Daudzi bijušie KNAB darbinieki Streļčenoka lēmumus uzskatījuši par prettiesiskiem un devušies uz tiesu. Jaunais KNAB vadītājs Jēkabs Straume solījis domāt par izlīgumiem, taču ar to slēgšanu veicas kūtri.
Pirms nedēļas spēkā stājās spriedums, ar kuru KNAB bijušajam Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam, tagad domniekam Jurim Jurašam jāizmaksā nepilnus 2000 eiro liela kompensācija.
Otrdien cita tiesa lika KNAB atvainoties bijušajai biroja nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei un izmaksāt viņai 150 eiro kompensāciju.
Šīs un citas tiesvedības ar biroju sākās KNAB bijušā vadītāja Jaroslava Streļčenoka laikā. Vairākas jau ir noslēgušās, bet vēl neizskatītas dažādās tiesu instancē ir 10 bijušo darbinieku prasības pret KNAB – gan par morālā kaitējuma piedziņu, gan, iespējams, nepamatotu atlaišanu.
Jaunais biroja vadītājs Jēkabs Straume septembra sākumā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka ir ticies ar bijušajiem biroja darbiniekiem, arī tagad politikā esošo Jutu Strīķi, un runājuši par tiesvedībām.
“Mēs apsvērām šos jautājumus. Man gribētos no šīs bagāžas atbrīvoties. Doma tāda, ka panākt kādu mierizlīgumu. Ka katrs kādu solīti pasper pretim, bet, redziet, daudzās šajās tiesvedībās ir iesaistītas arī finanses. [..] Bez tiesas sprieduma man nav tiesības maksāt kādus finanšu līdzekļus,” pauda Straume.
KNAB priekšnieks sacīja, ka esot ceļā uz sarunām par izlīgumu, bet viss esot atkarīgs arī no otras puses pretimnākšanas.
Kopš Straume vada KNAB, esot noslēgušās trīs tiesvedības.
“KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes pārrunu rezultātā ir noslēgušās divas tiesvedības ar esošo KNAB darbinieku. Lietas dalībnieki tiesvedības vienojās neturpināt, un tās tika izbeigtas. Ar vienu no bijušajiem KNAB darbiniekiem tiesvedība tika pilnībā noraidīta,” stāstīja biroja pārstāve Laura Dūša.
Tiesās vēl esot piecu bijušo KNAB darbinieku prasības.
Tiesāšanās ar bijušo darba vietu finiša taisnē ir Jurašam. Šonedēļ apelācijas tiesa pasludinās spriedumu lietā par viņa, iespējams, prettiesisko atlaišanu. Jurašs saka, šajā lietā neprasa morālo kompensāciju, tikai atlaišanas atzīšanu par prettiesisku.
“Atsevišķos gadījumos KNAB neņemas vienoties par kādām konkrētām morālā kaitējuma summām, baidoties par to, ka varētu būt Valsts kontroles atsevišķs viedoklis par to, cik viņas ir samērīgas. Bet Valsts kontrole jau ir norādījusi, ka tomēr birojam ir jāizvērtē katra lieta atsevišķi, jāsaprot, vai tie zaudējumi tiesājoties nav lielāki nekā, ja tiek atlīdzināti morālie kaitējumi darbiniekiem,” pauda Jurašs.
Jurašam ar Straumi bijušas sarunas par izlīgumu, taču tās palikušas vien sarunu līmenī.
Šķiet, visvairāk prasību pret bijušo darba vietu ir Ilzei Draveniecei. Vairākās lietās viņa KNAB ir uzvarējusi, piemēram, pērn par darba piespiedu kavēšanu no biroja piedzīti 35 543 eiro. Viņai ar biroju ir vēl divas aktīvas tiesvedības, bet vēl trīs uz laiku ir apturētas.
“Faktiski pusēm ir jānāk ar kaut kādu risinājumu šajā situācijā. Es savus risinājumus esmu piedāvājusi. Risinājumus es neesmu sagaidījusi no otras puses, aizbildinoties, dzirdot frāzi, ka Valsts kontrole vērtēs šos te zaudējumus. Tiem ir jābūt kaut kādā veidā attaisnotiem. Bet izvērtējot to, cik dārgi izmaksā iestādei ilgstoša tiesāšanās un arī zaudētas tiesvedības... un zaudējumu ar nākamām tiesvedībām būs vēl lielāki,” pauda Draveniece.
Gan Jurašs, gan Draveniece uzskata, ka birojam būtu jādomā par jau izmaksāto summu piedzīšanu no tām esošajām un bijušajām KNAB amatpersonām, kuras pieņēmušas ar tiesas spriedumu par prettiesiskiem atzītos lēmumus.
