Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Nedzirdīgajiem

Province

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Covid-19 un alkohols»

Arī alkohola pandēmija? Kā gada laikā mainījušies dzeršanas paradumi

Vai Covid-19 laika ilgstošie ierobežojumi un paaugstinātā stresa apstākļi, ar ko jāsadzīvo cilvēkiem, arī plašās mājsēdes, nav izraisījušas jaunu alkohola patēriņa vilni, kas vēlāk var nozīmēt papildu problēmas sabiedrības veselībā, kā arī alkohola atkarīgo skaita palielinājumā? To vētīja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, analizējot alkohola tirdzniecības datus un uzklausot cilvēku stāstus.

ĪSUMĀ:

Ko rāda dati?

Aptaujas

Globālā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 55 tūkstoši respondentu no 171 valsts, tika fiksētas vairākas tendences alkohola patēriņa. Pirmkārt, 29% aptaujāto alkoholu Covid-19 laikā lieto mazāk nekā līdz tam, jo ierobežoto sociālo kontaktu dēļ nav kompānijas, ar ko iedzert. Otrkārt, aptuveni 40% alkoholu tomēr ir lietojuši vairāk nekā pirms pandēmijas, un iemesli daudzi: vairāk laika, garlaicība, stress, trauksme, nomāktība un vēlme kompensēt noteiktos ierobežojumus.

Latvijā plašu pētījumu par šo tēmu šobrīd nav, bet tendences aptaujā centies saprast “Benu” aptieku tīkls kopā ar datu firmu “Gemius”. Šogad janvāri publiskotie secinājumi liecina, ka 14% aptaujāto alkoholu lietojuši mazāk, bet 18% – vairāk.

Tirgotāju dati

Ko novērojuši alkohola tirgotāji un izplatītāji?

“Alkohola patēriņš pēdējo divu gadu laikā ir krities par aptuveni 5%. (..) Ja analizējam alkohola kategoriju jau sīkāk detaļās, tad katrā kategorijā – gan alus, arī vīns, dažādi dzērieni un kokteiļi, – katrā ir neliels kritums, bet īpaši novērojams kritums tieši stipro dzērienu kategorijā. Tekilai pieprasījuma kritums pērn ir bijis pat par 40%,” pastāstīja “Maxima” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Veikalu tīkla “Rimi” novērojumi: “Salīdzinot 2019. un 2020. gadu ar šo gadu, kopējais pārdotais vienību skaits ir nedaudz samazinājies. Populārākās alkoholisko dzērienu kategorijas “Rimi” veikalos ir vīns un dzirkstošie vīni. No stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem iecienīti ir džins, rums. Tāpat neliels pieaugums vērojams konjaka, viskija un liķiera kategorijā. Līdz ar tūristu sarukumu valstī saistībā ar Covid-19 izplatību pērn un šogad mazinājies pieprasījums pēc balzamiem.”

“Latvijas balzama” produkcijas izplatītāja “Amber Distribution Latvia” valdes loceklis un Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes loceklis Pāvels Fiļipovs apliecināja, ka pārdotais daudzums ir samazinājies: “Stiprā alkohola skaitļi krīt, krīt vīna daudzums, gāzētie vīni. Kopējais patēriņš Latvijas tirgū samazinās.”

Par atšķirīgām tendencēm vēsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati dažādās alkoholisko dzērienu grupās:

  • Degvīns: +3,1%
  • Rums un balzams: +14,8%
  • Konjaks un brendijs: +5,0%
  • Viskijs: +10,5%
  • Vīns: -4,6%
  • Liķieris: -6,6%
  • Alus: - 7,8%.

Kopā, ņemot vērā lielo vīna komponenti šajos rādītājos, 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, vērojams kritums par 6%.

Ko parāda dati par janvāri un februāri, kad Latvijā bija ieviesta nedēļu nogales mājsēde? Salīdzinot šī gada sākumu ar attiecīgo periodu pērn, redzams – gan janvārī (-3,8%), gan februārī (0,9%) bija kritums.

Divi “bet”

Taču, vērtējot šos datus, jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt, 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ārvalstu tūristu skaits, kas Latvijā nakšņojuši, samazinājās par aptuveni 1,2 miljoniem jeb 64%. Tātad tie, kas iepriekš, iespējams, Latvijā pirka un patērēja alkoholu, to vairs nedara.

