Žurnālisti norādīja, ka KNAB sūdzējās Nacionālajai plašsaziņas līdzekļu padome par birojā notiekošā atspoguļojumu sabiedriskajos medijos nevis nepatiesu vai melīgu ziņu dēļ, bet gan tāpēc, ka medijos parādās vien biroja iekšējās nesaskaņas atspoguļojoši raksti, nevis informācija par citām KNAB darbībām. Mediju darbinieki to skaidro ar KNAB darbinieku atteikšanos sniegt intervijas.
Ir jāpārliecina Streļčenoks atcelt noteikumus, kas liedz KNAB darbiniekiem sniegt intervijas plašsaziņas līdzekļiem bez KNAB vadītāja personīgas atļaujas. Tas rada iespaidu, ka tur notiek kaut kas slepens,” sacīja Streips.
Žurnālisti norādīja, ka problēmas KNAB pastāvēs tik ilgi, kamēr valdība nespēs atrisināt ar KNAB vadību saistītos jautājumus, kā arī jautājumus, kas skar amatpersonu atbildību regulējošo likumdošanu.
“Te ir jautājums par to, uz kāda pamata mēs prasām atbildību no amatpersonas,” pauda Guntis Bojārs.
Jau ziņots, ka KNAB vērsies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar sūdzību par sabiedriskajiem medijiem. KNAB sabiedriskajiem medijiem pārmet tendenciozitāti, jo tie kultivējot mītu par konfliktu birojā. Mediju eksperti šo gadījumu vērtē kā mēģinājumu demonstrēt varu un ierobežot vārda brīvību, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sūdzību uzskata par neveiksmīgu komunikāciju, piebilstot, ka pašlaik situāciju iestādē nevar vērtēt kā labu.
Gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti. Valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienotības par Streļčenoka atbilstību amatam.
