ĪSUMĀ:
- Pašlaik precīzu zinātnisko datu par revakcināciju vēl nav – novērojumi nav tik ilgi.
- Tomēr tiek lēsts, ka imunitāte ilgst mēnešiem, revakcinēt vajadzēs jau nākamgad.
- VM rosina tam gatavoties – veidot vakcīnu portfeli, infrastruktūru, paredzēt naudu.
- Vakcīnu portfelī piedāvā 2 dažādas mRNS vakcīnas un 2 cita veida vakcīnas.
- Lielos vakcinācijas centrus vairs neatvērs, potēt varēs arī farmaceiti.
- Revakcinācijas kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 58 miljoni eiro.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai”/”Par!”) ceturtdien, 13. maijā, valdības sēdē informēja, ka starptautiskajām veselības organizācijām pagaidām nav konkrētu rekomendāciju par to, kad un vai būs nepieciešama revakcinācija, jo zinātniskie pētījumi vienkārši nav ilguši pietiekami ilgi.
Pašlaik zināms, ka aizsardzība pret vīrusu saglabājas vismaz 8 mēnešus, bet ilgāku novērojumu vēl nav, informēja ministrs.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis valdības sēdē pauda, ka netieši pēc antivielu dinamikas novērojumiem var prognozēt, ka par revakcinācijas nepieciešamību “drīzāk jādomā par mēnešiem, nevis gadiem”.
Pavļuts arī norādīja, ka pašlaik nav precīzi zināma vakcīnu efektivitāte pret vīrusa paveidiem, arī tādiem, kas vēl tikai var izveidoties.
Tomēr jau tagad būtu jāsāk gatavoties, ja revakcinācija būs nepieciešama – veidot vakcīnu portfeli, plānot vakcinācijas infrastruktūru un iezīmēt nepieciešamos resursus, norādīja ministrs.
Pavļuts stāstīja, ka vakcīnu portfeļa kodols būtu jāveido no 2 dažādām mRNS tehnoloģijas vakcīnām (tādas šobrīd ir “Pfizer”, “Moderna” un ES vēl nereģistrēta “Curevac”) un divām dažādām citu tehnoloģiju vakcīnām.
Eiropas Komisija jau gatavo līgumus ar “Pfizer”/”BioNTech” par 1,8 miljardiem vakcīnas devu piegādēm arī 2022. un 2023. gadā, un Pavļuts rosina pievienoties šīm sarunām, kā arī apsvērt “Janssen”, “CureVac”, “Novavax”, un “Moderna” vakcīnu iegādi nākotnē.
Ja nākotnē revakcinācija būs nepieciešama, ministrija paredz vairāk šajā procesā iesaistīt ģimenes ārstus, iesaistīt arī farmaceitus aptiekās, savukārt liela mēroga vakcinācijas centrus nav plānots izmantot, jo, dzīvei normalizējoties, šīs telpas būs nepieciešamas savam sākotnējām funkcijām, skaidroja Pavļuts. Šo centru vietā plānots vairāk izmantot vakcinācijas kabinetus ārstniecības iestādēs. Tāpat revakcinācijas gadījumā turpinās izbraukuma un kolektīvo vakcināciju.
Revakcinācijai plānots turpināt izmantot vienoto pieteikšanās sistēmu “ViVaT”, vietni manavakcina.lv un tālruni 8989.
Kopumā revakcinācija varētu izmaksāt 58 miljonus eiro, taču daļa no šiem līdzekļiem jau ir rezervēta vakcīnu iegādēm, jo Latvija pasūtīja vairāk vakcīnu, nekā šogad būs nepieciešams, informēja ministrs. Viņš gan neminēja precīzas rezervētās summas.
Pēc VM aplēsēm revakcinācijai nepieciešamās vakcīnas izmaksātu 35,7 miljonus eiro, ņemot vērā, ka plānots vairāk pirkt dārgākas mRNS tehnoloģijas vakcīnas. Šļirces, materiāli un loģistika izmaksātu 1 miljonu eiro, vakcīnu ievadīšana – 18,7 miljonus eiro, farmaceitu un cita personāla apmācība vakcinēšanai – 0,1 miljonus eiro, bet IT sistēmas, tālruņa 8989 uzturēšana – 2,2 miljonus eiro. Tāpat līdzekļi būs nepieciešami komunikācijai un Nacionālā veselības dienesta kapacitātei.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēma aptuveni 22% pieaugušo. Maija vidū plānots sākt vakcinēt arī 16 gadus sasniegušus jauniešus. Kopš 3. maija vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989 vakcinācijai varēja pieteikties visi 18 gadus sasnieguši iedzīvotāji, bet pirms tam, organizējot vakcināciju pret Covid-19, Latvijā bija plānots vispirms potēt astoņas prioritārās grupas un līdz maija sākumam bija pieņemti lēmumi atvērt 6 no 8 prioritārajām grupām.
Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju.