Otrkārt, Latvijas alkohola politika līdz šim lielā mērā ir bijusi orientēta arī uz pierobežas tirdzniecību, kur vairāk pircēju no Igaunijas un Lietuvas. Šobrīd šādu pircēju faktiski vairs nav.

To apliecināja Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija): “Nu, ļoti, ļoti būtiski samazinājusies, jo faktiski jau igauņi tagad “COVIDpass” dēļ pāri robežai netiek. Valkā tiek tikai tie, kuriem ir kaut kāds īpašs iemesls ģimenē vai skolā, kas tiek pārbaudīts, kas ir ļoti maza daļa. Līdz ar to veikali ieiet ar lielu mīnusu un vienkārši pašlaik piemaksā par pastāvēšanu. Apgrozījums nevis procentos, bet reizēs ir samazinājies.”

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm, pierobežu tirdzniecības devums līdz šim ir bijis aptuveni 15% no iekšējā alkohola patēriņa. “Akcīzes nodokļa izteiksmē 2018. gadā bija 16% no iekasētā akcīzes nodokļa. Tātad vairāk nekā 39 miljoni eiro ir iekasēts tieši par tiem dzērieniem, kas iegādāti pierobežā. 2019. gadā tas samazinājās. Par 2020. gadu mums nav zināmi dati,” pastāstīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.

Tātad tas var nozīmēt, ka Latvijas iedzīvotāji papildus līdzšinējam patēriņam šobrīd izdzer vēl gandrīz visu neatbraukušo tūristu normu un neesošo igauņu un lietuviešu pircēju devu. Tā kā bāri un kafejnīcas strādā tikai līdzņemšanas režīmā, alkohols tiek patērēts mājās.

Alkohols kā lēta psihoterapija?

“Aizliegtais paņēmiens” uzklausīja cilvēku stāstus par to, kā mainījies alkohola patēriņš pandēmijas laikā.

Jauna sieviete ar vīru un bērniem.

“Es dzeru vīnu droši vien kā visi jaunieši piektdienas vakaros un mājas ballītēs, bāros. Tas ir pāraudzis vairāk mājas pasēdēšanās. Un šobrīd jau gadu dzeram divatā ar vīru. Lai cik tas absurdi neizklausītos, “Zoom” ar draugiem piektdienas vakarā satiekamies, katrs savās mājās dzeram. Tā ir tāda sava veida jaunās paaudzes pasaules, jaunās ikdienas socializēšanās. Šobrīd diemžēl dzīve ir nospriegojusies tā ļoti, man jāatzīst, ka mēs dzeram diezgan daudz.”

Glāzi, divas, pat vairāk. Bet ar vīru vienojušies, ka uz abiem ne vairāk kā vienu pudeli vakarā.

“Man ir divas augstākās izglītības, tāpēc es saprotu, kā tas izklausās. Bet iedzert ir forši, it sevišķi šodien, kad ir ļoti daudz stresa... Es arī saprotu, noteikti zinu, ko teiks dakteri vai atkarību speciālisti, bet

man tas tiešām ir veids, kā mazliet relaksēties, jo darba mazāk nav kļuvis, pienākumu mazāk nav kļuvis. Tieši otrādi.

Agrāk pavisam noteikti nedzērām tik daudz, tie bija piektdienu, sestdienu vakari, varbūt vienu reizi pa nedēļas vidu. Šobrīd tas ir drīzāk ir otrādi, ka ir izņēmums, kad mēs vienu vai divas dienas nedzeram vakaros.”

Arī veikali ir pretimnākoši šajā laikā.

“Es zinu, kas manam vīram garšo, zinu, kas man. Ieejot veikalā, noejot gar tiem vīna plauktiem, paskatos, kuriem vīniem ir atlaides, lielas iespējas izmēģināt. Jo atlaides mūsdienās alkoholam ir daudz, bieži, labas. Ja vīnu, kurš ikdienā maksā 20 eiro, vari nopirkt par 10, 13, man tā liekas ļoti laba atlaide, es izmantoju šādas atlaides.”

Šobrīd viņa atzīst, ka nu jau jāmeklē ceļš pretējā virzienā un jāspēj atteikties no iedzeršanas.

