Drošinātājs

Kritušo karavīru meklētājs I # 33 (intervija krievu valodā)

Drošinātājs

Ievainotie ukraiņi atgūstas Latvijā | #34 (intervija krievu valodā)

Ievainotie ukraiņi atgūstas Latvijā | #34

Drošības politikas eksperte: Ukrainas spēki ar pārrobežas reidiem testē Krievijas refleksus

Šonedēļ lielu ievērību izpelnījušās ziņas, ka leģions "Brīvā Krievija" un krievu brīvprātīgais bataljons, militārie formējumi, kas saistīti ar Ukrainas spēkiem, pārgājuši pāri Krievijas robežai, ieņemot vairākus ciemus. Ukraina tā eksperimentē, lai pārbaudītu Krievijas refleksus un to, cik tālu krievu spēkus var paspiest uz vienu vai otru pusi, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Ukraina testē Krieviju

Aizgājušās nedēļas mīklainākā ziņa bija aktīvā kustība Ukrainas-Krievijas pierobežā, bet šoreiz jau Krievijas pusē. Pienāca ziņas, ka leģions "Brīvā Krievija" un krievu brīvprātīgais bataljons, abi šie formējumi ir saistīti ar Ukrainas armiju, pārgājuši Ukrainas–Krievijas robežu, ieņēmuši vairākus ciematus un izvērš tur savu darbību. Ukrainas oficiālās iestādes to apstiprinājušas, vienlaikus piebilstot, ka abi formējumi rīkojas neatkarīgi no Ukrainas spēkiem.

"Notiek interesantas pārmaiņas. No vienas puses, visi gaida lielo pretuzbrukumu, bet izskatās, ka notiek eksperimenti no Ukrainas puses, lai pārbaudītu, kādi ir refleksi Krievijā, cik tālu krievus var paspiest uz vienu vai otru pusi.

Tas padara situāciju drusku sarežģītāku, bet man šķiet, ka tas liek Kremlim drusku noraustīties par to, kas notiek valstī un pierobežā. Tas nav maznozīmīgi," vērtēja Bērziņa. 

Cik zināms, abi militārie formējumi veidoti no Krievijas pilsoņiem, tātad teorētiski ukraiņi nav iebrukuši Krievijā – krievi tīra paši savu sētu. No otras puses, 1919. gadā Belgoroda sevi pasludināja par daļu no Ukrainas, un tās oficiālie dokumenti pat bija ukraiņu valodā. Līdz ar to interneta vidē parādās arvien vairāk jociņu par "Belgorodas tautas republiku", kā atsauci uz Krievijas okupētajām un izveidotajām Doneckas vai Luhanskas tautas republikām. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Tas it kā ir joks, bet tajā pašā laikā par tādām tautu republikām jociņi var būt bīstami, jo, no vienas puses Ukrainai ir jāuzstāj ļoti uz to, ka robežas ir robežas un tās nevar mainīt. Krievija spēlē šo "tautas republiku" spēlīti, un tam ir destabilizējošs efekts starptautiskās sabiedrības acīs, un man liekas, ka otrai pusei vajag sakaut Krieviju, bet nevajag spēlēt Krievijas spēli.

Ar šiem "tautas republiku" gājieniem varētu būt lielāks risks nekā jēga, jo tomēr vajag turēties pie principiem," vērtēja Bērziņa. 

No otras puses, tas, iespējams, varētu veicināt situācijas destabilizāciju Krievijas iekšienē, jo Krievijā ir daudz mazākumtautību, kuru cilvēki krituši un turpina krist karā Ukrainā.

Krievu brīvprātīgie karavīri, kas karo Ukrainas pusē un cīnās pret Putina režīmu Krievijā
Krievu brīvprātīgie karavīri, kas karo Ukrainas pusē un cīnās pret Putina režīmu Krievijā

"Tas, ka ir iespējams, ka varētu būt kaut kādi decentralizācijas viļņi, ka varētu būt apdraudēta drošība vai Kremļa ietekme reģionos, tie ir ļoti interesanti jautājumi, par to jau ir daudz spekulēts – kāda ir Krievijas tālākā nākotne, vai ir iespējams, ka lielvalsts Krievija varētu atkal sašķelties mazākos gabaliņos? Tie ir lieli jautājumi, bet tādus Krievijas terminus par "tautas republikām", man liekas, nebūtu labi izmantot tiem, kas atbalsta Ukrainu, pat pret Krieviju," norādīja drošības politikas eksperte.

Daudzi spekulē, vai nesenie notikumi nav daļa no gaidāmā Ukrainas pretuzbrukuma. Galu galā, ja Krievijas robeža ir gluži kā caurstaigājama sēta, iespējams, tai jādomā par daļēju savu spēku atvilkšanu no frontes uz pierobežu. 

"Jā, varbūt, ka kaut kas tagad lielāks notiks, kaut kas netradicionāls. Jo vairāk tādas netradicionālas metodes tiek pielietotas, jo lielāka priekšroka būs Ukrainai. Tāpēc es gaidu, kāda būs kopbilde, vai šis ir pārbaudes šāviens, un pēc tam būs [uzbrukums] pa īstam? Šodien ir grūti spriest par to, kad tas lielais cunami vilnis nāks, jo vispirms ir daži mazi viļņi, tad ir klusums, un tad lielais blieziens. Vai šis ir mazais vilnis pirms klusuma, pirms blieziena? Skatīsimies," secināja Bērziņa. 

