Ienākot Zviedrijas karalienei Silvijai Rīgas Ekonomikas augstskolas auditorijā, klātesošie pieceļas. Karaliene nesteidzīgi dodas uz vietu. Viņa tērpta atturīgā, tumšas krāsas kostīmā, ap kaklu vairākas baltas pērļu virtenes. Karalienes Silvijas seju rotā smaids, runā viņa skaidri un noteikti. Silvija Rīgā ieradusies, lai piedalītos organizācijās „Mentor Latvija” gadskārtējā tikšanās reizē. Mentoru kustība bērniem un jauniešiem meklē padomdevējus, kas var palīdzēt teju jebkurā dzīves situācijā.
„Mentoru organizācija nodrošina jaunajam cilvēkam draugu, kas palīdz pārvarēt ikdienas izaicinājumus. Es reiz jautāju jaunam zēnam, kāpēc viņš vēlas mentoru un viņš teica: ir forši, ja ir mentors. Reizēm nav iespējams izrunāt visas problēmas ar vecākiem, reizēm ir grūti, un ir ļoti grūti, ja nav pieaugušais, ar ko runāt. Bet ar mentoru var runāt, var lūgt palīdzību un vadību. Un būt par mentoru - tas ir skaisti,” sacīja Zviedrijas karaliene.
Karaliene Silvija ir mentoru kustības goda locekle. Tāpēc viņa aicina piedalīties mentoru kustībā aizvien vairāk cilvēku un uzņēmumu, veltot tam naudu, laiku un savas zināšanas. Viens no galvenajiem mērķiem - samazināt to jauniešu skaitu, kas uzturas ielās un arī lieto narkotikas.
„Es ceru, ka citi klātesošie mums pievienosies, mums jābūt pārliecinātiem, ka varam izveidot mentoru kustību Latvijā, kas var dot nozīmīgu un patstāvīgu ieguldījumu, lai cīnītos ar narkotiku lietošanu un uzlabotu latviešu jaunatnes labklājību. Es ceru, ka radīsiet iespēju atbalstīt šo kustību,” sacīja karaliene Silvija.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa norāda, ka ģimene vislabāk bērnam var iemācīt pamatvērtības, kā gatavot ēst vai parūpēties par sevi, kā mīlēt, kā just atbildību. Tomēr ir bērni, kam šāda iespēja liegta: „Jau doma par to, ka bērnu nama durvis aizvērsies, ir ne tikai satraucoša, bet pat biedējoša. Visvairāk tas attiecas uz mājokļa atrašanu, finanšu plānošanu…”
Jau tagad Latvijā bērnu namos ir 430 bērnu, kuri ir vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Viņiem tuvojas laiks, kad jāpamet bērnunams, un tas ir nopietns izaicinājums. „Ko var dot šī kustība? Ne tikai praktisku palīdzību, padomu grūtu dzīves situāciju risināšanai, bet tā var atgriezt ticību tam, ka pasaule kopumā ir laba, ka cilvēkiem var uzticēties un ka ir vērts dzīvot. Jo kas ir lielākā bērnu problēma - viņi savai dzīvei jēgu neredz, jo viņi ir daudz pievilti un nodoti. Un varbūt, ka mēs par maz novērtējam, cik daudz citam var nozīmēt cilvēciska interese par otru,” atzīmēja Rieksta-Riekstiņa.
Līdzīgas problēmas skar ne tikai bērnunamu bērnus, bet arī tos jauniešus, kuri palikuši par tā sauktajiem Eiropas bāreņiem: viņu vecāki devušies prom no Latvijas un bērni palikuši bez atbalsta.
Organizācija "Mentor Latvija" darbojas trīs gadus. Tās vadība aicina organizācijas aktīvāk iesaistīties mentoru kustībā, lai iedrošinātu jauniešus un dotu viņiem emocionālu atbalstu. Uzņēmumi vēlāk pretī tad var gaidīt gan jaunus klientus, gan arī darbiniekus, gan arī investorus nākotnē.