“Kaut kādā brīdī, ar veselo saprātu domājot līdzi, saproti, ka ir pa daudz. Ne tādā ziņā, ka man tas sāk traucēt, ka nevarētu no rītiem pamosties un esmu aizpampusi, tādā ziņā nē. Bet, vienkārši ar veselo saprātu domājot, tu saproti, ka droši vien katru dienu dzert nav pārāk labi – ne veselībai, ne pašsajūtai.”

Ko saka psihoterapeits?

Ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš skaidroja, ka pandēmija ir nesaprotams laiks, kurā rodas trauksme, neziņa un apjukums. “Tieši neziņa ir saprotams avots bailēm. Un bailes, kaut arī ir ļoti dabiska un veselīga, vērtīga sajūta, kas mums palīdz izvairīties no briesmām, ir arī ļoti grūti izturamas. Un ir dabiska vēlēšanās no šīm bailēm izvairīties. Var teikt, ka bailes par bailēm. Un alkohols un citas vielas ļoti labi palīdz šo situāciju tā kā anestezēt, noņemt to sāpīgumu. Un cilvēkam ir raksturīgi, ka viņš atgriežas pie tā, kas viņam palīdzēja,” skaidroja Vītiņš.

Psihoterapeits arī piebilda, ka cilvēkam ir raksturīgi noliegt kaitīgo ietekmi tam, kas ir palīdzējis: “Tādējādi viņš it kā nepamana, ka ir kļuvis atkarīgs un ka iedzeršana ir kļuvusi pārāk bieži.”

Vispirms šādā gadījumā ir svarīgs dialogs ar sevi.

Vissvarīgākais ir godīgi pajautāt sev pašam: vai nav tā, ka es dzeru par daudz?

Es jau vairs neskaitu vienu vai divus mēriņus, bet jau iet četri, varbūt piedzeros. Un otrs jautājums, kas būtu jāpajautā, – kāpēc es to daru. Vai tas ir tāpēc, ka man bez alkohola ir kļuvis grūti kaut ko pārvarēt? Ja tas tā ir, tad, visticamāk, es izvairos no daudz veselīgākiem veidiem, kā spriedzi izturēt. Varbūt es iedzeru arī tādēļ, ka ir attiecību problēmas? Nu, tādā gadījumā labāk palīdzēs konsultācija ar terapeitu, nevis alkohols,” norādīja ārsts.

Vīrietis, 31 gads, strādā loģistikas jomā.

Savulaik strādājis par bārmeni, kur ilgā nakts darba dēļ jutis, ka aizraujas ar alkoholu, tāpēc mainījis darbu. Pirms Covid-19 krīzes nolēmis alkoholam pielikt punktu pavisam – sācis pareizi ēst, iet uz sporta zāli. Pirmo Covid-19 uzliesmojumu pavasarī pat izturējis veiksmīgi.

Tā kā tas bija uz vasaru, tad arī bija, ko darīt, un daudz tas īpaši neiespaidoja. Bet šis otrais vilnis, kad viņi aizvēra. (..) Tagad ir – es jūtu, kad es jau esmu sācis tā kā atkal iedzert vairāk nekā tikai uz svētkiem. Ne tikai pasēžot kādā kompānijā vai kaut kā. Un man liekas, ka, protams, tur ir arī psiholoģiski iemesli. Bet tas, man liekas, ir vairāk tā dēļ, ka daudz brīva laika, jo šīs [sporta] zāles ir ciet. Viss ir ciet. Un atkal tā kā krītu vecos akmeņos, kāpju uz veciem grābekļiem virsū.”

Kļūstot siltākam laikam, tagad viņš cenšas atgriezties pie sporta. Tomēr tas nemaz neesot tik viegli.

“Es biju gan “Ušakova kepkā”, gan vēl visur kaut kur, kur var pasportot tā forši. Bet var just, ka viss progress pazudis. No vienas puses, kad pazūd progress, tad arī uzreiz ir tāds, ka... Grūtāk ir atsākt un piespiest sevi iet un kaut ko padarīt. Jo vieglāk ir atvērt aliņu, mājās pasēdēt un paskatīties kādu filmu.”

Trīs bērnu mamma, 36 gadi.

Viņai ir vīrs, kurš daudz strādā, un ir trīs bērni, par kuriem ir viņas galvenā rūpe. Lielākais pārbaudījums ir tad, kad visi ir mājās. Pērn pavasarī viņa sāka glābties vīna glāzēs. Bet pamazām izdzertā apjoms palielinājies, nereti pārgājusi arī jau uz brendiju.

“Tu uztaisi pusdienas, uztaisi vakariņas. Un pēc 20 minūtēm atveras ledusskapis. Viņi visi virina ledusskapi. Viņi kaut ko tur meklē. Es nezinu ko. Un tu nespēj pirkt ne tikai ēdamo, bet arī nespēj vairs gatavot ēdamo. Es sāku zvanīt citām māmiņām, prasīt, vai jūsu bērni arī tikpat daudz ēd. (..)

Vidējais iet pie vecākā, jo tas sēž televizorā vai datorā, un viņš laužas pie viņa istabā. Un tur sākas bļaušana. Mazākais iet pie vidējā. Mājās tas troksnis. Reāli šāva korķus ārā. Un tad domāju: iedzeršu vīniņu un tad atlaidīs. Vīniņš, vīniņš, pēc tam jau saproti, ka ar vīnu jau vairs nevar izrullēt, tad iedzer kaut ko stiprāku. Nu kaut kā tā… Baigi, baigi traki bija. Un tad vīrs sāka piefiksēt, ka dzeru biežāk.

Vīrs var aiziet pasportot. Viņš tādā veidā noņem spriedzi. Es jau nevaru iziet pasportot. Kādam ir jāpaliek ar bērniem iekšā mājās ar melnu muti. Nu, tad es ieleju sev, apsēžos ar bērniem un klausos, kā viņi tur sitas.

Man vienu mirkli bija doma, ka es nopirkšu vienvirziena biļeti un aizmukšu no mājām. Tas ir par daudz. 

Bet, protams, mēs mīlam savus bērnus, savus vīrus un visus pārējos, bet, kad ir par daudz, tad ir par daudz.”

Vasarā bijis mazliet vieglāk, bet tad atkal rudens un jauni ierobežojumi, atkal visi mājās. Viņa palīdzību meklējusi pie terapeita.

“Sāku apmeklēt par bērniem un par pāru attiecībām. Alkohols bija tikai tēma, kurai mēs pieskārāmies. Viņa man prasīja, vai es uzskatu, ka tā ir problēma. Es teicu: īsti nē. Man partneris uzskata, ka tā ir mana problēma, ka sākusi esmu dzert biežāk, jo viņš nedzer necik. Es jau viņiem saku, ja es būtu vīrietis, es katru vakaru dzertu alu, tas būtu normāli. Šobrīd es sieviete, kas katru vakaru iedzer vīnu. Nu tas vairs nav normāli.”

Bet tomēr viņa sev atzina, ka prasās iedzert alkoholu.

“It kā tu vari kontrolēt, bet tai pašā laikā braucot mājās, ir doma, ka varētu attaisīt vīnu un iedzert, bet nevar, jo jābrauc vēl kādam pakaļ uz bērnudārzu, pēc tam viņš jāizved vēl uz treniņu. Tu to domu atliec uz trīs, četrām stundām, taču ļoti gaidu to mirkli, kad varēšu iedzert to vīnu. Bet esmu nolikusi sev griestus, ko drīkst, lai nebūtu par traku. Lai tu nākamajā dienā arī spēj funkcionēt.”

Terapeitu apmeklējusi no oktobra līdz martam. Tagad vīnu gan iedzer, bet jau dozēti, ne vairs katru vai katru otro vakaru.

Ko saka ārsts un narkoloģe?

Ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš norādīja uz apkārtējo cilvēku nozīmi: “Ja apkārtējie pamana, tad ir tas jūsu jautājums, kā rīkoties apkārtējiem? Noteikti viņiem vajag uz to norādīt. Par to noteikti nevajag klusēt. Jo, ja arī viņi pretī saņems raksturīgu ziņu “man ar alkoholu viss ir kārtībā”, tad tas nekas. Cilvēks kādā brīdī padomās, kādā brīdī tas informācijas daudzums uzkrāsies, iespējams, līdz kritiskajam. (..)

 Līdz ar to svarīgi tiešām ir smalkjūtīgi neklusēt, bet to norādīt arī dzīvesbiedram.

Ja attiecībās ir tā, ka par to nevar pateikt, tad, protams, ir jārisina šīs attiecību problēmas, bet alkohols nebūs tas, kā to var atrisināt.”

Covid-19 laika novērojumus komentēja arī narkoloģe, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna, norādot, ka šobrīd, iespējams, gaidāmā problēma vēl nemaz nav aptverama.

“Ļoti daudzi cilvēki ir izmainījuši arī savus paradumus, tajā skaitā arī to, ka viņi strādā attālināti. Līdz ar to viņi var atļauties lietot dažādas apreibinošas vielas un alkoholu arī darba laikā. Viņiem nav tā problēma, ka viņiem rīt jāiet uz darbu, jābūt formā. Līdz ar to arī tas attur no palīdzības meklēšanas.

Tā kā faktiski mēs tās izmaiņas redzēsim tikai ilgtermiņā, kas notiks pēc tam, kad pandēmija beigsies.

Jāsaka, ka ne jau tikai narkoloģija būs tā, kas ar šīm problēmām saskarsies. Ir virkne dažādu  citu patoloģiju, kas ir saistītas ar alkohola lietošanu – sirds un asinsvadu slimības, traumas. Mēs redzam arī mūsu centrā. Ir arī ekspertīžu nodaļa, kur policija nogādā gan autovadītājus, kur ceļu satiksmes negadījumi ir pieauguši. Ir pieaugusi vardarbība ģimenē. Ir ģimenes skandāli.”

Viņa arī atgādināja – alkohola lietošana novājina imūno sistēmu, kas tieši šajā laikā ir vajadzīga: “Daudzi varbūt arī domā, ka viņi ar alkoholu varēs panākt to, ka viņiem samazināsies depresija, samazināsies dažādas garastāvokļa svārstības, trauksmi noņems. Bet jāsaka, saistībā ar Covid-19 izplatību ir taisni otrādi – alkohols ir tas, kas samazina imūnsistēmu, kas samazina organisma pretošanās spējas.”

Speciālisti cer, ka daudzi cilvēki, uzlabojoties situācijai un mazinoties ierobežojumiem, no saviem jaunajiem nelāgajiem ieradumiem atteiksies. Tomēr, iespējams, daļai no viņiem būs nepieciešama papildu palīdzība, lai alkoholam pateiktu “nē”.

Kāds ir valsts plāns?

Līdzās bažām, ka Covid-19 var atnest jaunus alkohola upurus, alkoholisma problēma Latvijā nav nedz sveša, nedz jauna. Pēc dažādiem pētījumiem, Latvijā aizvien ir viens no augstākajiem alkohola patēriņa līmeņiem visā Eiropā, it īpaši vīriešiem.

2018. gadā publicēti Eiropas Savienības dati par alkohola patēriņu vīriešu vidū (mērvienības – absolūtā alkohola daudzums katru dienu) uzrāda šādu ainu:

  • Itālijā 25,6 grami,
  • Zviedrijā 36,9 grami,
  • Francijā 39,9 grami,
  • Vācijā 44,1 grami,
  • Latvijā 57,4 grami.

Vēl vairāk gan ir Polijai, Slovākijai, Rumānijai, kā arī Baltijas kaimiņiem – Igaunijai un Lietuvai. Mūsu tuvākie dienvidu kaimiņi ar 71,9 gramiem bija pat pirmajā vietā, bet pēdējos gados centās šo “goda” vietu pamest, ieviešot vairākas izmaiņas, piemēram, pacelts vecuma cenzs alkoholisko dzērienu iegādei līdz 20 gadiem, tāpat saīsināts alkohola iegādes laiks līdz astoņiem vakarā darbdienās un līdz trijiem pēcpusdienā – svētdienās.

Bet Latvijā? Līdz šim alkohola tirgotāji un ražotāji, kā arī alkohola akcīzes nauda – gadā ap 200 miljoniem eiro – bijusi pārāka par veselības aizstāvjiem un viņu argumentiem ko mainīt vai ko ieviest. Te jāatgādina kaut vai pērnā gada Saeimas deputātu lēmums plānoto akcīzes kāpumu padarīt lēzenāku.

Tiesa, šobrīd Latvijai vismaz plāns ir. Pērn vasaras vidū valdība apstiprināja jaunu stratēģiju, kā censties plašo alkohola patēriņu samazināt un mazināt arī alkoholisma sekas. Galvenie rīcības virzieni ir četri:

  1. mazināt alkohola pieejamību;
  2. ierobežot mārketinga instrumentus, ko tirdzniecības veicināšanai pielieto tirgotāji;
  3. vairāk pētīt alkohola problemātiku sabiedrībā;
  4. paplašināt ārstēšanās un rehabilitācijas iespējas, kā arī iespējas saņemt ambulatoro palīdzību, tostarp pusaudžiem, kas, iespējams, varētu būt īpaši aktuāli pēc Covid-19 periodā.

Vienlaikus Veselības ministrijā atzīst, ka finansējuma tam trūkst. “Ar alkohola atkarības ārstēšanu un rehabilitāciju ir tā, ka tur lielākajai daļai minēto pasākumu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Un Veselības ministrija 2020. gadā bija arī sagatavojusi prioritāro pasākumu pieteikumu 2021. gada valsts budžetam, bet diemžēl šiem uzdevumiem [finansējums] netika piešķirts. Līdz ar to Veselības ministrijā sagatavos atkārtoti prioritāro pasākumu pieteikumu, lūgs atkārtoti papildu finansējumu, bet tas jau būs nākošajā gadā,” skaidroja Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarība profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece.

Savukārt kā nākamo soli ministrija plāno ierobežojumus alkohola akcijām un to reklāmām,

kas būšot gatavi pēc pāris mēnešiem. “Šajā sakarā Veselības ministrija no savas puses šobrīd izstrādā arī divus likumprojektus, kas būs grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā un grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Lai ierobežotu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu, lai aizliegtu dažādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus,” pastāstīja Birzniece.

Viens no tiem, piemēram, paredzēs, ka nedrīkstēs darīt tā, kā šobrīd to plaši praktizē veikalu tīkls “Rimi”, proti, ja pirksi divas vai vairāk pudeles alkohola, katru dabūsi lētāk.

Bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) šādam ierobežojumam teiktu “jā”: “Alkohols nav zeķes. Un mēs zinām, ka šīs akcijas savā būtībā ir ļoti viltīgas. No ekonomiskā viedokļa, pērkot lielāku iepakojumu, ekonomiski samaksājam mazāk, bet patēriņš mums no tā nemazinās. (..) Alkoholu pērkot 1+1, tu tomēr esi ieguvis divas pudeles, un tad tu visdrīzāk arī izdzer divas pudeles, ja tev nav ļoti izteikta rakstura stingrība vai vēl kaut kādas tādas labās lietas.”

Bet nākamie plāna soļi – varbūt iet Lietuvas pēdās? Pagaidām nav izdomāts. “Uz doto brīdi mēs izskatam un izvērtējam arī šādus ierobežojumus, jo arī Alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā ir viens no pasākumiem attiecībā par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku atbilstoši ārvalstu pieredzei. Jā, arī šis šobrīd tiek izvērtēts par iekļaušanu likumprojektā. Bet šobrīd mēs vēl pie šī punkta strādājam un vēl kāds laiciņš būs nepieciešams,” pastāstīja Inga Birzniece no VM.

Jāatzīmē, ka līdzās šim plānam pašlaik vairāki priekšlikumi, kā cīnīties pret alkohola plašo lietošanu, ir izskanējuši arī no Saeimas deputātiem. Piemēram, Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) rosinājis samazināt pieļaujamo promiļu skaitu no 0,5 līdz 0,2 braukšanai ar auto. Deputāts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) aicinājis, ka uz alkoholisko dzērienu pudelēm jānorāda, cik kaloriju un cukuru tas satur.

Tikmēr deputāts Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka, līdzīgi kā ar ceļu satiksmē brīdinošām kampaņām, cīņā pret alkoholismu vajagot arī motivējošas kampaņas. “Esam redzējuši kampaņu kaut vienu? Es neatceros, ka mēs aicinātu nelietot, izvēlēties kaut ko citu darīt,” pauda politiķis.

Vēl viņu uztrauc, cik viegli pie alkoholiskajiem dzērieniem var tikt pusaudži: “Tātad ir sabiedrības daļa, kas pārdod pusaudžiem, un ir vieni, kas nopērk un piegādā viņiem. Vēl viens jautājums, kā mēs šo varam kontrolēt un kam tas būtu jākontrolē, un kā to darīt. Manuprāt, kas ir ļoti būtiski.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt