Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ē. Kalnmeiers noraida tiesas kritiku

Vairāki cietušie demonstratīvi pamet tiesas zāli

Biedrības «Zolitūde 21.11.» vadītāja: Spriedums ir «apliecinājums tiesu sistēmas bezspēcībai»

Pirmās instances tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā, ar kuru astoņi apsūdzētie ir attaisnoti, bet par vainīgu atzīts būvinženieris Ivars Sergets, ir “apliecinājums Latvijas tiesu sistēmas bezspēcībai”, tā spriedumu komentēja biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.

“Mēs paļāvāmies uz valsts apsūdzību, ka lieta tika izmeklēta, un deviņi cilvēki šeit sēž nevis tikai tādēļ, ka viņus uzaicināja no pastaigas,” sacīja Ločmele-Luņova.

Viņa sacīja, ka cietušie nevaino tiesu, bet var secināt, ka kaut kas nav kārtībā, ja prokuratūra uztur apsūdzību, prasa cietumsodus, bet tiesa apsūdzētos pilnībā attaisno.

“Tas nozīmē, ka eksperti, ekspertīze, kas bija par pamatu valsts apsūdzībai, bija nekvalitatīva. Kas notiek, kurā brīdī notika kļūda?” vaicā  biedrības vadītāja.

Viņa sacīja, ka, dzirdot spriedumu, traģēdijā cietušie cieta vēlreiz, “es to redzēju mūsu cilvēku sejās”.

Biedrības vadītāja arī skaidroja, ka cietušie, pametot tiesas zāli, neizrādīja necieņu pret konkrētu tiesas sastāvu, tā bija “necieņas izrādīšana visai Latvijas tiesu sistēmai”.

Daļa cietušo pameta zāli uzreiz pēc tam, kad tika nolasīta sprieduma daļa par astoņu cilvēku attaisnošanu un Sergeta atzīšanu par vainīgo, par ko viņi izpelnījas tiesas aizrādījumu. Savukārt pēc pārtraukuma zālē neatgriezās lielākā daļa cietušo.

Marina, kura Zolitūdes traģēdijā zaudēja mammu, bija viena no tiem, kas, izdzirdot attaisnojošos spriedumus, pameta tiesas zāli. Viņa atzina, ka ir šokā par tiesas lēmumu.

“Pametu tiesu ar trīcošām rokām un raudādama, jo nevarēju izturēt tādu spļaušanu sejā. Gaidījām spriedumu tik ilgi, tas ir pilnīgi netaisnīgs.  Tas neatbilst mūsu gaidītajam sliktākajam [scenārijam],” sacīja Marina.

“Mūsu iziešana bija protesta zīme. Par cinismu, par spļaušanu sejā, par Latvijas veiksmes stāstu,” atzina arī cietusī Viktorija, kura traģēdijā zaudēja mammu.

“Jūs pat nenojaušat, cik ļoti esam sašutuši. Cilvēki iet bojā, un neviens par to neatbild. [..] Es iegāju veikalā, nogulēju zem betona. Labi, mani laikus izglāba. Kāpēc man jācieš, ja cilvēki, kas ir vainīgi, par to neatbild?” sašutumu pauda cietušais Valērijs.

Arī Aļona Burve-Želudkova neslēpj rūgtumu, un uzskata, ka spriedums pazemo cietušos.

“Šos cilvēkus nogalināja. Manu acu priekšā. Es šo traģēdiju redzēju no iekšpuses. Tur gāja bojā mans vīrs, draudzene. Pēc tam vēl deviņi cilvēki miruši, nesagaidot tiesas spriedumu. Tagad domāju – varbūt labi, ka viņi nesagaidīja. Viņiem tas būtu bijis šausmīgi,” sacījka Aļona Burve-Želudkova.

“Man gāja bojā māsa. Šodien ierados, lai izdzirdētu adekvātu atbildi par notikušo. Pēc tiesas braukt uz kapiem un teikt viņai, ka visus attaisnoja, neviens nav vainīgs, kaut kā nespēšu,” atzina Eduards.

Ņina Aksjutina traģēdijā zaudēja vīru. Savu Juriju. 2013. gada 21. novembra vakaru viņa atcerēsies mūžam.

“Parasta diena. Viņš devās strādāt. Es paliku mājās, pieskatīju mazmeitu, pat nezināju par nogruvumu. Pēc tam meita piezvanīja un pastāstīja, ka “Maximai” iebrucis jumts un ka vīrs bija devies uz turieni nopirkt produktus vakariņām. Es uzreiz sapratu. Kad mēģināju sazvanīt, telefons neatbildēja,” stāstīja Ņina.  

Bojāgājušā ugunsdzēsēja glābēja Viļņa Šteinīša vecāki vēl pirms sprieduma nolasīšanas sacīja, ka viņi lielas cerības nelolo:

“Nebūs vainīgo, es domāju. Būs vienkārši nelaimes gadījums, es domāju. Šitā advokāti sešus gadus pūlējušies un strādājuši. Nav nekādu cerību, ka viņi dabūs pelnītu sodu. Neticu nekam.”

Tiesas sēdes regulāri apmeklēja bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda vecmāmiņa Austrīte Žarikova. Edgaram tobrīd bija tikai 25 gadi, un šogad maijā viņš svinētu savu 32. dzimšanas dienu. Sešus gadus pēc dēla nāves, nesagaidot tiesas spriedumu, izdzisa arī Edgara mammas dzīvība.

“Pasakiet, ar ko man parunāties? Ar ko? Ne man ir mazdēls, ne man ir meita. Es nevaru par to runāt. Tas ir briesmīgi. Katrā tiesas sēdē tas visu laiku nāk atpakaļ... Es par to nevaru runāt. Es vispār nevaru uz formām skatīties! Ne uz mašīnām, ne uz tiem puišiem,” sacīja Austrīte Žarikova.

Tiesas spriedumu viņa neizprot.

“Mēs visi esam pazemoti. Tas ir vienīgais, ko es varu pateikt – mēs esam pazemoti. Tādu tiesas spriedumu mēs negaidījām. Ne jau kompensācijas dēļ mēs te cīnāmies. Par taisnīgumu!” sacīja Žarikova.

Vjačeslavu Troicki uz tiesas sēdi pavada draugs, Vjačeslavs ir neredzīgs un nevar ieskatīties notiesātajam acīs. Sāp ļoti, jo viņa sievai gājiens uz “Maximu” bija liktenīgs.

“Mana sieva gāja bojā. Iegāja veikalā, bet no tā vairs neiznāca. Es paliku viens pats. Esmu zaudējis redzi un spiests lūgt sociālo palīdzību,” stāstīja Vjačeslavs.

Uz tiesas sprieduma nolasīšanu atnākusi arī traģēdijā smagi cietušā kasiera Mārtiņa Plāša mamma. Kasieris Mārtiņš bija pēdējais, ko 21. novembra naktī glābēji atrada dzīvu lielveikala drupās. Tur saspiests, jaunais vīrietis bija nogulējis deviņas stundas, taču, par spīti lielajai nelaimei viņš intervijās Latvijas Televīzijai nekad par piedzīvoto nežēlojās.

Tobrīd Mārtiņš pildīja kasiera pienākumus un, par spīti, aicinājumam evakuēties, savu darba vietu nepameta.

“Es vakarā, kad būšu mājās, tad mēs mierīgi [aprunāsimies]. Smagi. Tiešām smagi. Dzirdēju, ka cietušo pusei būs ne tik labvēlīgs tas iznākums, bet ka tik ļoti? Tā tiešām ir ņirgāšanās, pazemojums. Smejas par mums,” atzina Mārtiņa mamma Maruta.

KONTEKSTS: 

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:

  • Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi. 
  • Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesā attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti