Sludinājumu vietnē ss.lv ievietotajā piedāvājumā norādīts, ka, iegādājoties četrus hektārus lielo zemes strēli, iespējams kavēt projekta virzību, bet vēlāk – iedzīvoties uz tā rēķina.
Telefonsarunā sludinājuma autori skaidro – labprāt zemes gabala priekšrocības izmantotu paši, bet izlēmuši to pārdot, jo steidzami vajadzīga nauda.
„Es to arī labprāt gribēju turēt divus gadus, jo es zināju, ka tā ir kompensācijas zeme, es varēšu pačakarēt viņus, ideālā gadījumā, ja kāds nopērk un viņam ir vajadzīgs jurists, es esmu gatava pati arī pieslēgties,” klāstīja LTV „Panorāmas" sazvanītā sludinājuma autore.
„Nopērkot šo zemesgabalu, pa to laiku - tas ir šosejas ceļā - var uzlikt reklāmu, tad pēc diviem gadiem, kad tas ceļš taisīsies, valsts no jums viņu atpirks vai arī iedos tajā pašā Olainē citu gabalu, un tā jūs varat tikt pie liela vai pat privātās apbūves gabala,” priekšrocības skaidroja autore.
Interneta vietnē sludinājums skatīts gandrīz tūkstoš reižu, kā arī piesaistījis plašu interesi sociālajos tīklos. Dienas laikā ar sludinājuma autoriem esot sazinājušies arī vairāki iespējamie pircēji.
Jau ziņots, ka kopš marta sākuma notiek "Rail Baltica" sabiedriskās apspriedes, par kurām iedzīvotājiem ir liela interese un gana asi viedokļi. Īpaši būtiskas iebildes ir Mārupes iedzīvotājiem: 7.martā notikušajā apspriešanā savākti apmēram pusotrs tūkstotis parakstu «pret» un bijusi krasi noraidoša attieksme par plāniem novadā būvēt dzelzceļa līniju.
Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
