Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mārupē nogalināts advokāts U. Bērziņš

Zemkopības ministrijas «priviliģēto klubs»

VK: Lauksaimniecības sektorā atsevišķas nevalstiskās organizācijas gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, informēja Valsts kontrolē. Veicot revīziju, secināts, ka Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības nevalstisko organizāciju sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā – nozares vai atsevišķu nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju - interesēs galarezultātā tiek pieņemti lēmumi. 

ĪSUMĀ:

  • Zemkopības ministrija nevalstiskajām organizācijām atvēl pusmiljonu eiro gadā.
  • Konsultatīvās padomes lēmumi sabiedrībai nav pieejami. Un zināms, ka organizāciju pārstāvju rotācija tajā nenotiek.
  • Izredzētie NVO pārstāvji konsultatīvajā padomē lemj arī par ES finansējuma piešķiršanu.
  • Valsts kontrole nevarēja izsekot, vai valsts nauda tiek izlietota lietderīgi, jo ministrijas un NVO sadarbība nav caurskatāma.
  • Valsts kontrolē norāda, ka lobēšanu regulējošs likums ļautu izsekot dažādo organizāciju interesēm.
  • VK iesaka organizācijām atskaitīties par to, kur tiek tērēta valsts nauda.
  • "Zemnieku saeima" iesaka vēl vairāk samazināt padomes organizāciju skaitu.
  • Zemkopības ministrs sola mainīt sistēmu.

Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai. Zemkopības ministrija ir vienīgā no ministrijām, kas nevalstisko organizāciju darbības un kapacitātes nodrošināšanai no valsts budžeta atvēl noteiktu finansējuma apmēru – pusmiljonu eiro gadā. No tā 252 tūkstošus saņem Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Pārtikas uzņēmumu federācija - vairāk nekā 48 tūkstošus eiro, bet pārējās – katra pa nepilniem 27 000 eiro.

Valsts kontrole revīzijā vēlējās noskaidrot, kāpēc lauksaimniecības nozares nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtība atšķiras no citām nozarēm, kā arī, vai ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbība lauksaimniecības politikas un tiesību aktu izstrādē ir atklāta un caurskatāma.

“Zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai,

šķiet īpatnēji, ka vienā pašā Zemkopības ministrijā darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem

Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. Zemkopības ministrijai jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,” skaidroja valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Valsts kontroles darbinieki secināja, ka izveidotā kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. Ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.

Finansējuma piešķiršana konkursa kārtībā tika pārtraukta 2010. gadā. Konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums netiek sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Tādējādi veidojas situācija, ka neatkarīgi no līdzdarbības ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām nevalstiskajām organizācijām garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, kas turklāt dažos gadījumos veido lielāko vai pat gandrīz visu finansējumu (valsts atbalsts veido no 6,6% līdz pat 97,4% no minēto organizāciju kopējiem ieņēmumiem). Nav arī noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi,

biedrībām ļaujot finansējumu izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, arī suvenīriem, gada nogales pasākumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.

Dalībai konsultatīvajā padomē netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā. To, kuras organizācijas iekļaujas padomē, noteicis zemkopības ministrs. Padome izskata nozarei būtiskus jautājumus, tai skaitā, lemj par stratēģiskiem projektiem. Konsultatīvā padome laika posmā no 2015. – 2019. gadam ir lēmusi par valsts un Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanas principiem ārkārtas situācijām 60 miljonu eiro apmērā, bet padomes sēžu protokoli un ar tiem saistītie materiāli nekad nav tikuši publicēti.

No 2017. gada padomei deleģēts uzdevums pieņemt lēmumus par stratēģiskajiem projektiem - ES finansētu liela mēroga investīciju projektu ar attiecināmajām izmaksām līdz 10 miljoni eiro tālāku virzību. Revīzijā noskaidrots, ka šādi izskatīti septiņi projekti, no kuriem kā stratēģiski atbalstīti divi. Vienlaikus Valsts kontroles darbinieki secināja, ka konsultatīvās padomes stratēģisko projektu izvērtēšanas process un metodoloģija nav skaidri. Viens no atbalstītajiem projektiem balsojumā sākotnēji ticis noraidīts, bet pēc zemkopības ministra ierosinājuma mēneša laikā tomēr apstiprināts. 

Arī kārtība, kādā ministrijā tiek izstrādāti tiesību akti, līdzdarbojoties nevalstiskajām organizācijām, nav caurskatāma. Piemērojot dažādas sadarbības formas un lielākoties nedokumentējot diskusijas un argumentus, nav iespējams izsekot nevalstisko organizāciju sniegto priekšlikumu virzībai un Zemkopības ministrijas pieņemto lēmumu pamatojumiem. 

Valsts kontroles darbinieki revīzijā secināja, ka valstī arvien nesakārtotais lobēšanas regulējums liedz pieeju atklātai informācijai par dažādu interešu grupu ietekmi uz būtiskiem lēmumiem. Latvijā šis jautājums ir aktualizēts jau desmit gadus, tomēr lobēšanu regulējošs likums tā arī nav pieņemts. Valsts kontroles vērtējumā, tas veicinātu noskaidrot, kādas intereses pārstāv visas iesaistītās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Virkne Latvijas lauksaimniecības nevalstisko organizāciju sadarbībā ar ES institūcijām tiek atzītas par lobijorganizācijām. 

Valsts kontrole pēc revīzijas iesaka Zemkopības ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu atklātu un uz vienlīdzības principiem balstītu sadarbību politikas un tiesību aktu izstrādes procesā, kā arī, lai tiktu nodrošināta labas pārvaldības principiem atbilstoša nevalstisko organizāciju darbības kapacitātes finansēšanas kārtība, nosakot sasniedzamos rezultātus un paredzot darbības izvērtējumu.

"Zemnieku saeimas" un zemkopības ministra komentāriSintija Ambote

    "Zemnieku saeimas" valdes locekle Maira Dzelzkalēja skaidro, ka biedrība saņem ap 27 tūkstošus eiro gadā, kas veido ap 6% no kopējā organizācijas budžeta. Savukārt runājot par organizāciju rotāciju padomē, Dzelzkalējas ieskatā, to skaitu vajadzētu pat samazināt līdz trīs jumta organizācijām, kas pārstāv visus lauksaimniecības sektorus (Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija), nevis iesaistīt jaunus pārstāvjus.

    “Kādu konkursu mēs varam uztaisīt, piemēram, ar mūsu organizāciju? Jo tā ir vienīgā organizācija, kura ierakstīta arī divos likumos – gan Lauksaimniecības, gan Izglītības likumā.

    LOSP vadītājs Edgars Treibergs Sintija Ambote

      Es nezinu, kura organizācija to varētu aizstāt. Tad jāveido kāda cita organizācija, kurai būtu tik liela pārstāvniecība kā mūsu organizācijai. Es, piemēram, nevaru stādīties priekšā, kas varētu aizvietot Pārtikas uzņēmumu federāciju. Mums nav otras tādas organizācijas. Kas varētu aizvietot jaunos zemniekus – vēl jaunāki zemnieki?” komentēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

      Esošais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ( Nacionālā apvienība) konsultatīvo padomi vēl nav paguvis sasaukt un norāda, ka padomes darbības kritēriji ir jāpārskata.

      Ministrs norādīja, ka redz - iepriekšējā sistēma nedzīvo līdzi laikam. Viņš apņēmos to sakārtot.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti