Komisijā sarunās ar cietušo pārstāvjiem izsecināts, ka "ātrās palīdzības" dienests daļu cietušo nav reģistrējis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā pārmetumu noraida, apgalvojot, ka cietušo sarakstā neprecizitāšu nav. Arī Labklājības ministre neizprot pārmetumu pamatojumu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka komisija izmantojusi subjektīvu un emocionālu informācijas izklāstu, jo ministrija cieši sadarbojās ar Rīgas domi un „ātro palīdzību" uzreiz pēc traģēdijas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone–Godmane gan nenoliedz, ka informācija par cietušajiem IeM darbiniekiem, kuru pagājušās nedēļas vidū ministrija saņēma no Veselības ministrijas, „ir atšķirīga, taču nupat tiek saskaņota".
Savukārt Viņķele arī pauda, ka apgalvojumi par to, ka pabalsti nesasniegs mērķi, ir pāragri. Viņa gan atzina, ka „būs tuvinieki, kurus nevarēs atrast ne pēc iedzīvotāju reģistra, ne pēc sociālo dienestu informācijas uzminēt", būs daļa cilvēku, kuriem būs jāuzņemas iniciatīva un jāpieņem lēmums pieteikties pēc palīdzības.
Pabalstus izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja tā no iedzīvotāju reģistra datiem iegūs nepārprotamu pārliecību par pabalsta saņēmējiem. Savukārt sarežģītākos gadījumos kompensācijas izmaksās tikai pēc tam, kad būs iegūts apliecinājums par cilvēku loku, kuriem ir tiesības uz kompensāciju.
Kopumā kompensāciju izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šajā gadā piešķirti 200 tūkstoši latu un 2014.gadā – vairāk nekā 725 tūkstoši eiro. Rīgas dome mirušo tuviniekiem izmaksās katram 10 tūkstošus latu, cietušajiem - piecus tūkstošus latu.
Jau ziņots, ka, sagrūstot veikala „Maxima" jumtam, 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki, 30 nogādāti slimnīcās, 60 saņēmuši ambulatoro palīdzību. Iespējams, ir cilvēki, kas pēc medicīniskās palīdzības vērsušies dienās pēc traģēdijas. Tā ir vienīgā grupa, kas nav "ātrās palīdzības" reģistros.