Solījumi par "F-16" iznīcinātājiem

"F-16" kara lidmašīnas ir no tiem ieročiem, par kuriem iepriekš esam dzirdējuši, ka tos Ukraina no Rietumiem noteikti nesaņems, taču šobrīd redzam, ka situācija mainās un Ukrainai tās ir apsolītas. Šobrīd dzirdamas dažādas ziņas, taču konkrētāk tiek runāts par 40–50 šādiem lidaparātiem, ko Ukrainai varētu piegādāt Nīderlande, tāpat lidaparātus piedāvājusi arī Dānija un citas valstis. 

"Ticu, ka "F-16" lidmašīnas būs, bet nemāku teikt, kad tās ieradīsies. Tagad ir politisks atbalsts lielajās NATO valstīs, ka Ukrainai ir jādod "F-16" lidmašīnas. Francija un Lielbritānija bija lielie spēlētāji, kas piekrita, un beidzot arī Baidens G7 laikā piekrita tieši mācībām – šobrīd no ASV lidmašīnas netiek solītas, bet tikai apmācība," norādīja Bērziņa. 

Tas, cik ātri izteiktie solījumi materializēsies par reālām lidmašīnām Ukrainā, ir grūti paredzams. Daudzi eksperti spriež, ka ASV vajadzētu pirmajai Ukrainai piešķirt "F-16" lidmašīnu, un tad arī pārējās Rietumvalstis tās nosūtītu. 

"Šobrīd Krievijai ir ļoti liela priekšroka tieši gaisa spēkos, un Ukrainai vajag kaut ko, lai varētu stāties pretī, lai varētu atbalstīt fronti no gaisa, bet vai tīri ar lidmašīnām vien Ukraina varēs gūt priekšroku, tas arī ir jautājums.

Protams, labāk ir ar lidmašīnām nekā bez, bet ir ļoti svarīgi, kādas raķetes ir šajās lidmašīnās. Ja raķetes ir parastās, būtu līdzīga Krievija pret Ukrainu tajā situācijā, ja būtu tādas [modernākas un spēcīgākas] raķetes, tas varētu kaut ko mainīt," vērtēja drošības politikas eksperte. 

Daudzi militārie eksperti uzskata, ka 30–35 gadus vecās "F-16" lidmašīnas nebūs spējīgas konkurēt ar Krieviju gaisa telpā. 

"Jā, tās nav ne "F-22", ne "F-35". Bez ļoti iespaidīgām raķetēm pārsvaru, visticamāk, "F-16" lidmašīnas nevarēs iegūt. Tas ir nepieciešams, bet tas nebūs tāds brīnums, kas uzreiz iedos Ukrainai virsroku un nozīmēs, ka Krievijai būs jāpaceļas gaisā un jāskrien atpakaļ uz Belgorodu," piekrita Bērziņa. 

Zelenskis pie G7 galda

Japānas pilsētā Hirosimā norisinājies pasaules ietekmīgāko valstu līderu G7 samits. Tajā viesojies un ar valstu līderiem aci pret aci ticies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tas ir kārtējais apliecinājums Zelenska diplomātijas spējām, kas Ukrainai patiesi nes daudz. 

"Zelenskis nevis sēž cietoksnī Kijivā, bet ir pasaulē. Viņš drīkst sēdēt pie viena galda un ir savā ziņā vienā līmenī ar G7 līderiem.

Svarīgi ir tas, kurā krēslā Zelenskis sēdēja. Agrāk bija nevis G7, bet G8, un prezidents Putins sēdēja pie tā galda tajā krēslā. Redz, tagad Zelenskis ir ieradies savā ziņā Krievijas krēslā.

Tīri simboliski tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tas parāda Ukrainas lomu pasaulē, tas parāda, cik nopietns ir pasaules un G7 atbalsts tieši Zelenskim un Ukrainai," vērtēja Bērziņa. 

Vienlaikus tas sniedzis arī tīri praktisku iespēju Ukrainas prezidentam aprunāties ar tiem līderiem, piemēram, Indijas prezidentu, kuri vēl nav gatavi lidot uz Kijivu, bet kuru atbalsts Ukrainai ir ārkārtīgi nepieciešams. 

"Ja Japānā varēja sākt sarunas, tas var sākt bīdīt jautājumu par pārējās pasaules un plašākās pasaules izpratni par karu Ukrainā uz priekšu, jo citādāk Putins pastāsta savu, un citu valstu līderi to klausās un bāzt savu degunu Ukrainā nevēlas. Ja Ukraina parādās viņiem blakus pie galda, tas ir nozīmīgi," uzsvēra drošības politikas eksperte. 

Diplomātija spēlē nozīmīgu lomu arī atbalstā, ko G7 valstis sniedz Ukrainai. Arī no Japānas un citām Āzijas valstīm uz Ukrainu tiek sūtīta militārā un ekonomiskā palīdzība.

"G7 forumā spriež un virza visus jautājumus, kas attiecas arī uz Ukrainas atjaunošanu. G7, nevis Eiropas Savienības vai NATO kādā galvaspilsētā, bet tieši G7. Ja no turienes spriedīs, kā atjaunot Ukrainu ilgtermiņā, tad ir ļoti svarīgi, ka Zelenskis sēž pie galda un pastāsta, kā tas būtu jādara, kas Ukrainai nepieciešams tīri praktiskā ziņā," norādīja Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti