Komisija noraidīja opozīcijas priekšlikumus neļaut Rīgas domes administratoriem, kuri tiks iecelti pēc domes atlaišanas , savienot darbu pašvaldībā un ministrijā. Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis sēdē brīdināja, ka pastāv risks zaudēt Satversmes tiesā, jo patlaban nav likumpārkāpuma, par ko dome būtu atlaižama. Dokumentā norādīts, ka pašvaldība nepilda savas funkcijas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, taču Saeima, juristu ieskatā, šo jautājumu jau atrisināja, pieņemot atkritumu apsaimniekošanas likumu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis komisijas sēdē norādīja, ka brīdī, kad likums tiks pieņemts un kāds to apstrīdēs Satversmes tiesā, ir "ļoti augsta iespēja", ka tas tiks atzīts par neatbilstošu likumdošanai.
Opozīcijas politiķe Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) sagatavoto likumprojektu vērtēja kā "politisko cīņu par varu Rīgā".
Likumprojekta pirmajā lasījumā vairums "KPV LV" deputātu balsoja pret Rīgas domes atlaišanu. Kopā ar citām koalīcijas partijām par likumprojektu balsoja tobrīd vēl frakcijā esošie deputāti Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, kam sekoja abu izslēgšana no frakcijas. Tagad vairākums savu viedokli esot mainījis.
"KPV LV" deputātu domas mainījušās, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja deputāte Iveta Bemhena-Bēkena. Viņa stāstīja, ka pašlaik redzams - likums par pašvaldībām netiek pildīts, jo nav pieņemts pilsētas budžets.
Arī domes komitejas sanāksmēs nav runāts par iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. "Domē pašlaik nenotiek darbs," sacīja deputāte, norādot, ka viņa arī redz iespējamo Rīgas domes "Saskaņas" deputātu sabotāžu.
Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis raidījumā norādīja, ka viņš nav lēmējs Rīgas domes "Saskaņas" frakcijā. Vienlaikus viņš pauda savu viedokli - ir bīstami ļaut, ka Saeimas vairākums atlaiž kādas pilsētas domes deputātus ar argumentāciju, kas nav pietiekama. Dombrovskis to nosauca par draudu demokrātijai un pandoras lādi, kuru nevajadzētu atvērt.
Plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas, kas varētu būt maija sākumā. Taču datumu var mainīt vēl opozīcijas mēģinājums savākt parakstus grozījumu neizsludināšanai.
KONTEKSTS:
Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā. Pēc deputātu lūguma prezidents šo likuma grozījumu publicēšanu apturēja.
Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Saeimas sēdē decembrī likumprojekts tika kritizēts un Juridiskais birojs jau iepriekš pauda, ka Saeimai jāpārliecinās, ka ir pietiekams pamats atlaist domi un jākonstatē likumu pārkāpumi domes darbā. Pēc diskusijām Juridiskais birojs tomēr rekomendēja nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Par spīti brīdinājumiem, par iespējamo neatbilstību Satversmei, komisijas vairākums lēma likumprojektu atbalstīt un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē tajā pašā dienā.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai.
Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
