Znotiņas līdzšinējo darbu Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā vērtē kā aktīvu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Noslēdzas četru gadu pilnvaru termiņš Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei Ilzei Znotiņai. Viņa atkārtoti ir uzvarējusi konkursā uz šo vakanto vietu vairāku pretendentu konkurencē. Tāpēc valdība lems, vai Znotiņas kandidatūru virzīt tālāk apstiprināšanai Saeimā.

Znotiņai noslēdzas pirmais pilnvaru termiņš Finanšu izlūkošanas dienestā. Kā vērtē viņas darbību?
00:00 / 05:49
Lejuplādēt

Otrdien, 31. maijā, "Attīstībai/Par!" deleģētais un nesen amatā apstiprinātais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons valdības sēdē ziņos par Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces amatā. Znotiņai tieši otrdien noslēdzas četru gadu pilnvaru termiņš.

13. maijā Valsts kanceleja ziņoja, ka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. Konkurss noritēja vairākās kārtās. Vadības kompetenču novērtēšanas kārtā Znotiņa ļoti labi pierādīja savas spējas un pieredzi lēmumu pieņemšanā un komandas vadīšanā. Savukārt izcils sniegums bija stratēģiskajā redzējumā un spējā sasniegt rezultātus, norādīja Valsts kanceleja.

Vai Znotiņai būs koalīcijas partiju atbalsts?

Paredzams, ka valdība virzīs tālāk uz Saeimu amata pretendenti.

„Jaunās Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis pastāstīja, ka partija un arī atbildīgā Saeimas komisija nav vēl tikusies ar Znotiņu. Taču „Jaunajai Vienotībai” nav pamata neuzticēties konkursa rezultātiem, līdz ar to pirmšķietami frakcija atbalstīs Znotiņas kandidatūru. Latkovskis uzteica Znotiņas ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas uzraudzības sakārtošanā, kas ļāva valstij izvairīties no iekļūšanas finanšu sektora “pelēkajā sarakstā”.

“Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs Juris Pūce zināja stāstīt, ka apvienības ministri plāno atbalstīt sagatavoto lēmumprojektu par Znotiņas atkārtotu iecelšanu amatā. Frakcija noteikti tiksies ar kandidāti un uzklausīs viņas attīstības redzējumu. Un šobrīd neesot redzami iemesli, kāpēc konkursā uzvarējušo kandidāti neatbalstīt.

Partija “Konservatīvie” sniegt atbildi Latvijas Radio deleģēja izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, kura norādīja, ka pirmdienas vakarā vēl paredzēta frakcijas sēde, kurā tiks pieņemts lēmums.

Savukārt Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars Radio nesniedza atbildi.

Ļoti aktīvs un pietiekams darbs

Kā Znotiņa vadījusi Finanšu izlūkošanas dienestu līdz šim?

“Man liekas – visiem tas ir acīmredzami, ka Finanšu izlūkošanas dienesta darbs pēdējos gados ir bijis ļoti aktīvs, iestāde tiešām ir uzņēmusies nopietnu līdera lomu, lai cīnītos ar netīro naudu. Citreiz viņi dara pat vairāk, nekā burtiski likumā ir rakstīts,” norādīja „Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa.

Biedrība ar dienestu regulāri sadarbojas. Tauriņas vērtējumā Znotiņa esot laba kandidāte atkārtotai apstiprināšanai, jo svarīgi turpināt iesākto darbu.

Finanšu izlūkošanas dienesta viena no būtiskām darbības jomām ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Dienests no finanšu un kredītu iestādēm, kā arī citiem avotiem, saņem informāciju par iespējamām indikācijām naudas atmazgāšanas shēmās un tālāk jau šo informāciju nodod izmeklētājiem.

Par iestāžu savstarpējo sadarbību virsprokurors Juris Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā vērtēja, ka sadarbība ar dienestu ir pietiekama, to sarunas lakā uzsverot vairākkārt. “Vienlaikus jāsaprot, ka vienmēr ir jātiecas uz darbības uzlabošanu,” piebilda Juriss.

Taču Znotiņu kā vadītāju virsprokurors nevērtē, jo uz dienestu raugās kā uz vienotu struktūru.

Pamanāms un atpazīstams dienests

Lai izvairītos no naudas atmazgāšanas, izstrādāti stingri kontroles mehānismi. Piemēram, piesardzīgi tiek vērtētas naudas plūsmas no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp piemēroto sankciju dēļ. Vai tas ir ietekmējis investīciju piesaisti Latvijai? To noliedz Finanšu nozares asociācija, jo vērojams kopējo investīciju apjoma pieaugums.

Asociācijas padomniece Laima Letiņa norādīja, ka Finanšu izlūkošanas dienestam ar kontroles mehānismu noteikšanu bankām nav saistības. Taču, vērtējot dienesta darbu Znotiņas vadībā, Letiņa sacīja: “Finanšu izlūkošanas dienests agrāk bija institūcija, kas ļoti maz komunicēja un kopumā reti parādījās starptautiskajā vidē. Nu tad šobrīd Finanšu izlūkošanas dienests spēj gan pie sevis uzņemt citu pasaules valstu finanšu izlūkošanas dienestu pārstāvjus, gan spēj pārstāvēt Finanšu izlūkošanas dienestiem aktuālus jautājumus plašākā mērogā. Pamanāms un atpazīstams.”

Pērn Finanšu izlūkošanas dienesta starptautiskā sadarbība ārvalstu partneru skatījumā novērtēta teicami – ar vairāk nekā 9 ballēm no 10.

Skatoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta pēdējo četru gadu pārskata datiem, redzams, ka iesaldēto līdzekļu apjoms, kas ietverts tiesību aizsardzības iestādēm nodotajos ziņojumos, ar katru gadu palielinās. Piemēram, 2018. gadā tie bija nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro, bet pērn – vairāk nekā 209 miljoni eiro, neskaitot vēl vērtspapīru un nekustamo īpašumu vērtību. Tāpat, piemēram, pērn pieauga saņemto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits – tie bija vairāk nekā 5000.

Neviens no uzrunātajiem, vērtējot Znotiņas līdzšinējo darbu, nepauda kritiku. Vien norādīja, ka iestādei jāturpina iesāktais un jāseko līdzi mūsdienu prasībām.

Ja Znotiņu apstiprinās amatā, tad viņas pilnvaru termiņš būs pieci gadi iepriekšējo četru vietā.

Otrdien Znotiņa medijus informēs par dienesta darbības rezultātiem pēdējo četru gadu laikā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti