Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ē. Kalnmeiers noraida tiesas kritiku

Tiesa kritizē izmeklēšanas kvalitāti

Zolitūdes lietas tiesa saskata pamatu lietas sākšanai par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, pasludinot spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, pieņēma blakuslēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu.

Tiesas blakuslēmums attiecas uz krimināllietas prokuroriem – Agri Skradaili, Kasparu Cakulu un Jekaterinu Kušakovu.

Tiesa viņu rīcībā konstatēja likumā noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, uzraugot pirmstiesas izmeklēšanu un uzturot valsts apsūdzību.

Blakuslēmums nosūtīts Ģenerālprokuratūrai.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu, un tas stājas spēkā vienlaikus ar galīgo nolēmumu.

Valsts apsūdzības uzturētājs Kaspars Cakuls žurnālistiem komentēja, ka prokuroriem pašlaik ir skaidrs rezultāts, bet nav skaidra tiesas nostāja un motivācija. Prokurori uzskata, ka pirmstiesas izmeklēšanā no viņu puses izdarīts viss nepieciešamais.

“Tas mums ir pārsteigums tāpat kā lielākajai sabiedrības daļai,” sacīja Cakuls.

“Attaisnojošam spriedumam pamatā nav tikai pierādījumu trūkums. Attaisnojoša sprieduma pamatā var būt arī tas, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, gan arī tas, ka nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Visdrīzāk, šeit runa ir par noziedzīga nodarījuma sastāvu – par apsūdzētajiem inkriminētām noziedzīgām darbībām un to cēloņsakarību,” pauda Agris Skradailis.

Viņš nesaskata prokuratūras atbildību par tiesvedības rezultātu.

Prokurori noteikti prasīs tiesai pilno spriedumu un sola to pārsūdzēt.

“Mēs, virzot lietu uz tiesu un uzturot apsūdzību tiesā, uzskatījām, ka ir pietiekoši pierādījumi, lai minētās personas atzītu par vainīgām. (..) Apelācijas protests viennozīmīgi no mūsu puses sekos,” sacīja Skradailis.

Savukārt tiesnesis Erlens Ernstsons preses konferencē pēc sprieduma pasludināšanas, uz jautājumu par prokuroru kļūdām, norādīja, ka visi saskatītie pārkāpumi būs norādīti blakus lēmumā.

Bet ir fundamentāls jautājums – tiesa vairākām personām kaitējuma kompensācijas noraidīja, kas notika tāpēc, ka, izvērtējot visus pierādījumus, konstatēts, ka

šīs neskaitāmas personas tikušas atzītas par cietušajiem prettiesiski, sacīja Ernstons.

Tiesa nevar uzlabot apsūdzības, bet vērtē tās, kādas tās ir, skaidroja tiesnesis.  Tiesa saskatīja apsūdzībās krasas pretrunas, atšķirības – pie vieniem faktiskajiem apstākļiem celtas pretrunīgas apsūdzības.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, pasludinot spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, pieņēma arī blakuslēmumu  par kriminālprocesa uzsākšanu pret darbiniekiem, kuri strādāja nu jau likvidētajā uzņēmumā “Vikom Industry”, kuram bija pasūtītas sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas.

KONTEKSTS: 

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:

  • Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi. 
  • Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesā attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti