Tiesa gan, daļa zemnieku atzīst, ka jaunā prasība, iespējams, vairāk motivēs sezonas laukstrādniekus strādāt pilnu gadu vietās, kur to piedāvā, bet darbinieki atsakās tieši tādēļ, ka ir iespēja iegūt bezdarbnieka pabalstu dažus mēnešus gadā.
Saeima vērtē likumprojektu, kas stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai paredz no 1. aprīļa, nevis 1. janvāra, kā bija plānots. Prasības paredz, ka bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā. Līdz šim uz bezdarbnieka statusu varēja pretendēt, piemēram, arī sezonas laukstrādnieki, kas nostrādājuši deviņus mēnešus.
Zemnieku Saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka lauku uzņēmēji apzināti šādu sistēmu neizmanto, taču tā tiešam ir aktuāla, īpaši daudzo nozares problēmu dēļ.
Lazdiņš uzsvēra, ka situāciju lauksaimniecībā ietekmējis gan Krievijas embargo, gan krass cenu kritums graudkopībā. Tādēļ daudzi lauksaimnieki apsver iespēju laist darbiniekus ziemas mēnešos uz bezdarbnieku pabalsta saņemšanu. Lazdiņš gan uzskata, ka valstiski nav pareizi, ja darbinieks nesaņems bezdarbnieka pabalstu, lai gan ir veicis iemaksas kaut vai nepilnu gadu.
Piena lopkopis Juris Cīrulis piebilda, ka nereti paši darbinieki, piemēram, daudznozaru saimniecībās izvēlas trīs mēnešus nestrādāt, nevis veikt citus darbus par samaksu arī atlikušajos gada mēnešos. Kādas būs izmaiņu "morālās sekas", viņam ir grūti pateikt. "Laukos ir ļoti grūti atrast cilvēku, kas būtu ar mieru strādāt gadu. Varbūt cilvēki sapratīs, ka 12 mēnešus ir jāstrādā, par ko es ļoti šaubos," viņš teica.
Zemnieki arī vērtē, ka līdz ar šīm izmaiņām daļa laukstrādnieku, iespējams, pametīs reģionus un atrast darba rokas saimniecībām būs vēl sarežģītāk.
Labklājības ministrija norādījusi, ka grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", pārtrauks praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Ministrijas sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Dace Trušinska paskaidroja, ka gadā divos periodos pieaug bezdarbnieku skaits noteiktās profesijās.
"Ar sociālās apdrošināšanas sistēmas finansējumu nav jārisina darba devēja un darbinieka darba organizēšanas jautājumi. Tam ir domāta savlaicīgi plānota un izsvērta darba samaksas sistēma," teica Trušinska.
Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka ik gadu reģistrēto sezonas laukstrādnieku skaits pieaug. Šogad saimniecību vadītāji pieteikuši 2865 sezonas strādniekus, bet 2014. gadā pieteikti vien 1800 darbinieki.