Latgales pusē zemnieki saka – daudz kas ir nokavēts. Piemēram, Vārkavas novadā gandrīz visa zeme jau pieder ārzemniekiem, un vietējie zemnieki, kas vēlas šeit saimniekot, ir spiesti no viņiem zemi nomāt vai pirkt.
Vārkavas novada zemnieks Zigfrīds Ancāns stāsta, ka zviedru firmas ir nopirkušas zemi no veciem, vientuļiem cilvēkiem, kuri zemi pārdevuši parādu dēļ vai tāpēc, ka steidzami bija nepieciešama nauda. „Bet viņi neapzinājās, ka varbūt vietējais zemnieks tajā laikā būtu maksājis lielāku naudu, nekā tas zviedrs," uzskata Ancāns.
Bieži vien cilvēki zemi ārzemniekiem pārdevuši par sviestmaizi, bet tagad vietējiem tā jāpērk 10 reižu dārgāk. Arī nomas maksa nav mazā, pie tam nomniekam bieži vien nākas laukus attīrīt un iekopt.
Ancāns stāsta, ka daudzas zemes ir aizaugušas, sevišķi tās, kuras pieder ārzemniekiem. „Pēdējais laiks tos krūmus dabūt ārā, mēs paši pa 5-6 hektāriem izplēšam. Citās zemēs 20 gadu nav strādāts," neapmierinātību pauž zemnieks.
Kokneses novada zemnieks Jānis Dzenis uzskata, ka visneaizsargātākās ir nomātās zemes - te tā ir, bet tikpat labi īpašnieks rīt var pateikt, ka to pārdod. Kopumā 60% zemnieku Latvijā strādā uz nomātas zemes; ja šī zeme pazūd lauksaimniecībai, tad faktiski visa lauksaimniecība tiek sagrauta.
Tāpēc Dzenis pozitīvi vērtē zemes kreditēšanas programmu un zemes fonda veidošanu, jo „valstij tomēr jābūt lielākajiem spēlētājiem, jo zemei jābūt ražošanas līdzeklim". „Ja zemes nav, tad lauksaimniecība Latvijā iznīkst. Un zemei nevajadzētu būt kā spekulācijas līdzeklim tiem, kuri vieglu peļņu grib gūt," uzskata Dzenis.
Zemnieku saeima iestājas par uzpircēju darbības ierobežošanu – lai zeme nonāktu tiem, kas to izmantos lauksaimnieciskai ražošanai, nevis aizaudzēs ar krūmiem. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja pastāstīja, ka nākamnedēļ valdība lems, vai arī Latvijā ieviest principu, ka zemi iegādāsies cilvēki, kuriem ir zināšanas un prasmes un pieredze nodarboties ar lauksaimniecību.
Valdība plāno noteikt, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējs vismaz trīs gadus ir guvis ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un arī izglītojies šajā jomā. Pirmpirkuma tiesības būs esošajiem zemes nomniekiem un kopīpašniekiem, kā arī pieejamā zemes gabala tuvākajiem kaimiņiem, priekšroku dodot mazajām saimniecībām, lai tās varētu paplašināties.
