Komentārā, kas publicēts Ārējo attiecību padomes (Council on Foreign Relations, CFR) vietnē, šīs ASV domnīcas prezidents, bijušais Valsts departamenta politikas plānošanas direktors Ričards Hāss spriež par to, ko nupat notikušās prezidenta vēlēšanas, kuru rezultāts ietekmēs visu cilvēci, "atklājušas par pasaules varenāko valsti".
Hāss pieļauj, ka biļetenu pārskaitīšana un tiesas prāvas noteikti būs, un tas arī bijis gaidāms, ņemot vērā tik sīvu cīņu, kas izraisījusi rekordlielu vēlētāju aktivitāti.
"Ja runā par pozitīvo pusi, ASV joprojām ir spēcīga demokrātija. Aktivitāte bija augsta, neskatoties uz fiziskajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Nekārtības bijušas minimālas. Tiesas izmeklē ASV pasta, pēc visa spriežot, politiski motivētos lēmumus kavēt biļetenu piegādi no rajoniem, kur balsojums bija gaidāms galvenokārt par demokrātiem. Prezidenta Donalda Trampa nepamatotais paziņojums par uzvaru [pagājušās] otrdienas vakarā guva visai mazu atbalstu, bet viņa aicinājumi apturēt balsu skaitīšanu (vismaz tajos štatos, kur viņš bija vadībā), neatrada dzirdīgas ausis," raksta Hāss.
Tomēr bažas raisa tas, ka elektorāts ASV joprojām ir ļoti dziļi polarizēts.
Vēlētāji ir gandrīz līdzīgās daļās sašķelti starp abiem kandidātiem, un nebūs nekāds pārsteigums, ja tas novedīs pie sašķeltas valdības, demokrātiem kontrolējot Balto namu un Pārstāvju palātu, bet republikāņiem – Senātu.
Demokrātu gaidas par savu uzvaras gājienu nav materializējušās. Pēc Hāsa prognozes, kad būs pilnībā pabeigta balsu skaitīšana, Džo Baidena saņemto vēlētāju balsu skaits par četriem līdz pieciem miljoniem pārsniegs par Trampu nodoto balsu skaitu (pavisam vēlēšanās balsoja turpat 160 miljoni cilvēku). Tomēr republikāņi saglabās vietas Senātā, kuras tika prognozētas demokrātiem. Tādējādi politiskā pārkārtošanās nav notikusi, konstatē Hāss.
Trampa rezultāts vēlēšanās balsu skaita ziņā ir ļoti labs – viņš ieguvis par pieciem miljoniem balsu vairāk nekā iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Pēc balsu skaita tas ir otrs labākais rezultāts starp prezidenta amata kandidātiem ASV vēsturē, pārspējot visu iepriekšējo prezidenta vēlēšanu uzvarētājus. Pēc Hāsa domām, tas ir īpaši ievērības cienīgi laikā, kad valstī dienā tiek atklāti apmēram 100 tūkstoši jaunu inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu un ar šī vīrusa izraisīto slimību Covid-19 dienā mirst apmēram 1000 cilvēku.
Tātad tieši brīdī, kad pašreizējās administrācijas kļūdainās politikas cīņā ar koronavīrusa epidēmiju sekas ir vissmagākās, gandrīz puse elektorāta atbalstījusi Trampu.
"Republikāņu partija būs krasi atšķirīga no tās partijas, kāda tā bija prezidentu Džordža Buša jaunākā vai Ronalda Reigana laikā. Trampisms – mūsdienu amerikāņu populisms – arī turpmāk būs jaudīgs spēks. Visticamāk, ka Tramps saglabās redzamu vietu publiskajā telpā. Pat ja viņš pats nekandidēs, viņam droši vien būs būtiska ietekme, Republikāņu partijai izvēloties kandidātu nākamajām prezidenta vēlēšanām 2024. gadā.
Tramps izdarīja visu iespējamo, lai atņemtu leģitimitāti šīm vēlēšanām, izvirzot apsūdzības krāpšanā, tomēr nespējot sniegt jebkādus pierādījumus. Daudzi viņa atbalstītāji atteiksies atzīt Baidena prezidentūras leģitimitāti," uzskata autors.
Divas pasaules, divas Amerikas
Amerikāņi aizvien vairāk dzīvo dažādās pasaulēs. Viņi ir sadalījušies kopienās, kurās cilvēkiem ir līdzīgi uzskati. Šo pasauļu iemītnieki skatās atšķirīgus televīzijas kanālus, klausās atšķirīgas radiostacijas un apmeklē atšķirīgas interneta vietnes.
Hāss īpaši uzsver, ka sabiedrības sašķeltībā galvenie nav ekonomikas kritēriji. Par abiem kandidātiem balsoja visu šķiru pārstāvji, un balsošanas modeļi pēc demogrāfiskajām, dzimuma un rasu pazīmēm nebija tik viennozīmīgi, kā iepriekš nereti tika prognozēts.
Politisko orientāciju neapšaubāmi ietekmē izglītības līmenis, tāpat kā ģeogrāfiskais faktors – republikāņu vēlētāji vairāk dzīvo piepilsētās un laukos, bet demokrātu vēlētāji – lielajās pilsētās.
Kultūrai var būt lielāka nozīme amerikāņu politikā nekā jebkam citam. Tomēr šķiet, ka ārpolitika nebija svarīgs faktors vēlēšanu kampaņā, izņemot dažus vēlēšanu apgabalus, piemēram, cīņā par kubiešu un venecuēliešu diasporas balsīm Dienvidfloridā.
"Uz šāda fona būs grūti gūt atbalstu tam, lai būtiski mainītu prezidenta ievēlēšanas vai valdības darbības kārtību. Situācija aizvien vairāk atgādina ANO Drošības padomi. Daudzi piekrīt, ka pašreizējai sistēmai ir ļoti lieli trūkumi un tā nav reprezentatīva. Tomēr nav iespējams panākt vienprātību, lai to reformētu, jo jebkuras potenciālās izmaiņas dos labumu vieniem, taču kaitēs citiem. Nepārsteidz, ka tie, kuri pārmaiņu gadījumā būs zaudētāji, tām pretojas.
Tas apgrūtinās valsts pārvaldi. Daudz kas būs atkarīgs no Senāta republikāņu vairākuma līdera Miča Makonela apsvērumiem un viņa spējām un gatavības sastrādāties ar prezidentu Baidenu. Kopīgs darbs prasīs kompromisus arī no Baidena, bet šādiem kompromisiem noteikti pretosies idejiskāk noskaņotie viņa paša partijas biedri.
Demokrāti bija cerējuši, ka elektorāts masveidā noliegs Trampu un visu, ko viņš iemieso. Tā nenotika. Republikāņi centās panākt, lai Trampa kurss šajās vēlēšanās tiktu leģitimizēts. Arī tas nenotika. Tā vietā vēlēšanas parādīja, ka eksistē viena valsts un divas nācijas. Tām būs jāpastāv līdzās. Vai tās spēs sadarboties, rādīs nākotne," rezumē Hāss.
