmumā, teiksim, šis gāzes cenas kāpums bija 12 reizes – 1200%. (..) Elektrībai ir 1,5 reizes."

Un arī piena pārstrādes uzņēmumi nav izņēmums. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādīja: "Šis gads ir iezīmējies ar vēl nebijušu energoresursu izmaksas cenu un cenu pieaugumu. Katram, protams, savs stāsts, bet pieaugums ir mērāms no 30 līdz pat vairāku simtu procentiem, ja mēs runājam par gāzi."

Otrkārt, ievērojami augušas arī dažādu izejvielu cenas.

"Pēdējais gads ir bijis tāds, kāds vēl nav bijis līdz šim, proti, piena iepirkuma cena ir pieaugusi par 60%," norādīja Šolks.

Savukārt AS "Putnu fabrika Ķekava" pārstāve sacīja: "Barības cenas pieaugums, kas, salīdzinot, piemēram, ar periodu, kas ir gadu atpakaļ, ir pieaugusi turpat par 40%."

Savukārt maizei, kam vajadzīgi milti un ne tikai, izejvielu cenu pieaugumi vēl iespaidīgāki.              

Latvijas Maiznieku biedrības un SIA "Dona" valdes priekšsēdētājs  Kārlis Zemešs pauda: "Ja mēs skatāmies pagājušā gada septembri un šīgada [septembri], tad līdz pagājušā gada septembrim mēs kviešu miltus pirkām par aptuveni 280–300 eiro tonnā, tad tā cena sasniedza 600 eiro milti tonnā. Būtībā tas 200% kāpums."

Tad vēl arī sāls, kā arī vajadzīgās taukvielas. Zemešs sacīja: "Vai tās ir eļļas vai margarīns, vai dažādas šīs lietas, – tas kāpums bija dramatisks, jo pamatizejviela – rapsis – no 300–400 eiro tonnā uzkāpa līdz kādam 1000 un vairāk eiro tonnā. Ja mēs rēķinām, ka no rapša tonnas mēs varam iegūt kaut kādus aptuveni 400 litrus eļļas tikai, tad mēs pārrēķinām, mēs iegūstam to provizorisko bez pārstrādes izmaksām šo rapša eļļas cenu."

Visas šīs cenas diktē globālais tirgus, kurā līdzīgi kā ar naftu un gāzi, ir savas biržas. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe norādīja: "Gan graudi, gan piens, piena produkti Latvijā tiek tirgoti, viņiem cenas pielīdzinās pasaules tirgum, ja mēs ražojam vairāk, nekā spējam patērēt, un mēs eksportējam. (..) Principā mums ir tas, kas notiek pasaules tirgos, un tam mazs sakars ar to, kas notiek Latvijā. (..) Un pasaules tirgos kopš pagājušā gada ļoti pieauga graudu cenas, kviešiem vispār bija tādas rekorda, kādas nav pēdējos nez cik gados bijis."

Tā izskatās kviešu cenu līkne Parīzes biržā, kas sāka augt šogad februāra beigās, līdz ar kara sākumu Ukrainā, maksimums maijā, tad cena kritās, bet šobrīd tā aizvien ir par aptuveni 40% augstāka nekā pērn septembrī.

 

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pauda: "Šeit ir svarīgi saprast, ka biržas cena – tas nav kaut kas mākslīgs, nereāls vai ko mēs redzam tikai datoros kā ciparus. Tā ir cena, ko mūsu piegādātājiem jeb zemniekiem ir iespēja fiksēt, kad viņi pieņem lēmumu, ka, ja tā cena viņus apmierina, viņiem ir iespēja pārdot graudus, izejot no biržas cenas. (..) Tur ir atšķirības pa kultūrām, taču pamata graudu kultūras ir piesietas kviešu graudu cenai biržā."

Ietekme ir ne tikai uz maizes ražošanu, bet arī citiem miltu produktiem. Un ne tas vien – degvielas cenu kāpuma dēļ vēl lielākas ir arī izmaksas transportam, ar ko preci izvadāt pa veikaliem. Tāpat cēlušās iepakojumu cenas.

"Runājot par ražošanas izmaksām, tad man ir grūti nosaukt kādu pozīciju, kurā nav pieaugušas šīs izmaksas," pauda Amsils.

Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums "Food Union", kas apvieno Rīgas piena kombinātu, ''Valmieras pienu'' un ''Limbažu pienu'', "Aizliegtajam paņēmienam" atsūtīja šādu apkopojumu par izmaksu pieaugumu:

Vēl arī kā faktors ir darbinieku algas, kas vidēji valstī augušas par aptuveni 7%, bet tas ir vidēji, un tas nenozīmē, ka tās augušas visur. Ir uzņēmumi, kas tās nevar atļauties celt.

Latvijas Maiznieku biedrības un SIA "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs norādīja: "Tā godīgi sakot, tā ir viena no sadaļām, kas ir vismazāk kāpusi, jo mēs varam streikot tikai paši savā uzņēmumā. Tas neko nemainīs, jo nav, no kā paprasīt. Jo, godīgi sakot, mums naudiņa jānopelna pašiem. (..) Tur jāsaka paldies darbiniekiem, kas ir ļoti lojāli uzņēmumam."

Dažādu pieaugumu procenti tik griežas un griežas, un, jo augstāka produkta cena, jo lielāka sanāk summa par pievienotās vērtības nodokli. Inflācija aug, bet otrā pusē ir pircējs, kuram tas viss jāspēj nopirkt. Bet cik ilgi?

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādīja: "Šūpošanās ir jau sākusies.. (..) Jo mēs ļoti jūtam, ka produkti, kuri ir ar augstāku pievienoto vērtību, kas faktiski normālos apstākļos ir gan derīgi un veselīgi patērētājam, gan izdevīgi produktu ražotājam, – praktiski no viņiem mūsu pircēji atsakās, un tas ir saprotams, jo viņi ir salīdzinoši dārgāki. (..) Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par ikdienas produktiem – kā piens, biezpiens, krējums, arī sviests, tad šeit būtisku patēriņa kritumu mēs šobrīd vēl nenovērojam. (..) Tas nozīmē, ka mūsu pircējs, – nu kaut kas ir jāēd! – tātad pircējs izvēlas ikdienas produktus."

Uz jautājumu, vai visi uzņēmumi spēs izturēt, esot spīlēs starp izmaksu pieaugumu un iedzīvotāju pirktspēju, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe atbildēja tā: "Es zinu, ka ražotāji pārskata receptūras, skatās, kā lētāk. (..) To, kas būs, mēs paši varam tikai spriest, jo tomēr galvenie noteicēji pasaules tirgū, it sevišķi energotirgū, ir Krievija. Un kā Krievija rīkosies, to mēs neviens nezinām. (..) Jā, degviela, kļuvusi lētāka, graudu cena no augšas ir pakāpusies uz leju, bet priekšā ir ziema un, tāpat kā mēs katrs ļoti satraucamies par tiem rēķiniem, ko saņemam privāti individuāli, tie paši rēķini ir arī uzņēmējiem, arī uzņēmumam."

AS "Putnu fabrika Ķekava" pārstāve Maija Avota norādīja: "Es gribētu teikt, ka prognozes ir optimistiskas, bet patiesībā viņas nav optimistiskas. Tas, ko mēs skaidri zinām, ka mēs cenu celšanu galapatērētājam uzskatām kā tādu galējo soli tikai tajā brīdī, kad tas ir, nu, mēs jau no savas puses vairs savādāk nevaram. (..)

Bet cenu kritums?

Bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja: "Tas ir atkarīgs no tā, cik strauji normalizēsies elektrības un gāzes cenas. Pirmkārt, jau gāzes cenas Eiropā."

Savukārt Kristaps Amsils, "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, sacīja: "Es neparedzu izmaiņas jeb kaut kādu stabilitāti ātrāk, par ātrāko momentu, kad izbeigsies karš."

Tikmēr "Luminor" bankas galvenais ekonomists Strautiņš analizēja: "Ja būs cenu kritums, cenu līmeņa kritums, tad tikai nākamā gada otrā pusē. Ja mēs runājam par gadu kopumā, tad varbūt 2024. gadā iespējams, iespējams, mēs varētu ieraudzīt zemāku cenu līmeni nekā 2023. gadā kopumā. Tas nebūs tūlīt. Pat ja būs, tas nebūs tūlīt."

Bet kādēļ cūkgaļai un alkoholam cenas tā neaug?

Izrādās, cūkgaļas cenas gadījumā viena atbilde ir "Ķīna", proti, pēc tur 2020. gadā piedzīvotā Āfrikas cūku mēra, kad tika izkauts miljoniem cūku, šī nozare tagad ir atjaunojusies, un Eiropas cūkas tā pērk mazāk un mazāk, bet Eiropā cūkas aug un aug.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece norādīja: "Eiropa saražo vairāk, nekā patērē, bet pretī nav šie eksporta tirgi. Ir samazinājies Ķīnas tirgus un citi Āzijas tirgi. (..) Tas ir viens. (..) Otrs arī ir patēriņa samazinājums, paradumu maiņa, respektīvi, sabiedrības spiediens par dzīvnieku labturību, par dzīvnieku valsts proteīna lietošanu."

Un arī alkohola cenas gadījumā, kas nav tik būtiski kāpusi, ir divi skaidrojumi – pirmais pašā gala cenā, kas redzama veikalā, ražotāja cenas īpatsvars ir ļoti neliels.  

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja: "Atšķirībā no pārējām precēm, mums ir akcīzes nodoklis diezgan liels. Pieņemsim, it sevišķi stiprajiem dzērieniem, nodokļu īpatsvars ir tuvu, bet dažreiz pie 70%, lētākajiem dzērieniem pat pie 80%. Līdz ar to, teiksim tā, šis produkta cenu līmenis bieži vien ir kaut kādi 20, dažreiz 30% no visas kopējās cenas. Tīri, tīri produkta cena."

Tāpēc mazākas arī gala cenas svārstības, ja aug produkta izmaksas.

Otrkārt, alkohols, kas tiek tirgots tagad, iespējams, ir vēl ražots pēc vecajām cenām, ''labajos'' laikos. "Bieži vien šis ceļš no ražotāja līdz plauktam labākajā gadījumā ir divas nedēļas, bet parasti tie ir trīs līdz seši mēneši," norādīja Vītols, norādot – ir indikācijas, ka tagad sāksies lielāks cenu lēciens arī šajā nozarē.

Kā ir citās valstīs?

Salīdzinot šī gada augusts pret pērno augustu pēc Saskaņotā patēriņa cenu indeksa jeb pēc Eiropā vienotas metodoloģijas aprēķiniem, secināms – kamēr Latvijā ir 21,4% inflācija, vēl augsta tā ir arī:

  • Igaunijā 25,2%
  • Lietuvā 21,1%
  • Ungārijā 18,6%
  • Čehijā 17,1%.

Bet zemākie rādītāji Eiropā ir:

  • Vācijā 8,8%
  • Luksemburgā 8,6%
  • Somijā 7,9%
  • Maltā 7%
  • Francijā 6,6%
  • Vidēji visās Eiropas Savienības valstīs – 10,1%.

Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējā inflācija 2021. gadā, kad tā bija 5%, bet tomēr – kāpēc tik liela atšķirība ar Latviju? Kā skaidroja ekonomisti, turīgām un mazāk turīgām valstīm, kāda tomēr ir Latvija, – ievērojami atšķiras iedzīvotāju izdevumu grozi, līdz ar to arī atšķiras to nozīmība kopējā inflācijas rādītājā.

Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norādīja: "Mums un arī citās Eirozonas valstīs ­– inflācija nāk no globālajām cenām pārtikai un enerģētikai arī. Kāpēc pie mums inflācija daudz augstāka nekā Eirozonā? ­ Tāpēc, ka tieši mums ir ļoti liels īpatsvars patēriņa grozā tiem produktiem, uz kuriem tieši cenas aug. Līdz ar to mums ienākumu līmenis zems, līdz ar to mēs iztērējam savus ienākumus, lai iegādātos tos pārtikas produktus, un visi tie komunālie pakalpojumi arī šeit ir liels īpatsvars. Un tieši to cenas aug, tāpēc mums tā vidējā inflācija ir tik augsta."

Izdevumu grozu atšķirības:

Latvijas iedzīvotāju galvenās izdevumu pozīcijas:

  • Pārtika – 25,5%
  • Mājoklis un komunālie izdevumi – 17,1%, aptuveni 60% no tiem iedzīvotāji izdod par elektrību, gāzi vai citu enerģiju.

Somijas iedzīvotāju galveno izdevumu īpatsvars:

  • Pārtika – 13,3%
  • Mājoklis un komunālie izdevumi – 26,3%

It kā krietni vairāk nekā Latvijā, bet no tiem par elektrību, gāzi vai citu enerģiju tiek izdoti tikai 18%. Pat ne piektā daļa no visiem izdevumiem par mājokli.

Tas nenozīmē, ka somi mazāk ēd vai mazāk tērē elektrību, bet gan, ka viņiem ir krietni vairāk naudas un gan pārtikas, gan enerģijas proporcija viņu izdevumos ir zemāka. Līdz ar to – cenu pieaugums tik ļoti viņu maciņos nav jūtams.

Taču ne tas ir vienīgais faktors – somi daudz mazākā mērā cietuši arī no krietni augušās gāzes cenas. Viņu enerģijas īpatsvarā 2020. gadā gāze bija tikai 7%, tagad vēl zemāk, kamēr Latvijā tie ir 20%. Gāzes vietā daudzi somi sildās ar elektrību, savukārt tās ražošanā liels īpatsvars atomenerģijai un atjaunojamajiem resursiem. Vienīgi no naftas cenām tik viegli neaizbēgt.

Somijas bankas "Aktia" galvenais ekonomists  Korins Lasse norādīja: "Lielākais faktors ir bijis naftas cena. Globālajos tirgos tai cena joprojām saglabājas diezgan augsta, bet tā stabilizējas. Otrais faktors, kas jāatceras – inflācija mēra cenu pārmaiņas pret iepriekšējo gadu. Periods, pret kuru tu salīdzini, arī ir svarīgs. Mēs šobrīd esam septembrī, pagājušajā gadā šajos mēnešos naftas cena jau bija 80 dolāri par barelu, šis faktors arī ietekmē inflācijas palēnināšanos."

Vēl viena atšķirība – kamēr Latvijā inflāciju ietekmēja arī algu pieaugums, Somijā tas bijis niecīgs, ap diviem procentiem. Jeb var teikt, ka viņiem jau tā gana lielas algas.     

"Somijā šobrīd inflācija tiek saistīta ar importu, mēs neesam novērojuši lielu pieprasījuma pieaugumu, kas nozīmētu, ka ļoti strauji pieaug algas. Tādā ziņā domāju, ka tas ir palīdzējis Somijas inflācijai un ekonomikai," sacīja Lasse.

Ekonomists Pēteris Strautiņš, runājot konkrēti par pārtikas cenu pieaugumu salīdzinājumu ar Latviju (25,7%) un Somiju (12,5%), izteica arī šādu pieņēmumu: "Ir tāda versija, ka caurmērā visa preču izplatīšanas ķēde Baltijā strādā pagaidām ar mazākiem krājumu apjomiem. Iespējams, arī tas, ka uzņēmumiem Baltijā ir mazākas finanšu rezerves, līdz ar to viņi ir vienkārši spiesti ātrāk to cenas pieaugumu novirzīt uz patērētājiem. Varbūt dažās jomās konkurence nav tik intensīva."

Bet ar visu savu 7,9 procentu inflācijas rādītāju somi nav laimīgi.

Ekonomists Korins Lasse teica: "Šobrīd redzam, ka enerģijas un vairāku izejvielu cenas samazinās, bet tajā pašā laikā relatīvi augstās enerģijas izmaksas ieperinās citu pakalpojumu un produktu cenās. Šis efekts plešas platumā pa visu perimetru, kas ir uztraucoši. (..)"

Valstu scenāriji inflācijas rādītāja ietekmēšanai ir dažādi: viens – samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) kādām preču grupām ar domu, lai šie produkti ir lētāki patērētājiem, piemēram, tā rīkojusies Polija. Savukārt otrs scenārijs – neko nesamazināt, bet pieaugušos nodokļu ieņēmumus, kas valstij rodas no cenu pieauguma, novirzīt dažāda veida atbalstam.

Latvija, kā zināms, šobrīd gājusi otro ceļu, proti, gan pagājušā ziemā bija, gan šoziem ir plānotas īpašas subsīdijas kā iedzīvotājiem, tā arī uzņēmumiem, lai mazinātu energoresursu cenu dārdzību. Savukārt Somijas valdība šobrīd lēmusi iet pirmo ceļu, un no 1. decembra plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai no esošajiem 24% uz 10%.

Šo jautājumu skatīs parlaments, tomēr "Aizliegtā paņēmiena" intervētajam ekonomistam tas nešķiet labs plāns.

Viņš sacīja: "Valdībai šobrīd izaicinājums ir pieaugošais valsts parāds, un PVN ir liels ienākumu avots. Šī brīža situācijā es neatbalstītu PVN samazināšanu. (..) Mums tuvojas vēlēšanas – tās notiks pavasarī. Kā jau zināt, šajā laikā politiķiem patīk tērēt daudz naudas, bet viņiem no tā ir jāizvairās. Jau šobrīd ir problēma, ka valdība ir uzkrājusi diezgan lielu parādu. Ne tikai Covid-19 vai kara dēļ, bet viņiem bija diezgan vaļīga politika attiecībā uz aizņemšanos."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti