Labrīt

Daugavpilī pašvaldības atbalstu restaurācijai saņems astoņi kultūras pieminekļi

Labrīt

Mājokļu attīstības jomā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija iepaliek

Ģenerālprokuratūra: Pēc Zolitūdes traģēdijas sprieduma komunikācija nav veiksmīga

Virsprokurors Ostapko: Ticu, ka spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā ir objektīvs; pārsūdzēsim to

Prokuratūra pārsūdzēs Zolitūdes traģēdijas krimināllietas pirmās tiesu instances spriedumu. Vienlaikus Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka šis tiesas spriedums ir objektīvs.

“Es ļoti cienu tiesas darbu. Nevis tādēļ, ka šādu cieņu pieprasa likums, bet tādēļ, ka tiesiskā valstī katrs dara savu darbu un tiesa tiešām spriež tiesu. (..) Un es ticu, ka spriedums ir objektīvs,” sacīja Ostapko.

Viņaprāt, problēmas rada pušu komunikācija publiskajā telpā: “Ir nonākuši atsevišķi fakti publiskajā telpā par konkrēto lietu tieši tādā kontekstā, ka viena puse tiek vainota lietas iznākumā. (..) Nedomāju, ka šāda veida komunikācija stiprina pārliecību par to, ka spriedums ir objektīvs.”

Viņš uzsvēra, ka būtiski ir sagaidīt pilno spriedumu, lai redzētu tiesas motivāciju. Viņš solīja, ka prokuratūra komentēs, reaģēs un pārsūdzēs pilno spriedumu

“Mēs šobrīd rokam lielu grāvi starp to lielo galdu, kur sēž tiesas sastāvs, un lietas dalībniekiem, kas atrodas zālē. (..) Tādēļ mans lūgums aicināt atgriezties pie Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, ka mēs savus argumentus un motīvus paužam kriminālprocesuālā dokumentā – apelācijas protests prokurora gadījumā vai apelācijas sūdzība citu lietas dalībnieku kontekstā. Tikai šādā kārtībā var radīt pārliecību, ka savu darbu esam izdarījuši korekti,” sacīja virsprokurors.

KONTEKSTS: 

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

2020.gada 18.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja, par vainīgu atzīstot būvinženieri Ivaru Sergetu, bet astoņus lietā apsūdzētos attaisnojot. Cietušie - upuru tuvinieki un traģēdijā ievainotie - bija neizpratnē par spriedumu un demonstratīvi pameta tiesas zāli.

Tiesa arī vērtēja kompensācijas cietušajiem. Dažiem tās ir noraidītas, bet lielākai daļai noteiktas no dažiem desmitiem līdz 100 000 eiro. Kopumsummā apmēram 5,5 miljoni eiro. Tiesa kompensācijas liek piedzīt no Sergeta.

Tāpat tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā norāda uz to, ka ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai pret darbiniekiem, kuri strādāja nu jau likvidētajā uzņēmumā “Vikom Industry”, kuram bija pasūtītas sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas. Bet otrajā blakuslēmumā tiesa norādīja, ka saskata pamatus lietas sākšanai arī par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti